Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_10_11-seq190> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 2007_10_11-seq190 type Speech.
- 2007_10_11-seq190 number "190".
- 2007_10_11-seq190 date "2007-10-11".
- 2007_10_11-seq190 isPartOf 2007_10_11.
- 2007_10_11-seq190 spokenAs 22.
- 2007_10_11-seq190 spokenText "Cienījamie kolēģi! Patlaban nedz Valsts prezidents, nedz Ministru prezidents, nedz ģenerālprokurors nekādi nevar tikt galā ar specdienestiem. Toties specdienesti var viegli tikt galā gan ar visiem trim iepriekš minētajiem, gan ar katru Saeimas deputātu atsevišķi, gan ar visiem mums kopā. Specdienestiem to izdarīt ļauj tā aplamā likuma norma, kuru es arī ierosinu izsvītrot. Likumā ierakstīts, ka augsta ranga amatpersonām ir tiesības pieejai valsts noslēpumam. Un tas ir pareizi. Taču tur ir arī neliela piebildīte: ja uz tām nevar attiecināt ierobežojumus, kurus nosaka likums. Bet šo ierobežojumu piemērotību pārbauda specdienesti, turklāt viņiem nav uzlikts pienākums paskaidrot sava slēdziena motivāciju un to nevar pārsūdzēt. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi labi atceras, ka diennakti pirms Valsts prezidenta vēlēšanām tika par abiem kandidātiem sniegts SAB slēdziens, ka, lūk, gan Zatlers ir pelnījis viņu uzticību, gan arī Endziņš ir pelnījis. Bet kā rīkotos Saeima, ja par vienu no kandidātiem būtu pienācis gluži pretējs slēdziens? Un ko tad mēs darīsim, ja šāds slēdziens pienāks attiecībā uz pašreizējo Valsts prezidentu? Jo pieeja konfidenciāliem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību. Bet kas tie tādi par faktiem - tas specdienestiem ir labāk zināms, un viņi to jums neatklās. Vai var, nepaskaidrojot iemeslus, liegt Saeimas deputātam - Nacionālās drošības komisijas loceklim, kuram gan Saeima, gan vēlētāji uzticējās, - specdienestu uzraudzībā pieeju valsts noslēpumam? Kādēļ? Tikai tādēļ, ka divi ierēdņi nolēma, ka ir pamats apšaubīt tā uzticamību. Vēlētāji viņam uzticas, bet specdienesti - ne. Varbūt šis deputāts pārāk labi pilda savas uzraudzības funkcijas un tiem, kurus viņš uzrauga, tas nepatīk. Cienījamie klātesošie! Es jau runāju par komandējumu uz Vāciju Nacionālās drošības komisijas sastāvā. Un mūsu vācu draugi ilgi nespēja saprast, ko tieši no viņiem vēlas uzzināt, runājot par tādiem deputātiem, kuriem nav specdienestu uzticības. Kad viņi tomēr saprata, tad nonāca lielā izbrīnā: „Vai tad ierēdņi var vērtēt deputāta uzticamības pakāpi? Viņu taču ir ievēlējusi tauta!” Dāmas un kungi! Pēc PSRS sabrukuma Latvija palika par vienīgo Eiropas valsti, kurā specdienesti lemj, vai deputāts un Valsts prezidents ir vai nav uzticības cienīgi. VDK laikos tā darīja, protams. Parasti jautājums par uzticamību vai neuzticamību tiek risināts vēlēšanās, tautai balsojot. Bet, ja deputāts ir izpaudis kaut kādu noslēpumu, tādā gadījumā pastāv mandāta atņemšanas procedūra, tiesa un cietums. Lūdzu jūs, Kažociņa kungs un Maizīša kungs, norādīt faktus, un iesākumam esmu gatavs stāties Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšā. Aicinu atbalstīt priekšlikumu svītrot no likuma šo muļķīgo normu.".
- 2007_10_11-seq190 language "lv".
- 2007_10_11-seq190 speaker Vladimirs_Buzajevs-1951.
- 2007_10_11-seq190 mentions Q822919.
- 2007_10_11-seq190 mentions Q211.
- 2007_10_11-seq190 mentions Q193089.
- 2007_10_11-seq190 mentions Q183.
- 2007_10_11-seq190 mentions Q15180.
- 2007_10_11-seq190 mentions Q80919.