Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_10_23_a-seq12> ?p ?o. }

• 2007_10_23_a-seq12 type Speech.
• 2007_10_23_a-seq12 number "12".
• 2007_10_23_a-seq12 date "2007-10-23".
• 2007_10_23_a-seq12 isPartOf 2007_10_23_a.
• 2007_10_23_a-seq12 spokenAs 5.
• 2007_10_23_a-seq12 spokenText "Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātais premjera kungs! Ministri! Kolēģi! Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību patiešām ļoti daudz ir runāts par tiesiskuma nostiprināšanu. Taču jājautā: vai valdība ir veicinājusi šā mērķa sasniegšanu un vai valdība ievēro tiesiskas valsts principu, kas izriet no Satversmes 1. pantā nostiprinātā demokrātijas jēdziena? Es domāju, ka ne. Lai gan valdības locekļiem sauklis: „Mēs dzīvojam tiesiskā, demokrātiskā valstī!” nenozūd no lūpām ik uz soļa (arī šodien no Kalvīša kunga puses), valdībā, manuprāt, pastāv tiesiskuma deficīts ne tikai darbībā, bet diemžēl arī domāšanā. Es šodien minēšu tikai trīs pašus kliedzošākos piemērus. Vislielākā valdības izgāšanās nenoliedzami ir saistīta ar antikonstitucionālajiem drošības iestāžu likumiem. Valdības neprofesionālās rīcības dēļ notikušajā referendumā tika iztērēti vairāki miljoni nodokļu maksātāju naudas. Tiesa, šajā ziņā zināma vaina ir jāuzņemas arī Saeimai, Saeimas pozīcijai. Šo Satversmes 81. panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu virzīšana Saeimas 25. janvāra sēdē no pozīcijas puses tika atbalstīta ar saukļiem (es citēju): „Par tiesiskumu un konstitucionālo normu ievērošanu visos valsts pārvaldes līmeņos, par katras amatpersonas lojalitāti likumam, valstij un pārvaldes kārtībai!” Citāta beigas. Godātie kolēģi! Tiesiska valsts ir arī tiesību sargāšana. Ja tauta referendumā nebūtu tik aktīvi iestājusies pret drošības iestāžu likumiem, pastāvētu reāli draudi, ka tiesiskas valsts substance aiz tiesiskas valsts fasādes varētu aiziet bojā. Otrkārt. Par tiesiskuma deficītu valdības domāšanā liecināja arī šā gada jūnijā saņemtā likumprojektu pakete, kas regulētu privatizācijas pabeigšanu. Bezkaunīgi atsaukdamās uz procesuālā taisnīguma un tiesiskās paļāvības principu, valdība bija iesniegusi priekšlikumus, kas ļoti vērtīgus nekustamos īpašumus atsevišķu personu interesēs ļautu privatizēt par santīmiem. Godājamās valdības locekļi! Ministru kabinetā pie sienas augšā ir uzraksts, kas tur stāv jau no Latvijas neatkarības dibināšanas laikiem: „Viens likums – viena taisnība visiem. ” Ja šī privatizācijas pakete valdības interpretācijā būtu „izstumta” cauri Saeimai pilnīgi simtprocentīgi iesniegtajā redakcijā, tad es domāju, ka šo uzrakstu, ko lasām Ministru kabinetā, varētu nomainīt ar Gētes savulaik teikto, ka „likums ir varens, bet vajadzību vara ir vēl varenāka”. Un pēdējais. Vai valdība no šīm iepriekšējām divām kļūdām ir mācījusies? Man šķiet, ka ne. Par to liecina pēdējie notikumi saistībā ar politiskajiem uzbrukumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājam. Biroja vadītājs, kas saskaņā ar likumu bauda augstu neatkarības pakāpi, no premjera puses tika nelikumīgi atstādināts no darba un pret viņu nelikumīgi ir ierosināta disciplinārlieta. Maskējoties aiz labas pārvaldības principa un nepārzinot tiesību normu interpretācijas ābeci, Ministru prezidents un ministri publiski kļūdaini sludina, ka KNAB priekšnieks hierarhijā atrodas zem valdības vadītāja. Neskatoties uz to, Kalvīša kungs, likums šā biroja vadītājam piešķir tiesības izmeklēt lietas arī pret premjerministru. Par ko tad tiek vainots Loskutovs? Šodien es par to negribēju runāt, taču, ņemot vērā to, ka Kalvīša kungs gari un plaši par to uzstājās debatēs, es gribētu akcentēt, ka Loskutova atstādināšana no amata tiek balstīta galvenokārt uz risku, ka pastāv augsta varbūtība valsts mantas izšķērdēšanā. Godātie kolēģi! Risks jeb augsta varbūtība vēl neko nenozīmē. Tas nevar būt par objektīvu pamatu, lai pierādītu pārkāpumus grāmatvedības lietu kārtošanā un tāpēc atstādinātu atbildīgu amatpersonu no amata. Risku vērtē auditori. Ir zemas, vidējas un augstas pakāpes risks. Jebkurā gadījumā šāds auditora slēdziens par riska pakāpi ir tikai subjektīvs un tam ir tikai ieteikuma raksturs. Tātad jebkurā gadījumā risks nevar būt par pamatu cilvēka atstādināšanai no amata. Godātais Kalvīša kungs! Visa dzīve ir viens vienīgs risks. Tad jau mēs vispār neko nevarētu darīt, ja mēs baidītos no jebkura riska, jo cilvēces attīstība tad vienkārši apstātos. Kā man teica pieredzējuši grāmatveži, ar kuriem es konsultējos: „Mūsdienās grāmatvedība ir viens liels risks!” Un valsts pārvaldē esot vēl trakāk, nekā bija padomju laikos, jo visu laiku nākoties staigāt „pa naža asmeni”. Diemžēl to, vai valsts iestādēs strādājošie spēj nobalansēt vai tomēr nolido no grāmatvedības „naža asmens”, nosaka politiskās vēsmas un attiecīgās intereses, un tāpēc grāmatveži diemžēl valsts struktūrās ir kā cirka žonglieri, kam ir jāiet pa kārti pēc Galvenā Klauna svilpiena. Godātie kolēģi! Kā redzams, Latvijā, līdzīgi kā dažās postkomunisma valstīs, neskatoties uz iestāšanos Eiropas Savienībā un uz iestāšanos NATO, pamatproblēma ir šāda: cilvēki diktatūras laikā ir tikuši sistemātiski apspiesti. Viss viņiem ir ticis diktēts. Viņi sava mūža lielāko daļu ir bijuši spiesti, tēlaini runājot, dzīvot korsetē. Taču, kad viņus atbrīvo, viņi, lai gan ir pagājuši 17 gadi kopš neatkarības atjaunošanas, nav spējīgi apieties ar jauno brīvību, jo viņiem nav attīstījusies tā saucamā iekšējā korsete. Šķiet, ka arī pašreizējai valdībai nav pietiekami attīstījusies iekšējā korsete un tā nav spējīga pildīt savus solījumus Latvijas tautai un Saeimai. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)".
• 2007_10_23_a-seq12 language "lv".
• 2007_10_23_a-seq12 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 2007_10_23_a-seq12 mentions Q822919.
• 2007_10_23_a-seq12 mentions Q211.
• 2007_10_23_a-seq12 mentions Q193089.
• 2007_10_23_a-seq12 mentions Q458.
• 2007_10_23_a-seq12 mentions Q7184.
• 2007_10_23_a-seq12 mentions Q1021632.