Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_09_20-seq58> ?p ?o. }

• 2007_09_20-seq58 type Speech.
• 2007_09_20-seq58 number "58".
• 2007_09_20-seq58 date "2007-09-20".
• 2007_09_20-seq58 isPartOf 2007_09_20.
• 2007_09_20-seq58 spokenAs 5.
• 2007_09_20-seq58 spokenText "Cienījamie kolēģi! Konkrētais „Jaunā laika” priekšlikums par pamatbudžeta bāzes samazināšanas nepieciešamību ir ļoti svarīgs - it īpaši šo budžeta grozījumu kontekstā. 2007. gada valsts budžeta grozījumi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir otrajam lasījumam pētīti un vētīti tik ilgi, ka jaunās papildu izmaiņas varējām saņemt tikai vakar pēcpusdienā. Tāpēc, protams, loģisks ir jautājums, vai tur kaut kas būtiski varētu būt mainījies. Vai ir ņemtas vērā Saeimas deputātu iepriekš paustās bažas, ka šie budžeta grozījumi tiek izmantoti, lai valsts pamatbudžeta deficītu lāpītu uz sociālā budžeta rēķina? Nē, kolēģi! Diemžēl šīs bažas nav ņemtas vērā. Vēl vairāk! Sociālā budžeta milzīgais pārpalikums, kas līdz gada beigām būs lielāks par 700 miljoniem latu, tiek iesaldēts, lai varētu atļauties plašāk izvērsties pamatbudžeta tēriņos. Izrādās, pirmajā lasījumā pieņemtais grozījumu projekts, to pētot, vētījot un sverot, vēl par vieglu atrasts! Sak’, ja jau pamatbudžeta jaunie tēriņi, uz papīra izlikti, virtuāli izlīdzināmi jeb sabalansējami ar sociālā budžeta ievērojamo pārpalikumu, kāpēc gan netērēties, vai ne? Un, lūk, šodien galīgajam lasījumam piedāvātajā valsts budžeta grozījumu projektā lasām 100. priekšlikumu, kas sevī ietver 424 priekšlikumus par mērķdotācijām pašvaldību pasākumiem - par mēbeļu un cita inventāra masveida iegādēm, materiāli tehniskās bāzes papildināšanu, apgaismojuma uzlabošanu, pilsdrupu rekonservāciju, grāmatu un bukletu izdošanu, nometņu, festivālu un konkursu organizēšanu, sanitāro mezglu, administratīvo telpu, fasāžu remontiem, grīdu seguma nomaiņu un kosmētiskajiem remontiem un renovācijām -, lai gan līdz gada beigām to visu grūti paspēt. Toties kapu labiekārtošana un kapliču remontēšana ir patiešām īsti vietā. Tas nu gan ieplānots atbilstoši situācijai, jo daudzi vecie cilvēki, pensionāri, kas dzīvo zem iztikas minimuma, savu dzīves apstākļu uzlabošanos, pastāvot šādai valdības politikai, noteikti nesagaidīs! Ieskatieties šo pašu budžeta grozījumu korekcijās speciālā budžeta izdevumu daļā! Tās liecina, ka par vairāk nekā 3 miljoniem latu izdevumi vecuma pensiju izmaksām tiek samazināti saistībā ar pensiju saņēmēju skaita samazināšanos par 2100 personām. Atgādināšu, ka Latvijā turpat 400 000 jeb 80 procenti pensionāru dzīvo zem iztikas minimuma, kas šobrīd ir nepilni 134 lati. Latvijas Pensionāru federācijas dati liecina, ka to pensionāru skaits, kuri saņem par iztikas minimumu mazāku pensiju, ir palielinājies, nevis samazinājies. Pērn tādu bija 74,2 procenti, taču uz šā gada 1. jūliju tādu jau bija 87,6 procenti vecuma pensionāru. Jau otro gadu valsts speciālajā budžetā ir ievērojams pārpalikums, bet tā vietā, lai to izmantotu taisnīgākas sociālās politikas veidošanā, jo tāda iespēja mums tagad ir, valdība to izmanto, lai piesegtu savu mazspēju, savu nespēju nodrošināt lielākus ieņēmumus valsts pamatbudžetā. Šobrīd inflācija uzkarsē cenas, aug dzīves dārdzība, un šā iemesla dēļ darba devēji ir spiesti celt algas, lai noturētu savus strādājošos, nevis tāpēc, ka ievērojami pieaugusi būtu darba produktivitāte, kas ir sekmīgas ekonomiskās izaugsmes un dzīves līmeņa paaugstināšanās pamatā. Un, kamēr sabiedrības tā sauktajam mazajam cilvēkam augošo cenu dēļ arvien vairāk no kaut kā ir jāatsakās, aizvien vairāk preču un pakalpojumu nav pa kabatai, tikmēr citā sabiedrības daļā miljonāri aug kā sēnes pēc lietus un apgrozās fantastiskas naudas summas, kuras netiek apliktas ar nodokli. Piemērs tam ir spekulatīvie darījumi ar nekustamiem īpašumiem. No bagātības šodien Latvijā nemaksā atbilstošus nodokļus, kamēr nabagajam nodokļu slogs procentuāli pret ieņēmumiem ir neadekvāti liels. Kāpēc jūs, valdība, šajā situācijā joprojām neķeraties pie pašsaprotamām nodokļu svirām? Tā nav nekāda māksla - slēpties aiz sociālā budžeta platās muguras un stāstīt pasakas par bezdeficīta budžetu, kad īstenībā pamatbudžeta defekts tiek pārvērsts par konsolidētā budžeta efektu. Tomēr defekts ir un paliek defekts realitātē. Un skaidrības labad jāatgādina, ka šobrīd valsts pamatbudžeta reālais deficīts ir apmēram 320 miljoni latu. Tie ir mīnus 2,4 procenti. Tātad mīnus 2,4 procentus liels deficīts reāli ir mums pamatbudžetā vēl joprojām. Un tāpēc nav ko lielīties ar valsts budžeta sabalansēšanu šādā veidā, kas nozīmē vien to, ka veciem ļaudīm nāksies paciesties, gaidot pielikumu pie pensijas. Jo nedrīkstētu taču izjaukt speciālā un pamatbudžeta virtuālo saskaņojumu. Būs jāgaida, kamēr vēl kaut kas vairāk par tiem 700 miljoniem latu pieplusēsies klāt sociālajam budžetam. Un tad, lūk, no tās daļas varbūt arī varēs kaut ko vairāk atļauties. Tikai - kas zina, cik liela atkal būs pamatbudžeta vajadzību ēdelība, ja ņem vērā rēno pamatbudžeta pieaugumu valdības kuslās darīšanas dēļ? Pieredze liecina, ka…".
• 2007_09_20-seq58 language "lv".
• 2007_09_20-seq58 speaker Silva_Bendrate-1956.
• 2007_09_20-seq58 mentions Q822919.
• 2007_09_20-seq58 mentions Q211.
• 2007_09_20-seq58 mentions Q1357342.