Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_09_04_a-seq37> ?p ?o. }

• 2007_09_04_a-seq37 type Speech.
• 2007_09_04_a-seq37 number "37".
• 2007_09_04_a-seq37 date "2007-09-04".
• 2007_09_04_a-seq37 isPartOf 2007_09_04_a.
• 2007_09_04_a-seq37 spokenAs 5.
• 2007_09_04_a-seq37 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šodien, virzot apspriešanai 2007. gada budžeta grozījumus, mums būtu līdz zemei jāpaklanās mūsu veco pensionāru priekšā, ka viņi te, Saeimas durvju priekšā, šodien nestāv ar mietiem un dakšām, skaļi un pamatoti pieprasot savu daļu, jo nepavisam nav skaidrs, kāpēc tik ļoti labvēlīgā situācijā, kad pārpalikums valsts sociālajā budžetā ik mēnesi palielinās vidēji par 30 miljoniem latu un gada beigās, pilnīgi ticams, pārsniegs jau 700 miljonus latu, tas netiek ieguldīts reālā pensiju palielināšanā jau šajā gadā. Ar likumu noteikto pensiju indeksēšanu par reālu pensiju palielināšanu uzskatīt nevar, jo tās mērķis ir tikai pasargāt pensijas no inflācijas radītā nodiluma. Un arī tas izdodas tikai daļēji, jo pensiju indeksēšana meimuro inflācijas pieauguma tempam nopakaļ, nepavisam netiekot tam līdzi. Nekorekts un maldinošs ir Labklājības ministrijas mūsu komisijas, Sociālo un darba lietu komisijas, sēdē dotais inflācijas un indeksētās vecuma pensijas apmēra izmaiņu salīdzinājums, attiecīgi minot 6,5 un 18,8 procentus, lai pierādītu, ka pensijas apmērs, lūk, pieaugot ātrāk nekā inflācija. Tās ir neattaisnojamas manipulācijas ar skaitļiem. Tā ir atkratīšanās no problēmas izvērtēšanas un risināšanas pēc būtības, jo salīdzināšanai tiek izmantots inflācijas vidējais rādītājs, kas ir ievērojami zemāks par to, kāds reāli veidojas un ietekmē tieši pensionāram nepieciešamo sadzīves preču, pakalpojumu, pārtikas un medikamentu dārdzību. Aplēses liecina, ka šajā, pensionāriem tik svarīgajā, sektorā inflācija svārstās no 10 līdz 15 procentiem, un ciniski ir izlikties, ka mēs to neredzam. Latvija attīstās strauji. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka valsts sociālajā budžetā līdz šā gada 1. jūlijam jau bija iekrājies naudas līdzekļu atlikums 558 miljonu latu apmērā, to skaitā pensiju speciālajā budžetā - 414 miljoni latu. Pirmajā pusgadā vien sociālā budžeta pārpalikums ir palielinājies par 203 miljoniem latu, bet otrajā pusgadā, pastāvot esošajam, ļoti straujam vidējās algas kāpumam, tas, pilnīgi ticams, gandrīz dubultosies, tāpēc ir pamatotas iespējas vairāk sociālā budžeta naudas atvēlēt mūsu pensiju sistēmas galvenās problēmas risināšanai. Un es atgādināšu, ka šī galvenā problēma joprojām ir saistīta ar cilvēkiem, kuri mūža lielāko daļu ir aizvadījuši padomju laikā, nodrošinot Latvijas valsts pastāvēšanu un pēctecību, un kuri pamatā ir pirmā jeb nefondētā paaudžu solidārā pensiju līmeņa dalībnieki un ir tieši atkarīgi no šodien strādājošo ikmēneša iemaksām sociālajā budžetā. Tāda ir lielākā daļa šodienas pensionāru. Par visu savu darba mūžu viņi joprojām saņem pensiju, kura ir zemāka par Latvijā noteikto iztikas minimumu, kas šobrīd ir nepilni 134 lati, un šīs pensijas ir vienas no zemākajām Eiropas Savienībā. Latvijas Pensionāru federācijas sniegtie dati liecina, ka to pensionāru skaits, kuri saņem par iztikas minimumu mazāku pensiju, ir palielinājies, nevis samazinājies. Pērn tādi bija 74,2 procenti pensionāru, savukārt uz šāgada 1. jūliju tādi bija 87,6 procenti vecuma pensionāru. Tā ir ļoti satraucoša tendence, jo starpība ir turpat vai 14 procenti, un to ar pensiju indeksāciju oktobrī diez vai varēs dzēst. Tomēr jūs droši vien kušināsiet un teiksiet, ka būs, būs… ka mūsu pensionāriem ievērojami labāk klāsies nākamgad, līdz ar 2008. gada budžeta pieņemšanu, jo, lūk, ir taču paredzēts paaugstināt piemaksu pie pensijas par darba stāžu līdz 1996. gadam no 19 santīmiem līdz 40 santīmiem. Jā, tāds solījums ir bijis, bet tikai nav skaidrs, no kura brīža - no gada sākuma, vidus vai beigām? Taču kāpēc tik mazs būs šis palielinājums? Kāpēc ne par 60, 80 santīmiem vai varbūt par latu? Tam visam saprotams un atbilstošs pamatojums nav saņemts ne no Labklājības ministrijas, ne arī no Finanšu ministrijas. Ir vien atgaiņāšanās, ka vairāk nevarot atļauties. Ja sociālā budžeta pārpalikums jau šā gada beigās tuvosies miljardam, bet pensijas pamatsummas palielināšanai ar piemaksām nākamgad plāno tērēt tikai 32 miljonus, vai tas skan pārliecinoši? Mēs nākamā gada budžetu vēl neesam redzējuši, lai gan patiesībā būtu vajadzējis redzēt gan šāgada budžeta grozījumus, gan arī nākamā gada budžetu, lai visu varētu skatīt kopsakarā un pārliecināties, ka kaut kur kaut kad solītais ir redzams rakstiskā veidā budžeta likumprojekta konkrētā sadaļā, konkrētā apjomā un ieviešanas termiņā. Piemēram, tie desmit sociālā budžeta pārpalikumi, kurus Kalvītis gada beigās kā trīspadsmito pensiju ir apsolījis Latvijas Pensionāru federācijai… Jau šāds priekšlikums vien būtu diskusijas vērts, bet Latvijas Pensionāru federācija klusu, mierīgi cer un puslīdz droši pat tic, ka solītais makā noteikti iekritīs. Pat nedomājiet no šā solījuma atkratīties! Bet kā mēs, Saeimas deputāti, varam ticēt, ja redzam, kādā tempā un veidā grozījumi šodien tiek dzīti cauri likumdevējai varai? Tomēr, pat šādā tempā strādājot, var pamanīt to, ka ar sociālā budžeta lielo pieaugumu tiek manipulēts ne pa jokam, lai varētu atļauties pasludināt, ka zibens ātrumā viena gada laikā kā tādā brīnumzemē esam nonākuši pie bezdeficīta budžeta. Vai tas tiek darīts, lai mānītu savas valsts iedzīvotājus, vai arī tāpēc, lai Eiropas Savienības institūcijām varētu „uzgleznot” smuku, bet nepatiesu bildi par bezdeficīta budžetu Latvijā? Jo bez deficīta ir tikai viena tā daļa - speciālais budžets, turpretī pamatbudžetā joprojām ir milzīgs iztrūkuma caurums, kuru tagad virtuāli cenšas piesegt ar valsts sociālā budžeta sekmēm. Zem valsts pensiju speciālā budžeta spožā apmetnīša - slēpies, cik gribi! - tik un tā ir labi pamanāmi pamatbudžeta plikumi. Tikai jājautā: kāpēc šī mānīšanās atkal notiek galvenokārt tieši uz veco cilvēku rēķina? Kāpēc tieši viņiem, kuri sava mūža nogalē dzīvo zem iztikas minimuma, ir jābūt vispacietīgākajiem šajā valstī? Kolēģi! „Jaunais laiks” uzskata, ka 2007. gada budžeta grozījumus ir iespējams sagatavot atbilstošākus šodienas vajadzībām, iespējām un prasībām, ņemot vērā arī lielās mazturīgo, veco pensionāru daļas situāciju un dodot skaidrākas garantijas šīs situācijas uzlabošanai. Tāpēc es aicinu šos grozījumus neatbalstīt, lai Finanšu ministrija pie tiem vēl piestrādātu.".
• 2007_09_04_a-seq37 language "lv".
• 2007_09_04_a-seq37 speaker Silva_Bendrate-1956.
• 2007_09_04_a-seq37 mentions Q822919.
• 2007_09_04_a-seq37 mentions Q211.
• 2007_09_04_a-seq37 mentions Q4294791.
• 2007_09_04_a-seq37 mentions Q193089.
• 2007_09_04_a-seq37 mentions Q458.
• 2007_09_04_a-seq37 mentions Q1357342.