Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_10_23_a-seq4> ?p ?o. }

• 2007_10_23_a-seq4 type Speech.
• 2007_10_23_a-seq4 number "4".
• 2007_10_23_a-seq4 date "2007-10-23".
• 2007_10_23_a-seq4 isPartOf 2007_10_23_a.
• 2007_10_23_a-seq4 spokenAs 66.
• 2007_10_23_a-seq4 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Pēdējās dienās bieži tiek piesaukti tādi vārdi kā tiesiskums un demokrātija, un es gribētu izmantot šo iespēju uzrunāt jūs, lai uzturētu šo diskusiju par tiesiskumu un demokrātiju Latvijas valstī. Tie ir skanīgi vārdi, augsti jēdzieni, kas brīžiem šķiet pašsaprotami, taču tas vēl nenozīmē, ka par tiem nevajadzētu runāt. Es uzskatu, ka vajag. Un vajag par tiem runāt nevis tikai tad, kad tas ir izdevīgi no politiskās konjunktūras viedokļa, kad tos var pacelt kā skaistus lozungus valdības gāšanai, bet vajag runāt ikdienā, jo tieši saruna ir patiesas demokrātijas izpausme. Es arī domāju, ka mums šajā ziņā nav par ko kaunēties. Latvija ir demokrātiska valsts ar dziļu izpratni par to, kādas tiesības ir tās iedzīvotājiem. Mums ir brīva, neatkarīga prese. Mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvi pieejama informācija tiklab par notikumiem valstī, kā arī par notiekošo ārpus tās robežām. Tās šķiet elementāras lietas, taču ir ārkārtīgi svarīgas. Tās ir lietas, kas jāņem vērā, pirms sākam runāt par demokrātijas apdraudējumu. Latvijā ir ārkārtīgi liberāla likumdošana attiecībā uz pulcēšanās tiesībām, uz tiesībām paust savu viedokli piketos, mītiņos un sapulcēs. Arī tās mums jau ir sen pašsaprotamas lietas, un iedzīvotāji prot šīs tiesības novērtēt, ja vēlas darīt zināmu savu viedokli. Latvijā ir demokrātiski ievēlēta Saeima un likumīga valdība – valdība, kas ievēro visus tiesiskuma principus, un tie ir principi, par kuriem ir jārunā īpaši. Ko mēs saucam par tiesisku valsti? Ko mēs saucam par tiesisku rīcību? Kur ir robeža starp politiķa tiesībām definēt valsts mērķus un amatpersonas atbildību par likumu ievērošanu? Tie visi ir svarīgi un nebūt ne retoriski jautājumi. Ar tiem mēs saskaramies ik uz soļa. Ko darīt, ja valsts amatpersona ir konstatējusi likuma pārkāpumu, ko pieļāvis viņas pārraudzībā esošas iestādes vadītājs? Varbūt vērtēt šo notikumu atkarībā no tā, cik labas ir viņu savstarpējās attiecības, cik spožs ir padotā publiskais tēls? Rīkoties tā, lai tu izskatītos labi, vai rīkoties tā, kā to paredz likums? Politika ir māksla atrast īsto līdzsvaru, atrast kompromisu. Tā ir patiesība, kas ir tikpat veca kā pasaule. Esmu politikā jau ilgāku laiku, esmu vadījis valdību situācijās, kurās daudzi par izdevīgāku uzskatītu iespēju demisionēt, aiziet, lai saglabātu lauru vainagu galvā. Es uzskatu, ka godīgāk ir turēties pie principiem, nevis pie popularitātes. (No zāles dep. A. Rugāte: „Pareizi!”) Konstatējot pārkāpumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja finanšu lietās, es, būdams Ministru prezidents, gāju vienīgo tiesisko ceļu. Zinot to, ka KNAB vadītājs ir sabiedrībā populāra persona, es apzinājos, ka tas man kā politiķim nebūs izdevīgi. Taču izdevīgums un tiesiskums ir divas dažādas lietas. Likums, ko pieņēmusi Latvijas Saeima, skaidri definē ceļu, kā ir izvērtējams KNAB vadītāja darbs. Kad Valsts kontrole konstatēja pārkāpumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, valdība šā biroja vadītāja rīcības izvērtēšanai izveidoja ģenerālprokurora vadītu komisiju. (No zāles: „Nelikumīgi!”) Šī komisija ir vērtējusi biroja vadītāja rīcību un sniegusi savu atzinumu. To ir izskatījis Ministru kabinets un iesniedzis izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai Saeimā. Viss noticis tiesiskā ceļā, demokrātiski balsojot. Arī jautājums par to, vai KNAB vadītāja atstādināšana no amata notikusi, ievērojot visus likuma priekšrakstus, ir vienīgi tiesisks, jo likumdošana paredz precīzu tiesisku regulējumu, ar kura palīdzību šādi iespējami strīdīgi jautājumi ir izšķirami. Manu rīcību noteica esošie normatīvie akti, un šis process nekādi nevar ietekmēt KNAB tālāko darbību korupcijas novēršanā un apkarošanā. Manis vadītā valdība ir atbalstījusi un turpinās atbalstīt korupcijas novēršanas aktivitātes. Biroja darbs ir bijis veiksmīgs un vienmēr sastapis valdības atbalstu. Visuzskatāmāk tas ir redzams finansiālā ziņā. (No zāles: „Ej nu ej!”) Valsts budžeta finansējums birojam no tā dibināšanas brīža ir audzis ik gadu – no 1,6 miljoniem latu 2003. gadā līdz 3,46 miljoniem – šogad. Nākamā gada budžetā valdība KNAB vajadzībām ir ieplānojusi novirzīt 3,68 miljonus latu. Vai tas ir mēģinājums graut korupcijas apkarošanu? Nedomāju vis. Manis vadīto valdību laikā ir strauji virzījušās uz priekšu nozīmīgas, ar korupciju saistītas krimināllietas, izvirzītas apsūdzības, ir tiesātas un sodu saņēmušas valsts amatpersonas. Vai valdība ir centusies kaut vienā lietā traucēt biroja darbu? (No zāles: „Jā!”) Nekad! Noslēgumam tuvojas pēdējā laika skaļākie procesi Ventspils amatpersonu lietā, arī digitālās televīzijas lietā. Šajās lietās apsūdzības ir uzrādītas personām, kuras politiski tiek saistītas arī ar valdošās koalīcijas partijām. Vai valdība ir liegusi jebkādu atbalstu šo lietu izmeklēšanā? (No zāles: „Jā!”) Nekad! Pat viskvēlākais politiskais demagogs to nevarētu apgalvot. Savā politiķa darbā es jau sen esmu pārliecinājies, cik postošs ir korupcijas rēgs, kas klīst varas gaiteņos, un cik būtisku ļaunumu valsts tēlam spēj nodarīt tikai jau aizdomas vien par koruptīviem darījumiem. Es personiski esmu pārliecināts par to, ka cīņa ar korupciju ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem ceļā uz labāku valsti – uz tādu valsti, kādu mēs gribētu redzēt Latviju. Un es esmu pārliecināts, ka šo uzdevumu nav iespējams veikt tikai ar kosmētiskiem uzlabojumiem vai parādes arestiem. Tas ir smags ikdienas darbs, kas darāms mums visiem kopā un KNAB 139 darbiniekiem pirmām kārtām. Tas ir darbs, kas saistīts ne tikai ar sūdzību izskatīšanu vai deklarāciju pārbaudi, bet tas ir darbs arī ar likumu izvērtēšanu un normatīvo aktu nepilnību konstatēšanu. Tas ir darbs, kas veicams ar operatīviem līdzekļiem. Un te ir kāds svarīgs aspekts. Iestāde, kura cīnās ar likuma pārkāpējiem, nedrīkst sevi nostādīt ārpus likuma. Nekad un nekādā gadījumā! Ja tev ir nepilnības iekšējās kārtības noteikumos, novērs tās, pirms tiek radīta situācija, kurā iespējama ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana! Ja tu atrodies interešu konfliktā, novērs to, pirms tava rīcība met šaubu ēnu uz tevis vadīto iestādi! Runājot par KNAB vadītāja atbilstību ieņemamam amatam, es gribētu noņemt jebkādu personisku motiv��ciju. Valsts kontrole un ģenerālprokurora vadītā komisija, izvērtējot pārkāpumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, – uzsveru: vienprātīgi! – ir konstatējusi trīs likumu: Operatīvās darbības likuma, likuma „Par grāmatvedību” un likuma „Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” normu pārkāpšanu. Trīs likumi ir pārkāpti! Man kā amatpersonai, kuras pārraudzībā atbilstoši normatīvajiem aktiem atrodas KNAB, ir viedoklis par to, kāda ir iestādes vadītāja profesionālā atbildība šajā konkrētajā gadījumā. Savu viedokli esmu paudis, tāpat kā to ir pauduši visi Ministru kabineta locekļi. Nav šaubu, ka lēmums par to, vai šo triju nosaukto likumu normu pārkāpšana ir pietiekams pamats KNAB vadītāja atbrīvošanai no amata, ir tikai un vienīgi Saeimas kompetencē. To nosaka likums. Taču es ne mirkli nešaubos, ka radusies situācija bija jāizvērtē. Vai es rīkojos pareizi no politiskā izdevīguma viedokļa? Droši vien ne. Izskatās, ka tā bija politiska kļūda, par ko man vēl nāksies samaksāt. Taču ilgtermiņa perspektīvā es to uzskatu par godīgu rīcību. (No zāles: „Tad tur ir tā kļūda!”) Es to uzskatu par turēšanos pie tiesiskuma principiem un pilnībā uzticos demokrātiski ievēlētas Saeimas deputātu balsojumam. Arī turpmāk jāseko likumam, nevis emocijām. To es saucu par tiesisku rīcību, to es saucu par tiesisku valsti. Paldies. (Aplausi.)".
• 2007_10_23_a-seq4 language "lv".
• 2007_10_23_a-seq4 speaker Aigars_Kalvitis-1966.
• 2007_10_23_a-seq4 mentions Q822919.
• 2007_10_23_a-seq4 mentions Q211.
• 2007_10_23_a-seq4 mentions Q1021632.
• 2007_10_23_a-seq4 mentions Q4399225.