Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_10_23_a-seq6> ?p ?o. }

• 2007_10_23_a-seq6 type Speech.
• 2007_10_23_a-seq6 number "6".
• 2007_10_23_a-seq6 date "2007-10-23".
• 2007_10_23_a-seq6 isPartOf 2007_10_23_a.
• 2007_10_23_a-seq6 spokenAs 5.
• 2007_10_23_a-seq6 spokenText "Godājamie kolēģi! Manā priekšā ir Latvijas Republikas Ministru kabineta deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību. Otrajā punktā lasām: „Nostiprināsim tiesiskumu, apkarosim korupciju, noziedzību un kontrabandu, ierobežosim amatpersonu patvaļu. ” Godājamie kolēģi! Es apņemos apgalvot, ka dzīvē daži vārdi ir, tā teikt, mainījušies vietām. Proti, dzīvē ir tā: ierobežosim tiesiskumu, apkarosim korupcijas, noziedzības un kontrabandas apkarotājus, nostiprināsim amatpersonu patvaļu. Tā, lūk, ir reālā situācija šobrīd, tā tas ir! Valstī ir nobriedušas trīs milzīgas problēmas. Pirmkārt, ir pieaugusi krīze ekonomikā. Otrkārt, uz valdības visatļautības fona ir izveidojusies nopietna problēma ar tiesiskuma principu ievērošanu. Un treškārt, abu šo iepriekš minēto apstākļu dēļ Latvija starptautiskā mērogā izskatās vienkārši nožēlojami. Ja mani kolēģi vairāk pieskarsies tieši tiesiskuma un starptautiskajiem aspektiem, tad es centīšos pierādīt, ka daudzu nelaimju cēlonis šajā valstī ir pēdējo gadu, es atvainojos, muļķīgā ekonomika, ko realizē tieši Kalvīša kunga vadītā valdība. Bet sākumā – neliela atkāpe. „Mēs esam vīlušies tajos, kuriem bijām uzticējuši savu priekšstāvju godu. Pārāk daudzu kompetence un godaprāts mums šķiet apšaubāms. Mūs māc bažas arī par to, ka vairums mūsu priekšstāvju ir pārvērtušies par savdabīgu šķiru, kura galvenokārt rūpējas par savtīgām interesēm. Atšķirībā no citiem viņi ir pie varas un tāpēc spēj par sevi rūpēties labāk. (No zāles: „Tieši tā!”) Taču šo varu viņiem esam devuši mēs. Ir gana ļauts pašlabuma meklētājiem izmantot šo valsti – mūsu valsti. ” Ieklausieties vēlreiz! „Ir gana ļauts pašlabuma meklētājiem izmantot šo valsti – mūsu valsti!” Vai zināt, kas bija šo viedo vārdu autors? Pirms daudziem gadiem Tautas partija tā runāja dokumentā ar nosaukumu „Mēs mīlam šo valsti”. Dīvaini, ka nu lomas ir mainījušās. Nu tieši Tautas partiju – un ne bez pamata! – tauta uzskata par pašlabuma meklētājiem, kas šo valsti izmanto savtīgām interesēm. Tauta tieši Tautas partiju uzskata par tiem, kuri daudz labāk var rūpēties par sevi, esot pie varas. Tieši par Tautas partijas kompetenci un godaprātu ir vislielākās šaubas neskaitāmiem tūkstošiem cilvēku. Esmu pārliecināts, ka tauta nav akla. Tauta redz un precīzi novērtē valstī notiekošo. Tauta piedod daudz ko, bet nepiedod, ja tās priekšstāvji par savu darba kārtību izvēlas jautājumus, kas interesē tikai atsevišķus indivīdus, nevis plašu sabiedrības daļu. Vai jūs nesaredzat kopsakarības starp masveidīgo privatizācijas kampaņu 7. Saeimas laikā un 8. Saeimas vēlēšanu rezultātiem? Vai jūs neuzskatāt, ka pašreizējās koalīcijas straujais, visu laiku straujākais, reitinga kritums tomēr nav atgriešanās pie pirmspozitīvisma kampaņas pamatsituācijas, kad lielum lielā daļa sabiedrības ne tikai neatbalstīja, bet pat nosodīja tikai par sevi domājošos politiķus? Kāda tad ir šābrīža situācija ar ekonomiku mūsu valstī? Latvijā ir visaugstākā inflācija Eiropas Savienībā. Nenoliegsim, ka arī kopprodukts aug teju vai visātrāk Eiropā. Taču priekam par to nav pamata, jo nekontrolēti procesi ļoti bieži beidzas bēdīgi. Valstī pieprasījums aug daudz straujāk, nekā spēj uz to reaģēt piedāvājums. Mēs saņemam miljardus – fondu naudas no Eiropas, un vēl vairāk saņemam kredītu formā no ārzemju bankām. Valsts budžets aug ātrāk nekā kopprodukts, pat latvieši, kas ir ārzemēs, savējiem sūta summas, kas mērāmas miljonos, bet „pelēkā” nauda no Austrumiem meklē un, ticiet man, atrod savus ceļus Latvijas ekonomikā. Vai šīm naudas masām pretī ir nostājusies efektīva ekonomika? Atbilde – nē. Mūsu valstī pat ekonomikas ministra nav, kur nu vēl pārdomātas ekonomiskās politikas. Un tas ir tieši uz jūsu sirdsapziņas, Kalvīša kungs! Īsi pirms nākšanas tribīnē es pāršķirstīju valdības tā saukto inflācijas samazināšanas plānu. Atgādināšu, ka plāns sastāv no trīsdesmit četriem punktiem. Plāns tika pieņemts ar vismaz divu gadu nokavēšanos, toties ar milzīgu troksni medijos. No trīsdesmit četriem punktiem izdevās izpildīt nedaudz vairāk par četriem, un plāns klusītēm pazuda atvilktnē. Spriediet paši, vai šis bija inflācijas samazināšanas vai uzmanības novēršanas plāns. Tikai neaizmirstiet, ka ar inflācijas samazināšanu tāds čiks vien sanāca! Kalvīša kungs, inflācija nav slimība, kuru var izslimot. Inflācija ir milzīga problēma, kuru var pieveikt, tikai vajag gribēt un konsekventi darīt. Pirms vairāk nekā diviem gadiem, kad „Jaunais laiks” sāka zvanīt trauksmes zvanus par tuvojošos krīzi valstī, jūs par mums tikai pasmējāties. Mēs piedāvājām rīcības plānu, kas jau tajā brīdī sakrita ar tautas, nevis atsevišķu oligarhu interesēm. Iespējams, ka tāpēc šis plāns bija jāpadara slepens un, tēlaini izsakoties, „jānorok”. Neviens cits kā jūs, Kalvīša kungs, ar savu bezdarbību esat vainojams pie tā, ka tik augsta šobrīd ir inflācija valstī. Viens no galvenajiem instrumentiem inflācijas samazināšanai, neapšaubāmi, ir dzelžaina fiskālā politika. Tas nozīmē, ka valstij pašai, kā jau lielākajam naudas tērētājam, jākļūst arvien taupīgākai. Bet kāds ir Kalvīša valdības piedāvātais risinājums? Taupīsim uz visu citu rēķina – uz pensionāru, skolotāju, ārstu, policistu, pat ugunsdzēsēju rēķina, bet tikai ne uz mūsu pašu, tikai ne uz sava rēķina! Par nākamā gada budžeta nodošanu Saeimas komisijām. Es no tribīnes minēju paradoksālos skaitļus, ka attiecībā pret kopproduktu samazinās izdevumi izglītībai, medicīnai, sabiedriskās kārtības nodrošināšanai, bet palielinās tieši valdības aparāta uzturēšanai. Nākamā gada budžets, kolēģi, ir brāķis! Solītā ministriju izdevumu samazināšana ir aizstāta ar ieņēmumu prognozes palielināšanu. Solītais ministriju funkciju audits un no tā izrietošais iestāžu un ierēdņu skaita samazinājums tā arī nav noticis. Vēl viens dokuments, kuru lasīju pirms nākšanas tribīnē, ir Valdības deklarācija. Sadaļā „Nodokļu politika un administrācija” rakstīts apbrīnojami daudz pareizu lietu. Tur ir gan par nekustamā īpašuma nodokļa maiņu, gan par atbildības sadalījumu starp darba devēju un darba ņēmēju, gan arī daudzas citas lietas attiecībā uz uzņēmējdarbības veicināšanu. Tas viss ir, tā teikt, solījumu formātā. Bet praksē aina, ticiet man, ir radikāli atšķirīga. Kritiski augstais tekošā konta deficīts ir pierādījums tam, ka valstī neattīstās nedz rūpniecība, nedz pakalpojumi, kas būtu eksporta cienīgi. Valstī strādājošie uzņēmēji šobrīd vairāk nekā jelkad aicina veikt nopietnu nodokļu sistēmas reformu. Katram, izņemot laikam tikai valdību, ir skaidrs, ka pārdomāta nodokļu politika var panākt situāciju, kurā uzņēmējs saprot, ka viņu šajā valstī vēlas redzēt nākam, nevis ejam. Katram, šķiet, izņemot tikai valdību, šobrīd ir skaidrs, ka ar pārdomātu nodokļu politiku var panākt situāciju, ka mūsu tautieši neklīdīs pa pasauli darba meklējumos. Kalvīša kungs, jūs vēl pagaidām vadāt šo valdību. Vai tiešām ir tik grūti ieklausīties sabiedrībā un izdarīt pašas nepieciešamākās lietas? Ja neprotat pats, jautājiet opozīcijai, mēs jums palīdzēsim. Šobrīd situācija ir dramatiska. Izskatās, ka inflācijas samazināšana, ražošanas attīstība un citas valstij sasolītās lietas var, tā sacīt, „degt zilās ugunīs”, ja priekšā ir daudz svarīgākas lietas, tādas kā, piemēram, „Lattelecom” privatizācija vai kārtējā „Gaismaspils”, tikai šoreiz – enerģētikas jomā. Tautsaimniecības komisijas deputāti, cerams, saprata, bet citiem paskaidrošu, ka pašreizējā Elektrības tirgus likuma virzīšana (ir runa par esošo tā redakciju) var beigties valstij bēdīgi gan no energoatkarības, gan no enerģijas cenu viedokļa. Nedomājiet, ka Kalvīša kunga nesenie izteikumi par nozīmīgas elektrostacijas būvniecības nepieciešamību un Krievijas gāzes izmantošanu ir aizmirsti! Esmu pārliecināts, ka šā projekta realizācijas process notiek, un to apliecina manis pieminētās aktivitātes likumdošanas jomā. Esmu pārliecināts, ka katra diena, ko šī valdība pavada, būdama pie varas, nes tautai tikai krīzes padziļinājumu. Un visbeidzot citēšu vēl vienu teikumu no manis minētā dokumenta: „Mēs esam pieredzējuši to, ka smagos, vēsturiski nozīmīgos brīžos mūsu tauta spēj būt aktīva un saliedēti, plecu pie pleca, pati spēj lemt savu likteni. ” Kalvīša kungs, ja jūs nepratīsieties laikus atvainoties tautai un atstāt savu posteni, tad tauta pati jums piespriedīs demisiju. Pirmo signālu jūs jau saņēmāt pagājušajā nedēļā, un varat būt drošs – turpinājums sekos. (Aplausi.)".
• 2007_10_23_a-seq6 language "lv".
• 2007_10_23_a-seq6 speaker Dzintars_Zakis-1970.
• 2007_10_23_a-seq6 mentions Q822919.
• 2007_10_23_a-seq6 mentions Q211.
• 2007_10_23_a-seq6 mentions Q193089.
• 2007_10_23_a-seq6 mentions Q458.
• 2007_10_23_a-seq6 mentions Q159.
• 2007_10_23_a-seq6 mentions Q1357342.
• 2007_10_23_a-seq6 mentions Q404542.
• 2007_10_23_a-seq6 mentions Q1250133.
• 2007_10_23_a-seq6 mentions Q2502537.