Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_10_23_a-seq8> ?p ?o. }

• 2007_10_23_a-seq8 type Speech.
• 2007_10_23_a-seq8 number "8".
• 2007_10_23_a-seq8 date "2007-10-23".
• 2007_10_23_a-seq8 isPartOf 2007_10_23_a.
• 2007_10_23_a-seq8 spokenAs 5.
• 2007_10_23_a-seq8 spokenText "Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Ministru prezidenta kungs! Valdības locekļi! Šodien lasīt ārvalstu presi par Latviju – tas ir liels negatīvs pārdzīvojums: Latvijas reputācija ir smagi cietusi. Jā, tik lielu kaitējumu Latvijas starptautiskajam tēlam ir nodarījusi Kalvīša īstenotā iekšpolitika! Šoreiz nav neviena cita – ne Krievijas, ne Amerikas Savienoto Valstu, ne Eiropas Savienības –, kam uzgrūst atbildību par mūsu reputācijas pasliktināšanos. Reputāciju valdība ir sapurgājusi pati. Šā kaitējuma izlabošanai nu būs vajadzīgi gadi, jo laba reputācija ir ļoti ilga darba rezultāts, ko var pazaudēt acumirklī dažu kļūmīgu soļu dēļ. Ārlietu ministrijā es ienācu 1990. gada 22. maijā kopā ar tikko nozīmēto ārlietu ministru Jāni Jurkānu. Mūsu uzdevums bija pārņemt LPSR Ārlietu ministriju, kura līdz tam ar ārlietām nebija nodarbojusies. Latvijai bija jāsāk veidot savu ārpolitiku no nulles. Kopš tās tālās dienas ir pagājuši 17 gadi. Latvija, kas agrāk bija Rietumu sabiedrības apziņā izdzisusi valsts, ir spējusi atgriezties Eiropā un kļūt par NATO dalībvalsti. Vēl nesen par Latviju ārvalstu presē un citu valstu Ārlietu ministriju dienesta ziņojumos rakstīja galvenokārt pozitīvas lietas. Ilga un grūta darba rezultātā Latvijai bija izveidojusies laba starptautiskā reputācija. Cik iesākumā mūsu diplomātiem un labākajiem valstsvīriem bija grūti likt sevi sadzirdēt Rietumu varas gaiteņos! Vispirms mūsu draugi un partneri bija jāpārliecina, ka nevēlamies palikt „pelēkajā” zonā starp Neatkarīgo Valstu Savienību un Eiropas Savienību, un ar darbiem bija jāpierāda, ka esam apņēmības pilni pārvarēt postpadomju tikumus un netikumus, ka mums dārgas ir demokrātiskās pasaules vērtības – demokrātija, tiesiskums un cieņa pret cilvēku. Šis darbs deva pirmās pozitīvās pārmaiņas ap 1997. gadu – tikai ap 1997. gadu! – kad Rietumu plašsaziņas līdzekļos sliktās ziņas sāka mīties ar labajām. Taču 1998. gada pavasarī piedzīvojām strauju kritienu atpakaļ. Krievijas „polittehnologu” veiksmīgi īstenotās operācijas rezultāts bija tas, ka pensionāru piketa izdzenāšana pie Rīgas Domes tika „izpūsta” par notikumu, kas kļuva par pamatu Latvijas kompromitēšanas kampaņai Rietumu medijos un varas gaiteņos. Toreiz gandrīz izdevās Rietumu sabiedrības acīs Latviju padarīt par valsti, kur neievēro pulcēšanās brīvību un kur atdzimst fašisms. Operācija bija veiksmīga, jo Latviju neuzaicināja sākt pievienošanās sarunas ar Eiropas Savienību. Uzaicināja Igauniju. Atkal lēni, graudiņu pa graudiņam, bija jāskaidro politiķiem, augstākajiem ārvalstu ierēdņiem, jāvilina uz Latviju ārvalstu žurnālisti, un ap 2000. gadu izdevās atkopt Latvijas starptautisko tēlu. Īpašu uzrāvienu visos ārvalstu sabiedrības līmeņos valsts reputācija piedzīvoja pēc Vairas Vīķes-Freibergas kļūšanas par Valsts prezidenti. Mūsu sabiedrotie tik augstu novērtēja Latvijas sasniegumus, ka 2006. gadā Rīgā notika NATO sammits. Kopš sammita vēl nav pagājis pat gads, bet Latvijas starptautiskā reputācija jau ir smagi cietusi! To es, bijusī diplomāte un bijusī ārlietu ministre, pārmetu Ministru prezidentam Kalvītim. Es pārmetu viņam vieglprātību un nevērību pret Latvijas starptautisko tēlu. Es viņam pārmetu biezausību un nespēju adekvāti novērtēt zem četrām acīm teiktas diplomātiskas vēstis. Atbildība par to, ka ASV vēstniecei savas bažas par Latvijā notiekošo bija jāsaka publiskā lekcijā, pilnībā ir jāuzņemas Kalvītim. Viņš izlikās nesaprotam vai nevēlējās dzirdēt to, ko viņam pirms tam mēģināja teikt diskrētās diplomātiskās sarunās. Ir naivi stāstīt sabiedrībai, kā to dara Kalvītis, Bērziņš un Šķēle, ka vēstnieces Beilijas uzruna ir viņas vienpersonisks viedoklis un pašiniciatīva. Neviens vēstnieks neko tādu neatļaujas darīt bez saskaņošanas ar savu valdību. Pretējā gadījumā jau nākamajā dienā vēstnieks tiek atsaukts. Tur, Latvijas Universitātes aulā, Latvijas sabiedrībai tika pausts oficiāls ASV viedoklis. Man, tāpat kā daudziem, bija līdz asarām pazemojoši klausīties ASV vēstnieces runu. Pazemojoši tāpēc, ka 17 gadus pēc neatkarības atjaunošanas tika mums atgādināts par demokrātijas vērtībām un tiesiskuma principiem, kurus pēdējā laikā Latvijas valdība vairs netur godā. Un nav ko sašust par ASV uzdrošināšanos! Mēs dzīvojam globālā pasaulē, kur valstis vieno ciešas un mazāk ciešas saites. Iestājoties Eiropas Savienībā un NATO, mēs brīvprātīgi uzņēmāmies saistības demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību standartu ziņā, tāpēc mūsu sabiedrotajiem ir tiesības mums teikt nepatīkamas lietas. Kā arvien, kad mūsu partneri atļaujas būt kritiski, mūsu bāleliņi tūdaļ sāk leijerēt par patriotismu: „Nevienam neļausim jaukties mūsu lietās! Nebūsim Briseles un Vašingtonas pakalpiņi! Paši gudri, lieli, vareni!” Zemteksts ļoti vienkāršs: „Nevienam neļausim jaukties mūsu tik parocīgi sakārtotajā: „Es – tev, tu – man!” pasaulītē!” Vienmēr brīnos, cik viegli uz šā viltus patriotisma āķa vēl arvien mēdz uzķerties labi, godīgi un gudri cilvēki, kuri gatavi politiķim piedot negodīgumu, ja vien viņš pareizā brīdī un vietā māk no sevis izspiest pa kādam patriotiskam vārdam. Es jūtu līdzi saviem bijušajiem kolēģiem – vēstniekiem, jo labi zinu, kāds pazemojums viņus smacē, kad jāskaidro svešas valsts Ārlietu ministrijā, kas šodien notiek Latvijā. Tā jau mēdz teikt, ka diplomātiem maksā, lai viņi melotu savas valsts labā. Un viņi ir spiesti to darīt, jo ir Latvijas patrioti, un viņiem ir kauns par valstī notiekošo. Liekot lietā savu profesionalitāti, viņi mēģina paskaidrot nepaskaidrojamo – to, kā pie valdošās koalīcijas galda ilgu laiku varēja sēdēt smagos kriminālnoziegumos apsūdzēta persona, kāpēc, neskatoties uz NATO iebildumiem, valdība un Saeima tomēr nolēma labot drošības iestāžu likumus, kāpēc augstos valsts amatos virza cilvēkus ar pretrunīgu vai pat apšaubāmu reputāciju, kāpēc no sava amata bija spiests atkāpties Saeimas priekšsēdētājs, kāpēc valdība mēģina vājināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kas darbos ir pierādījis efektivitāti cīņā ar korupciju un pret valsts nozagšanu. Šo sarakstu varētu vēl turpināt. Godātie valdošās koalīcijas deputāti! Ar mūsu vēstnieku pūlēm vien Latvijas reputāciju nevarēs noturēt, jo diplomātiskie sakari iet divos virzienos. Vai jūs esat mēģinājuši iztēloties, ko diplomāti šodien raksta savām kancelejām? Es to spēju, jo zinu, ko es rakstītu, ja būtu viņu vietā. Par šo apkaunojumu varam pateikties mūsu lieliskajam Ministru prezidentam Kalvītim un lieliskajai koalīcijai, kuras deputāti ir gatavi ar savu balsojumu apzīmogot katru valdības iegribu. Es uzskatu, ka Aigars Kalvītis ir nodarījis būtisku kaitējumu Latvijas interesēm, sistemātiski īstenodams tādu politiku, kas ir atstājusi negatīvu iespaidu uz mūsu valsts starptautisko reputāciju. Es aicinu balsot „par” Kalvīša demisiju. Paldies. (Aplausi.)".
• 2007_10_23_a-seq8 language "lv".
• 2007_10_23_a-seq8 speaker Sandra_Kalniete-1952.
• 2007_10_23_a-seq8 mentions Q822919.
• 2007_10_23_a-seq8 mentions Q211.
• 2007_10_23_a-seq8 mentions Q2660080.
• 2007_10_23_a-seq8 mentions Q191.
• 2007_10_23_a-seq8 mentions Q193089.
• 2007_10_23_a-seq8 mentions Q458.
• 2007_10_23_a-seq8 mentions Q159.
• 2007_10_23_a-seq8 mentions Q15628977.
• 2007_10_23_a-seq8 mentions Q7184.
• 2007_10_23_a-seq8 mentions Q1021632.
• 2007_10_23_a-seq8 mentions Q498407.
• 2007_10_23_a-seq8 mentions Q9005.
• 2007_10_23_a-seq8 mentions Q30.
• 2007_10_23_a-seq8 mentions Q210715.
• 2007_10_23_a-seq8 mentions Q151301.
• 2007_10_23_a-seq8 mentions Q966912.
• 2007_10_23_a-seq8 mentions Q984021.