Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_09_20-seq440> ?p ?o. }

• 2007_09_20-seq440 type Speech.
• 2007_09_20-seq440 number "440".
• 2007_09_20-seq440 date "2007-09-20".
• 2007_09_20-seq440 isPartOf 2007_09_20.
• 2007_09_20-seq440 spokenAs 5.
• 2007_09_20-seq440 spokenText "Godātie kolēģi! Cienījamais Kučinska kungs! Es šo likumprojektu labākajā gadījumā vērtētu kā apšaubāmu mācību līdzekli. Kāpēc? Divu iemeslu dēļ. Pirmais iemesls. Valsts attīstības plānošanu pašlaik, manuprāt, regulē pietiekami skaidra noteiktu normatīvo aktu sistēma. Pašā augšgalā, kā mēs zinām, ir Satversme, tālāk seko divi likumi, proti, Teritorijas plānošanas likums un Reģionālās attīstības likums. Pēc tam ir minami vairāki Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka plānošanu pašvaldības līmenī un plānošanu reģionu līmenī, un vēl ir arī detālplānojumi. Pēc tam pašā apakšā ir pašvaldībām saistošie noteikumi. Ar pašvaldībām saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumi, bet atsevišķos gadījumos - arī detālplānojumi. Šajos manis minētajos normatīvajos aktos ir noteikti galvenie mērķi, galvenie principi, sabiedrības līdzdalības tiesības un tā tālāk. Otrkārt, man nav zināmi šā likumprojekta izstrādāšanas patiesie mērķi. Taču, tā kā man, Saeimas deputātei, ir atļauts strādāt arī Latvijas Universitātē un tā kā es pasniedzu studentiem un maģistrantiem teritorijas plānošanas tiesisko regulējumu, tad es gribu parunāt par šo otro pusi, kas anotācijā, manuprāt, netiek pietiekami atklāta. Un, proti. Pirmām kārtām šajā projektā kā viens no trūkumiem, manuprāt, ir tas, ka tiek norādītas vispārzināmas lietas. Piemēram, 12. pantā ir norādīti plānošanas līmeņi. Iepriekšējie plānošanas līmeņi visi ir atrisināti. Tālāk ir norādīti termiņi. Protams, šiem normatīvajiem aktiem termiņi jau ir zināmi. Šeit ir nākuši klāt šie politiskie dokumenti, kuriem arī termiņi ir norādīti. Tālāk ir norādīti principi. Šie principi ir samazināti, salīdzinot ar manis diviem iepriekš jau minētajiem likumiem. Piemēram, ir pazudis tāds princips, kas norādīts kā detalizācijas princips, konkurences princips… Kā ļoti svarīgs princips ir pazudis atklātības princips. Taču tagad es gribu (No zāles dep. J. Dobelis: „Es, es, es!”) pateikt pašu galveno. Un, proti, pretēji pastāvošajai tiesību doktrīnai šajā likumā blakus normatīvajiem aktiem parādās politisko vadlīniju saistošais spēks. Tas ir redzams 13. pantā, 22. panta astotajā daļā un arī 30. pantā. Kompleksi analizējot šīs manis iepriekš nosauktās trīs normas, ir redzams, ka šie politiskie dokumenti tiek pielīdzināti normatīvajiem aktiem un to saistošais spēks tiek attiecināts uz visām valsts pārvaldes iestādēm un, domājams, arī uz atsevišķiem indivīdiem. Ja mēs paskatāmies šo 13. pantu, tad redzam, ka 13. panta pirmajā daļā ir minēta deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību, bet otrajā daļā ir rīcības plāns. Mēs ļoti labi zinām - un es to esmu piedzīvojusi arī šajā Saeimā, kādā veidā šī deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību tika pieņemta. Tas, kolēģi, nav normatīvais akts, tas ir politisks dokuments! Kāpēc mēs gribam šeit politisko dokumentu pielīdzināt normatīvajam aktam? Tas jau vēl nav nekas! Visa „sāls”, manuprāt, ir tālāk - 22. panta astotajā daļā, proti, ka, „mainoties politisko vadlīniju dokumentos izvirzītajiem mērķiem, izvērtē un, ja nepieciešams, aktualizē arī spēkā esošos attiecīgā līmeņa politikas plānošanas dokumentus”. Un šodien mēs to pieredzējām. Ļoti labs piemērs ir saistībā ar Cesvaines vidusskolu. Tātad, kad pie varas bija „Jaunā laika” valdība, politiskajos dokumentos bija paredzēts, ka Cesvaines skolai būs noteikts finansējums. Krītot šai valdībai un nākot pie varas citiem politiskajiem spēkiem, tika revidētas šīs finansiālās saistības attiecībā uz Cesvaines skolu, un šis finansējums vairs netika paredzēts. Nobeigumā es gribētu teikt, ka, neskatoties uz to, ka pirms divdesmit gadiem mēs gandrīz tikām vaļā no savulaik… Man liekas, ka cilvēki šajā zālē ļoti labi atceras, ka bija tādi PSKP Centrālās komitejas plēnumi, un tie tad arī pieņēma politiskus dokumentus, kas juristiem tika uzspiesti kā saistoši, kā obligātas uzvedības normas, kas bija jāievēro. Šajā likumā, Kučinska kungs, trūkst vēl tikai šīs Koalīcijas padomes tiesiskā regulējuma, jo viss pārējais jau tur ir. Ņemot vērā to, ka šis dokuments ir pretrunā ar daudziem citiem likumiem - gan ar Latvijas Administratīvā procesa likumu, gan ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un teritorijas plānošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, - es aicinātu godātos kolēģus šo likumprojektu pirmajā lasījumā neatbalstīt un to būtiski pārstrādāt. Paldies par uzmanību.".
• 2007_09_20-seq440 language "lv".
• 2007_09_20-seq440 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 2007_09_20-seq440 mentions Q822919.
• 2007_09_20-seq440 mentions Q211.
• 2007_09_20-seq440 mentions Q1357342.
• 2007_09_20-seq440 mentions Q498407.
• 2007_09_20-seq440 mentions Q79854.
• 2007_09_20-seq440 mentions Q4803907.