Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_09_04_a-seq33> ?p ?o. }

• 2007_09_04_a-seq33 type Speech.
• 2007_09_04_a-seq33 number "33".
• 2007_09_04_a-seq33 date "2007-09-04".
• 2007_09_04_a-seq33 isPartOf 2007_09_04_a.
• 2007_09_04_a-seq33 spokenAs 49.
• 2007_09_04_a-seq33 spokenText "Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie Saeimas deputāti! Man ir liels gods valdības vārdā piedāvāt jums izskatīšanai valsts šāgada budžeta grozījumu projektu. Taču šoreiz es vēlos runāt nevis par skaitļiem, kas ir jūsu priekšā, bet gan par milzīgo atbildību, kāda mums ir Latvijas iedzīvotāju priekšā un kādu no mums visiem prasa šo budžeta grozījumu apstiprināšana. Valdības piedāvātais valsts budžeta grozījumu projekts, kurā paredzēts 2007. gadu beigt ar bezdeficīta budžetu vai pat nelielu budžeta pārpalikumu, ir vitāli svarīgs un absolūti neatliekams solis mūsu valsts ekonomikas stabilizācijas virzienā. Šāgada valsts budžetam pēc grozījumu apstiprināšanas ir jākļūst par efektīvu instrumentu mūsu tautsaimniecības stabilizācijā, jo stabilitāte - un vēlreiz stabilitāte! - ekonomikā ir tieši tas, ko no valdības un parlamenta šobrīd visvairāk gaida Latvijas iedzīvotāji. Šīs stabilitātes vārdā es aicinu visus godātos Saeimas deputātus spēt paraudzīties uz Latvijas tautsaimniecību perspektīvā un stāvēt pāri sīkajām vēlmītēm un iegribām kaut kādu kriksīti no lielā budžeta „deķa” aizvilkt uz savu pagastu vai novadu. Šobrīd mums ir vajadzīgs nesaraustīts, nesaplēsts „deķis”, lai mēs ar to spētu nosegt visu budžeta deficītu, kas, lai arī procentuāli nav liels, saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2007. gadam” sasniedz 177,8 miljonus latu. Budžeta deficīta segšana valsts ekonomikas stabilizācijas vārdā ir arī valdības prioritāte numur viens, kurai ir paredzēts novirzīt papildu resursus. Es labi atceros, ka es pats vairākas reizes gan no šīs tribīnes, gan no citām esmu Latviju raksturojis kā Baltijas vai pat visas Eiropas ekonomikas „tīģeri”, taču šobrīd mūsu „tīģeris” ir piekusis un tam ir jāatvelk elpa jaunam, daudz ilgākam skrējienam. Pieminēsim kaut vai statistiskos rādītājus par vidējās darba algas pieaugumu Latvijā pēc nodokļu nomaksas! Tas 2007. gada otrajā ceturksnī sasniedza 33,7 procentus salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Varu teikt, ka gada laikā Latvijas iedzīvotāju ienākumi vidēji auguši par trešdaļu; tas ir ļoti iepriecinošs rādītājs. Taču bažas rada nepietiekamais darba ražīguma pieaugums, kas - saskaņā ar aizvadītā gada nogalē Eiropas Komisijas veikto pētījumu par nodarbinātību Latvijā - 2005. gadā salīdzinājumā ar 2004. gadu palielinājās tikai par 8,5 procentiem. Vislabākās zāles „tīģera” veselības atgūšanai ir mērenība tēriņos un, protams, rūpniecības un eksporta attīstības veicināšana, kas ir viens no būtiskākajiem valdības darba uzdevumiem tuvākajiem trim gadiem. Savukārt valdības un Saeimas galvenais šābrīža uzdevums ir pieņemt budžeta grozījumus 2007. gadam - bez deficīta vai ar pārpalikumu. Sabiedrība gaida, ka valdība un parlaments šo uzdevumu veiks godam. Runājot par skaitļiem, jāteic, ka valdības piedāvātajā 2007. gada valsts budžeta grozījumu projektā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti 4,43 miljardu latu apmērā, valsts pamatbudžeta ieņēmumi prognozēti 3,2 miljardu latu apmērā, izdevumi noteikti 3,5 miljardu latu apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu pieaugums salīdzinājumā ar apstiprināto plānu ir 26,5 miljoni latu jeb 0,8 procenti. Savukārt valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi ir prognozēti attiecīgi 1,25 miljardu latu un 925,7 miljonu latu apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums attiecībā pret apstiprināto plānu ir 11,4 miljoni latu jeb par 1,3 procentiem lielāks. Tādējādi izmaiņas budžeta ieņēmumos plānotas 215,5 miljonu latu apmērā, bet izmaiņas budžeta izdevumos - 37,6 miljonu latu apmērā. Neraugoties uz milzīgajiem līdzekļiem, kurus valdība paredzējusi atvēlēt budžeta deficīta segšanai, piedāvātajā 2007. gada valsts budžeta grozījumu projektā ir rasta iespēja finansēt vairākas valstij svarīgas programmas. Neapšaubāmi, valdības prioritāte šajos grozījumos ir pašvaldības, kurām paredzēti papildu līdzekļi - vairāk nekā 20 miljonu latu apmērā - administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai un novadu infrastruktūras attīstībai, kas perspektīvā pozitīvi ietekmēs novadu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Mērķdotācijās pašvaldībām valdība grozījumos ir paredzējusi 9,3 miljonus latu, pašvaldību aizņēmumu galvojumu kopējais pieļaujamais palielinājums šogad tiks noteikts 137,5 miljonu latu apmērā, un šis pieaugums dos pašvaldībām iespēju arī pašām investēt finanšu līdzekļus infrastruktūras objektu sakārtošanā, nodrošinot līdzfinansējuma iespējas Eiropas Savienības projektu realizācijā. Es ceru, ka pašvaldības šo iespēju spēs efektīvi izmantot un Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāte paaugstināsies. Joprojām būtiska valdības prioritāte ir izglītība. Tāpēc ar piedāvātajiem grozījumiem tiek nodrošināts finansējums pedagogu darba samaksas paaugstināšanai no 2007. gada 1. septembra. Tam papildus paredzēti vairāk nekā 9 miljoni latu. Attiecībā uz izglītības finansēšanu turpmāk es kā finanšu ministrs vēlos redzēt daudz ciešāku sadarbību starp pedagogu darba kvalitāti un darba samaksu, jo mani māc šaubas par šajā valstij tik svarīgajā nozarē izlietotā finansējuma efektivitāti un nozares darba produktivitāti. Domāju, ka ir laiks uzsākt diskusiju par nozares finansēšanu kā tādu, izskatot iespēju ieviest modeli, kurā nauda patiešām seko skolēnam, nevis skolotājam. Uzsākot darbu pie nākamo triju gadu valsts budžeta, valstij ir nepieciešama profesionāļu diskusija tieši par šo jautājumu. Esmu pārliecināts, ka ar mūsu valsts izglītībai atvēlēto finansējumu ir iespējas daudz straujāk pietuvoties zināšanietilpīgas tautsaimniecības izveidošanai Latvijā kopumā. Šodien, šķiet, neviens vairs nešaubās, ka līdztekus augstai inflācijai otra lielākā problēma tautsaimniecībā ir darbaspēka trūkums un aizvien satraucošākā demogrāfiskā situācija. Tāpēc valdība 2007. gada valsts budžeta grozījumu projektā 16,5 miljonus latu ir paredzējusi valsts sociālo pabalstu izmaksu nodrošināšanai, bērna kopšanas pabalstu noteikšanai pilnā apmērā personām, kuras kopj bērnu līdz viena gada vecumam un strādā, kā arī pārējiem pabalstiem saistībā ar pabalstu vidējo apmēru un kontingenta izmaiņām. Ar šo soli valdība sniedz atbalstu tiem, kam tas ir visvairāk nepieciešams, - jaunajām māmiņām, pensionāriem un cilvēkiem, kuri palikuši bez darba. Kā būtiskas izmaiņas budžetā, kas paredzētas valdības piedāvātajos grozījumos, vēlos minēt arī papildu līdzekļus Valsts autoceļu fondam no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas pieauguma (un tas ir 4,5 miljonu latu apmērā), kā arī papildus paredzētos 4,2 miljonus latu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam modernas cilvēku glābšanas tehnikas iegādei. Man kā finanšu ministram ir būtiski arī līdzekļi, kas piešķirti neparedzētiem gadījumiem un kas ir 4 miljonu latu apmērā, jo 2007. gads vēl nav beidzies un tādējādi valdībai ir iespējas piešķirt finanses dažādu neatliekamu vajadzību gadījumā. Šogad plānotos resursus valdībai nācās jau gada sākumā novirzīt slikto klimatisko apstākļu dēļ. Kā atceraties, bija vētras postījumi un plūdi, arī naftas produktu izplūšana Baltijas jūrā un Daugavā. Attiecībā uz valsts makroekonomisko situāciju domāju, ka Finanšu ministrijas un valdības redzējumu var dēvēt par ļoti reālistisku, jo šā gada pirmajā pusē patēriņa cenu pieaugums bija straujāks par gaidīto un jūlijā 12 mēnešu inflācija sasniedza 9,5 procentus. Šobrīd 2007. gada vidējais patēriņa cenu pieaugums tiek prognozēts 8,8 procentu apmērā. Tā nav pesimistiska prognoze, ņemot vērā to, ka inflāciju būtiski iespaido aizvien notiekošais energoresursu cenu pieaugums, īpaši cenu pieaugums dabasgāzei, elektroenerģijai un siltumam. Turpinot harmonizāciju ar Eiropas Savienības prasībām, tika palielinātas šogad arī akcīzes nodokļa likmes cigaretēm un degvielai. Vienlaikus liela ietekme uz cenu attīstību ir arī pieprasījuma efektam un inflācijas gaidām. Savukārt iekšzemes kopprodukta pieaugums šogad tiek prognozēts 9,5 procentu apmērā; tas joprojām Latvijai nodrošina stabilu vietu starp pasaules ātri augošām ekonomikām. Lai mūsu valsts noturētos šajā vietā, gan valstij, gan uzņēmējiem ir jāveic ļoti nopietns darbs. Tāpēc es valdības vārdā aicinu godātos Saeimas deputātus ar lielu atbildības sajūtu izvērtēt valdības piedāvāto valsts šāgada budžeta grozījumu projektu. Es kā finanšu ministrs būšu gandarīts tikai par tiem priekšlikumiem un ieteikumiem, kuri ļaus ietaupīt vai izmantot valsts līdzekļus efektīvāk. Paldies jums par uzmanību. Un lai mums visiem kopā šis darbs izdodas!".
• 2007_09_04_a-seq33 language "lv".
• 2007_09_04_a-seq33 speaker Oskars_Spurdzins-1963.
• 2007_09_04_a-seq33 mentions Q822919.
• 2007_09_04_a-seq33 mentions Q211.
• 2007_09_04_a-seq33 mentions Q4294791.
• 2007_09_04_a-seq33 mentions Q193089.
• 2007_09_04_a-seq33 mentions Q458.
• 2007_09_04_a-seq33 mentions Q47182.
• 2007_09_04_a-seq33 mentions Q39731.
• 2007_09_04_a-seq33 mentions Q8880.