Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_10_23_a-seq26> ?p ?o. }

• 2007_10_23_a-seq26 type Speech.
• 2007_10_23_a-seq26 number "26".
• 2007_10_23_a-seq26 date "2007-10-23".
• 2007_10_23_a-seq26 isPartOf 2007_10_23_a.
• 2007_10_23_a-seq26 spokenAs 5.
• 2007_10_23_a-seq26 spokenText "Cienījamie kolēģi! Vērojot zālē gan pa labi, bet galvenokārt pa kreisi, šo kņadu un šo burzmu, kas tiek speciāli veidota, man gribas vaicāt: vai mēs atrodamies vienā nopietnā Saeimas sēdē, kuru ar savu parakstu ir vēlējušies sasaukt 37 no Saeimas 100 deputātiem? Vai varbūt mēs te esam atnākuši vienkārši pasēdēt un pie reizes notestēt Kalvīša valdības un paša Kalvīša fundamentu, viņa paša pasludināto garantēto stabilitāti, kā mēs te sēžam… Ziniet, par testēšanu šo procesu man vakardien nosauca kāds ļoti simpātisks Tautas partijas biedrs. (No zāles dep. J. Dobelis: „Kalvītis!”) Un tad, kad es viņam ieteicos: „Nu bet tu tak’ saproti, ka vairs nav labi valstī!”, tad, neizvēršot tālāk šo sarunu, tā atbilde skanēja: „Notestēsim, notestēsim, notestēsim!” Un tad es sāku gudrot par teiktā intonāciju. Vai tā nozīmēja, ka vēl kāds no Kalvīša valdības ministriem (līdzīgi kā Pabriks un Štokenbergs), apjaušot notiekošā iekšpolitisko un ārpolitisko dramatismu, lēks ārā no šā valdības grimstošā Titānika? Vai varbūt šeit atkal tiks demonstrēts: „Ne vella jūs taču mums nevarat padarīt, jo mūsu politika ir nesatricināma un stipra!” Un, lūk, to mēs šodien tad arī notestēšot. Pēc savas būtības politika ir valdīšanas māksla. Mūsdienu modernajā, demokrātiskajā sabiedrībā tai būtu jāizpaužas kā sabiedrības interešu saskaņošanas mākslai. Vai tādu mākslu demonstrē Kalvīša valdība? Diemžēl ne! Tas, ko mēs redzam, Kalvīša izpildījumā ir slavenā Lielbritānijas 19. gadsimta politiķa Bendžamina Dizreilija raksturotā politika kā māksla valdīt ar apmāna palīdzību. Ar apmāna palīdzību! Apmāns tiek demonstrēts ekonomikā, un to jūs jau dzirdējāt, apmāns tiek demonstrēts tiesiskajā jomā, un arī to jūs dzirdējāt. Savukārt 2008. gada valsts budžeta projektu cinisks apmāns tiek demonstrēts sociālajā jomā. Jāatgādina, ka valdībai nav nekādu citu tiesību kā tikai deleģētās pilnvaras. Un viena no šīm pilnvarām paredz radīt drošību sociāli aizsargājamiem sabiedrības slāņiem. Taču valdība to nespēj. Tā sagrābj privātpersonu pašu drošībai saražoto, tā ar sociālā budžeta sekmēm piesedz savu neprasmi vai nevēlēšanos samazināt pārvaldes aparātu un valdības pašas tēriņus un veido bezdeficīta pamatbudžetu. Tā plāno, ka nākamgad sociālajā budžetā kopumā jau būs iekrājies vienu miljardu latu liels pārpalikums, un nepieļauj iespēju, ka tā varētu pildīt solījumu pensionāriem – sākt izmaksāt 40 santīmu piemaksu pie pensijas par darba stāžu līdz 1996. gadam jau no nākamā gada 1. janvāra, nevis tikai no gada vidus. Tie ir meli, ka sociālā budžeta milzīgajā pozitīvajā bilancē nevar atrast nepieciešamos 16 miljonus – tikai 16 miljonus uz vienu miljardu lielā pārpalikuma fona. Cienījamie kolēģi! No savas agrākās aktīvās darbības žurnālistikā es daudzus no jums atceros kā darbīgus, patriotiskus un arī gudrus cilvēkus. Diemžēl pa šiem gadiem Saeimā man ne reizi vien ir nācies sev uzdot drūmus jautājumus: kas tās ir par acīm, kas neredz, kas tās ir par ausīm, kas nedzird, un kas tās ir par sirdīm, kas vairs nejūt? Šajās sienās, protams, arī šodien var mēģināt demonstrēt to, ka „ne velna jūs te nevarat mums padarīt”! Taču patiesība, kolēģi, ir tur ārā – aiz šīs ēkas sienām. To mēs pagājušajā nedēļā ieraudzījām Saeimas priekšā. Tikai aklais, kurlais un bezjūtīgais var pateikt: „Nekas īpašs! Daudz lietussargu!” vai arī to, ka tā ir ienaidnieku provokācija, „polittehnologu” inscenējums, akcija vai PR kampaņa. Tikai aklais, kurlais un bezjūtīgais tā var pateikt! Tie nebija daži desmiti, pat ne simti, bet tie bija pieci tūkstoši cilvēku, kas pauda savu attieksmi pret šīs Saeimas un tās koalīcijas vairākuma apstiprinātās valdības darbu. Taču dzīvē viss notiek pēc principa: mūs nemīl, ja mēs nemīlam, un mūs neciena, ja mēs necienām. Šī valdība vairs nerēķinās ar Latvijas iedzīvotāju interesēm un vēlmēm, un tā ir pieļāvusi un atbalstījusi sava vadītāja, premjerministra, melus, prettiesisku rīcību, autoritārismu un vienkārši puiciskumu. Ja valdība nespēj skatīties patiesībai acīs, ka ir pārkāpti sabiedrībai būtiski principi, jo pasivitātē un vienaldzībā vainotā Latvijas tauta, mūsu inteliģence, ir izgājusi ielās, tad tāda valdība ir vāja. Kaut arī tā vēl cenšas patverties aiz nākamā gada budžeta kā vairoga vai aiz premjera smīna, rotaļīgā runas toņa, demonstratīvās necieņas pret runātājiem šeit, tribīnē, skaļi pļāpājot ar blakussēdētāju vai vispār aizejot prom un neklausoties to, kas šajā zālē tiek runāts, šāda valdība ir vāja un sevi izsmēlusi, lai arī kā te dažs „pasūtījuma runasvīrs” censtos to sapurināt ar savām tradicionālajām žultainajām runām. Šāda valdība nav spējīga konsolidēt sabiedrību Latvijas turpmākai attīstībai, atdot tai cerību un ticību. Šāda valdība ir politiski bankrotējusi, un tā ir nomaināma ar spējīgākiem cilvēkiem. (Aplausi.)".
• 2007_10_23_a-seq26 language "lv".
• 2007_10_23_a-seq26 speaker Silva_Bendrate-1956.
• 2007_10_23_a-seq26 mentions Q822919.
• 2007_10_23_a-seq26 mentions Q211.
• 2007_10_23_a-seq26 mentions Q23666.
• 2007_10_23_a-seq26 mentions Q1250133.
• 2007_10_23_a-seq26 mentions Q4803907.
• 2007_10_23_a-seq26 mentions Q82006.