Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_09_20-seq62> ?p ?o. }

• 2007_09_20-seq62 type Speech.
• 2007_09_20-seq62 number "62".
• 2007_09_20-seq62 date "2007-09-20".
• 2007_09_20-seq62 isPartOf 2007_09_20.
• 2007_09_20-seq62 spokenAs 5.
• 2007_09_20-seq62 spokenText "Priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Izskatot budžetu, nāk atmiņā, ka pēdējos trīs četros gados katru reizi - gan tad, kad veicam budžeta grozījumus, gan arī budžeta pieņemšanas laikā - esam runājuši daudz un dikti par vienu un to pašu tēmu. Un šī tēma ir briestošā krīze tautsaimniecībā, kuru šobrīd, manuprāt, neredz tikai tie strausi, kuri iebāzuši galvu smiltīs. Un pat Latvijas strausi, cik man zināms, to visu redz un saprot; varbūt kāds Austrālijas strauss, kurš tur sēž un neko nezina par tādu Latviju, kaut ko tādu var neredzēt. Jo par krīzi runā visi - mediji, sabiedrība, politiķi, cilvēki uz ielām un tirgos - un visi gaida, kas nu būs, jo ilgstošā valdības bezdarbība ir novedusi pie situācijas, kad inflācija ir pāri par desmit procentiem, pie tā, ka cilvēki vairs nav droši par to, kas notiks ar viņu iekrāto naudiņu, kas notiks ar viņu it kā droši ņemtajiem kredītiem, kā viņu bērni mācīsies skolās, kas būs ar viņu darbu un visu pārējo. Beidzot arī premjers ir pamodies. Pirms pāris dienām uzzinājām: izrādās, ka nu beidzot būs visaptveroša valdības programma - stabilizācijas programma, kurā beidzot iesaistīs cilvēkus; beidzot nāks eksperti un beidzot par kaut ko runās. Tas viss ir ļoti jauki un skaisti. Tomēr, kolēģi, vai mēs tam varam ticēt? (No zāles: „Varam!”) Un tāpēc šobrīd galvenais dokuments, kuru es centīšos citēt un ļoti racionāli izklāstīt, ir dokuments, ko, Spurdziņa kungs, jūsu ministrija ir sagatavojusi un kas saucas „Ziņojums par patēriņa cenu inflācijas attīstību un samazināšanas priekšlikumiem”. Ministru kabinets to ir pieņēmis šā gada martā. Tajā tiešām vismaz pamatlīnijās ir norādītas galvenās problēmas, kas šo situāciju ir radījušas. Un, pēc šā plāna spriežot (atkal rādīšu jums vienu no šā nozīmīgā dokumenta tabulām), šogad inflācijai vajadzētu būt šādai: 6,5 vai 6,7 procenti. Kolēģi, mēs taču neesam strausi ar galvu smiltīs! Mēs redzam, ka jau pagājušajā mēnesī inflācija bija pāri par 10 procentiem. Tātad kopumā šogad tā būs… nu ļoti ceru, ka kopumā tomēr būs nevis tie 10 procenti, bet ne mazāk par 8 vai 9 procentiem. Kolēģi! Citēšu galveno uzdevumu - pasākumus patēriņa cenu pieauguma ierobežošanai: „Būtiskākie inflācijas ierobežošanas pasākumi ir saistīti ar budžeta un nodokļu politiku, kreditēšanu un citām jomām, kas var uzlabot situāciju nekustamo īpašumu tirgū, darba tirgū un produktivitāti, kā arī konkurences politiku. ” Šodien mēs pieņemam budžetu, kas ir vienīgais un galvenais valdības instruments šīs situācijas normalizēšanai. Nākamais punkts. (Tabula saucas „Pasākumi patēriņa cenu pieauguma ierobežošanai”.) 1. 3. apakšpunkts. Citēju, kolēģi: „Lai efektīvi varētu īstenot budžeta konsolidāciju, lielāku uzmanību pievērst izdevumu stabilitātei… (atvainojos!) izdevumu kvalitātei, gatavojot nākamā gada valsts budžetu, pārskatīt bāzes izdevumus, tos samazinot par 1 līdz 3 procentiem. ” Tas ir valdības pieņemts dokuments, par ko, kolēģi, esat visi balsojuši. Un es esmu pilnīgā nesapratnē, kāpēc jau šogad, kad ir tik strauji augoša inflācija, jūs neesat gatavi kaut nedaudz - kaut par 1 procentu, par to minimālo robežu, ko paši esat noteikuši, - mazināt šos bāzes izdevumus. Tātad jūs atsakāties pildīt paši savus lēmumus. Sakarā ar to rodas jautājums: kāda var būt ticība jebkādiem valdības vadītāja, jebkādiem finanšu ministra un citu ministru solījumiem, kuri varētu tikt sabiedrībai doti ekonomikas stabilizācijas jomā? Ko var domāt tie nabaga cilvēki, kuriem šobrīd ir jāstaigā apkārt, jāiet pēc dažādiem dokumentiem, lai saņemtu kredītu? Ko var domāt tie daudzie uzņēmēji, kuri ir spiesti pildīt mūsu pašu pieņemtos pretinflācijas plānus, ja pati valdība un mēs, pati Saeima, nevēlamies un šodien kategoriski atsakāmies to visu pildīt? Kāpēc jūs prasāt sabiedrībai, lai tā pilda jūsu lēmumus, bet paši tos nepildāt? Kolēģi! Tas, manuprāt, ir vēl neredzēts cinisms un vēl nepieredzēts valdības mēģinājums mānīt sabiedrību. Tā nedrīkst darīt! Mums ir jāpilda pašiem savi lēmumi, mums ir jādara tas, ko mēs paši esam solījuši sabiedrībai. Mēs labi zinām, ka ir divi galvenie veidi, kā ekonomiku noregulēt. Pirmais - stingra budžeta politika, stingra fiskālā politika. To mēs varētu jau šobrīd sākt īstenot ar „Jaunā laika” priekšlikumu. Un otra lieta, par ko, lemjot par budžetu, vispār nerunā, - nopietni eksporta attīstības instrumenti, Spurdziņa kungs. Eksporta attīstība un stingra fiskālā politika ir divi galvenie vaļi, uz ko balstīsies nākotnes ekonomika. Un, ja mēs to ignorējam un domājam, ka opozīcija tikai mēģina kaut ko sašūpot, tad šāda mūsu strādāšana ir pretrunā ar mūsu tautas un mūsu sabiedrības interesēm. Kolēģi, es aicinu jūs būt šajā kritiskajā brīdī nepartejiskiem, un es aicinu jūs pieņemt šo smago, grūto lēmumu! Tas nebūs viegls, tomēr tas ir nepieciešams, un to jūs paši esat apstiprinājuši ar savu lēmumu pretinflācijas programmas sakarā. Un pēdējais, kolēģi. Man ļoti patika viens tāds pastāstiņš no dzīves, kurš ļoti labi raksturo Latvijas ekonomiku. Divi ekonomiski aktīvi cilvēki satiekas. Vienam ir nopirkts jauns pulkstenis. Otrs ievēro šo pulksteni un saka: „Klau, vai tu negribi man šo pulksteni pārdot?” Otrs saka: „Labi, es tev to pārdošu, teiksim, par 1000 latiem. ” Pēc nedēļas viņi atkal satiekas. Tam pirmajam liekas: „Zini, tas pulkstenis tomēr bija labs. Klau, pārdod man to atpakaļ!” Otrs atbild: „Es varu pārdot, bet tagad tas jau maksā 2000 latu. ” Un tā nu viena un tā paša pulksteņa pārdošana turp un atpakaļ turpinās kādas reizes desmit, līdz pulksteņa cena ir sasniegusi jau 20 tūkstošus latu. Abi divi šie te - pircēji pārdevēji - ir ļoti labi nopelnījuši: nedēļā minimums - 1000 latu. Un viņiem liekas, ka visu mūžu turpināsies šis plaukstošais un lieliskais bizness un ka šī tā saucamā ekonomika, kurā visi pelna un naudiņa paliek pāri, ir mūžīga. Tas tā nebūs tajā brīdī, kad šis pulkstenis nokritīs zemē un šī ekonomika izbeigsies. Kolēģi! Es aicinu Latvijā beidzot sākt nopietni ilgtermiņā domāt par mūsu valsts attīstību! Aicinu atbalstīt „Jaunā laika” priekšlikumu par nopietnu, atbildīgu politiku bāzes samazināšanā. Paldies. (Aplausi.)".
• 2007_09_20-seq62 language "lv".
• 2007_09_20-seq62 speaker Artis_Kampars-1967.
• 2007_09_20-seq62 mentions Q822919.
• 2007_09_20-seq62 mentions Q211.
• 2007_09_20-seq62 mentions Q1020384.
• 2007_09_20-seq62 mentions Q1357342.
• 2007_09_20-seq62 mentions Q408.