Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_10_11-seq208> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2007_10_11-seq208 type Speech.
- 2007_10_11-seq208 number "208".
- 2007_10_11-seq208 date "2007-10-11".
- 2007_10_11-seq208 isPartOf 2007_10_11.
- 2007_10_11-seq208 spokenAs 22.
- 2007_10_11-seq208 spokenText "Cienījamie likumdevēji! Mans priekšlikums ir visai pieticīgs - izsvītrot no Krimināllikuma 71. panta, kura nosaukums ir „Genocīds”, vienu vienīgu vārdu - „sociālu”. Nekā īpaši oriģināla šajā nacionālā likuma pantā nav. Pants skan tā: „Par genocīdu, tas ir, par tīšu darbību nolūkā pilnīgi vai daļēji iznīcināt kādu nacionālu, etnisku, rases, sociālu, noteiktas kopīgas pārliecības vai ticības cilvēku grupu kā tādu, šādas grupas locekļus nogalinot…” - un tā tālāk. Gandrīz viss ir pilnībā aizgūts no starptautiskās 1948. gadā pieņemtās Konvencijas par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par genocīdu. Tas viss ir tās 2. pantā. Viss tur ir, izņemot tieši šo vienu vārdu. Šajā konvencijā tāpat kā mūsu nacionālajā likumā ir rakstīts, ka genocīda noziegumam nav noilguma termiņa. Konvencija tika piemērota, lai notiesātu bijušos nacistus, bet Latvijas Krimināllikuma 71. pants - lai notiesātu bijušos čekistus. Viss būtu labi, bet pastāv viena nianse: Latvija 1990. gada 4. maijā pievienojās Starptautiskajam paktam par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un vēlāk - arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Abos šajos dokumentos ir noteikts, ka nevienu nedrīkst atzīt par vainīgu kriminālnoziegumā, ja ir runa par darbību, kas saskaņā ar tās izdarīšanas brīdī spēkā bijušo valsts iekšējo likumu vai starptautiskajām tiesībām nebija kriminālnoziegums. Tātad savā Krimināllikumā mēs varam rakstīt, ko vien vēlamies, bet visam tam, kas atšķiras no starptautiskās Konvencijas par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par genocīdu, nav atpakaļejoša spēka. Tiesas procesi pret bijušajiem čekistiem pārvēršas par dārgi apmaksātu cirku, kurš atņem mūsu tiesībsargājošajām institūcijām jau tā ierobežotos finanšu resursus. Jebkurā gadījumā nacistu un to pakalpiņu notiesāšanai šo resursu vairs nepietiek. Raugoties no šā viedokļa, manam priekšlikumam nav nekādas nozīmes. Toties tam ir būtiska nozīme attiecībā uz visām otrās Latvijas Republikas valdībām, kuras pastāvēja pēc šā panta spēkā stāšanās. Uz visām, sākot ar Godmaņa valdību, kad valsts iedzīvotāju skaits sāka strauji samazināties! Aplūkosim 2007. gada sākuma Iedzīvotāju reģistra datus! Valstī dzīvoja divdesmit viens tūkstotis iedzīvotāju, kuri bija piedzimuši baisajā 1945. - kara gadā, bet to, kuri bija dzimuši mierīgajā 1998. gadā, bija tikai 18 tūkstoši - tātad par 3 tūkstošiem mazāk. Šādi maziepriecinoši dati ir tiešs šo valdību politikas rezultāts, kad 80 procentu valsts iedzīvotāju ienākumi ir zemāki par iztikas minimumu. Vadoties pēc spēkā esošās likumdošanas, tas ir sociālais genocīds, kuram nav noilguma termiņa. Man negribētos, lai Godmanim, Šķēlem vai Kalvītim piespriestu mūža ieslodzījumu, kad katram no šiem kungiem paliks 80 gadu. Viņi gribēja kā labāk, bet iznāca kā vienmēr… Sakarā ar to lūdzu tomēr pažēlot visus mūsu bijušos un arī esošo premjeru un atbalstīt manu priekšlikumu, svītrojot no likuma vārdu „sociālā”. Paldies par uzmanību.".
- 2007_10_11-seq208 language "lv".
- 2007_10_11-seq208 speaker Vladimirs_Buzajevs-1951.
- 2007_10_11-seq208 mentions Q211.
- 2007_10_11-seq208 mentions Q193089.
- 2007_10_11-seq208 mentions Q25496595.