Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_07_04_as-seq8> ?p ?o. }

• 2007_07_04_as-seq8 type Speech.
• 2007_07_04_as-seq8 number "8".
• 2007_07_04_as-seq8 date "2007-07-04".
• 2007_07_04_as-seq8 isPartOf 2007_07_04_as.
• 2007_07_04_as-seq8 spokenAs 5.
• 2007_07_04_as-seq8 spokenText "Godātie kolēģi! Vakar Jaunajā Rīgas teātrī notika pilsoniskais forums par demokrātijas nākotni Latvijā. Cik ļoti gaisotne šai forumā atšķīrās no šai namā valdošā vairākuma viedokļa! Vakar rakstniece Anna Žīgure atgādināja pavisam senu notikumu - 1988. gada jūnija Radošo savienību plēnumu, par kuru tolaik cilvēki teica, ka divas dienas elpojuši svaigu gaisu. Arī vakar forumā man bija šī svaigā gaisa sajūta. Diemžēl šai namā tā zūd. Pirms divdesmit gadiem kompartijas funkcionāri aicināja nedramatizēt situāciju. Kas šodien mainījies? Citēju Annas Žīgures teikto: „Cik reižu šopavasar no valdošās koalīcijas puses nav dzirdēts - nedramatizēsim situāciju, nav krīzes. Valdība strādā, Saeima strādā. Ar šo iestāžu darbu neesot apmierināta vienīgi maza sarūgtināta un nikna oponentu saujiņa un tā saucamās sabiedriskās organizācijas, kuras patiesībā finansējot starptautiski tīkli. Latvijā viss labi, Latvijā viss mierīgi. „Ļaujiet mums strādāt,” saka valdošā koalīcija, nejūtot vai negribot just, ka tautas uzticības kredīts jau ir iztērēts. ” To pašu valdošā koalīcija saka par izglītības sistēmu un ministres Rivžas darbu. Viss esot kārtībā. Tad, kad „Jaunais laiks” strādājis, tad gan viss esot bijis slikti. Un galvenais pārmetums - Rivžai, nabadzītei, esot atstāta nesakārtota sistēma, kurā, viņai pa priekšu grozoties, gada laikā vienas vienīgas nelaimes. Lūk, dažas no šīm nelaimēm. Nacionālas stājas trūkums valodas un izglītības lietās; tieksme mīkstināt mazākumtautību izglītības reformu; centralizēto eksāmenu tirgošanas atsākšanās; pusgadu ilga un nelikumīga valsts sekretāres vajāšana; mēģinājums privatizēt izglītības sistēmas nekustamos īpašumus; nespēja vesela gada laikā iecelt izglītības satura iestādes vadītāju; samocīta, nesakarīga vispārējās vidējās izglītības satura reforma; 7,5 tūkstošu pedagogu parakstīta atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām kā trauksmes zvans par dziļo sistēmas krīzi; atbrīvošanās no godīgiem ierēdņiem; ministrijas administratīva novājināšana; padomju laiku vilkšana atpakaļ zinātnē; augstākās izglītības un zinātnes administrācijas neveidošana; likuma nepildīšana; aizdomīgi darījumi kā Saules dārzā, tā „Daugavas” stadionā; korupcijas skandāli; augstāka nekā jebkad par kukuļņemšanu aizturētā amatpersona; kriminālprocesi. Tās ir ziņas, kuras atmiņā saistās ar ministri Baibu Rivžu. Daudz dzirdam par saasināto krīzi skolās, skolotāju trūkumu. Katastrofāla situācija ir arī augstskolās. Minēšu dažus skaitļus. Valstī, kurā ir otrais lielākais studējošo īpatsvars pasaulē, redzam gluži neeiropeisku studiju struktūru. Tikai 68 procenti studentu studē valsts augstskolās. Sistēma ir ļoti fragmentēta - 60 augstākās izglītības institūciju, 700 programmu. Nedabisks sabiedrisko zinību pārsvars, ko desmit gadus veidojusi tagadējās ministres vadītā Augstākās izglītības padome. Piemēram, tiesību studiju programmas apgūt piedāvā 10 augstskolas. Sašķeltībā neveidojas izcilībai un pētījumiem nepieciešamā kritiskā masa. Jaunākās statistikas dati (ieklausieties!): akadēmiskajās maģistra un doktora studijās kopā tikai 8,4 procenti. Dzimumu struktūra augstskolās: vīrieši gandrīz vai nemaz nestudē, mazāk par trešdaļu no grādu ieguvējiem ir vīriešu. Nepilna laika studijās - puse studentu. Studiju maksa pieaug, jaunieši strādā, pa sestdienām piestudē. Bet valsts apmaksā studijas vien nedaudz vairāk par piektdaļu - 23 procentiem - studentu. Fakti ir sausi. Latvijā ne vien zinātnes naudas īpatsvars katru gadu kritās, līdz ar „Jaunā laika” pūlēm izdevās panākt 0,15 procentu pieaugumu un ierakstīt to Zinātnes likumā, bet arī augstākās izglītības finansējums samazinājās no 0,90 līdz 0,52 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Tikai „Jaunais laiks” panāca pieaugumu - 0,68 procentus 2005. gadā. Nupat, nesen, Izglītības un zinātnes ministrija ir publiskojusi gada pārskatu. Pārsteidzoši, bet šogad, laikam pateicoties ministrei Rivžai, visi rādītāji ir sliktāki nekā gadu iepriekš. Lai gan Eiropas Savienība 2006. gada 10. maijā ar komunikē, kas balstās uz nepieciešamību sasniegt Lisabonas stratēģijas mērķus, nolēma Eiropā finansēt augstskolu studijas ar 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta, jo ieguldījumi studijās atmaksājas vairāk nekā reālās procentu likmes, ministre neiestājās par šīs normas iekļaušanu likumā, toties skaidri pateica, ka nepildīs (kā jau gadu nepilda!) likumu, kas paredz interešu konfliktu novēršanu ministrijā un nodalītas iestādes - Augstākās izglītības un zinātnes administrācijas - izveidi. Ietaupīšot! Likums nepatīk, jo naudu vairs nedalīs ministrija. Vēl vairāk. Izglītības un zinātnes ministre saka, ka nepildīs aktus, kas paredz katrai studiju vietai atvēlēto izmaksu ikgadējo celšanu. Citēju: „Nākamgad nepalielinās arī studiju vietu izmaksas. ” Tātad nevarēs uzlabot mācību materiāltehnisko bāzi. Būs pirmā reize, kad nekāpinās ieguldījumu studentu izglītošanai. Vai ministrei nav saprotams, ka zināšanu ekonomika ir vienīgā iespēja Latvijai augt par labklājības zemi? Tautsaimniecību nepacelsim ar runkuļu selekciju vien. Kā ministre ir iedrošinājusies apturēt finanšu pieaugumu studijām laikā, kad tikko pamodās cerība? Neprasme, neizlēmība un nespēja aizstāvēt nozares prioritātes - tā aizvadīts šis gads. Gandrīz visās jomās notikusi atkāpšanās no sasniegtā. Labi vien, ka neiznīcināja vismaz to, ko ministre reizumis (arī šodienas runā) uzdeva par sevis paveikto, piemēram, Druvietes panākto skolotāju algu un zinātnes naudas pieaugumu vai iepriekš panākto valsts valodas lietošanu vispārējā izglītībā. Daži piemēri tam, kā labi iesāktais ir apturēts, aizkavēts, paslēpts, samocīts. Inas Druvietes gatavot uzsāktā kvalifikācijas diferencēšanas sistēma pusotra gada laikā tā arī nav ieviesta. Nav panākts, ka bērnudārzu pedagogu algas apmaksā valsts. Pērn janvārī ministrijas sākotnējais pieprasījums pēc 101 miljona papildu līdzekļu 2007. gada budžetā izčākstējis. Investīciju programmā līdzekļi „apgriezti” pat vienīgajai jaunceltajai Cesvaines skolai. Augstākās izglītības likuma projekts iesprūdis. „Jaunais laiks” plānoja veidot atsevišķu valsts kapitālsabiedrību Izglītības ministrijas īpašumu apsaimniekošanai. Rivža sākumā demonstrēja ekonomisku nekompetenci - izdeva rīkojumu nodot daļu privatizācijai. Vēlāk taisnojās, ka nodos tā saucamos nevajadzīgos īpašumus. Nodos īpašumus akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi”. Arī tas nav izdarīts. Ne izveidota apsaimniekošanas kapitālsabiedrība, ne arī īpašumi nodoti „Valsts nekustamajiem īpašumiem”. Augstskolām īpašumā ēkas un zemi tā arī nenodod. Uz rūtiņu lapas parakstīta rezolūcija ir: „Nodot Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes ēku „Latvijas Pastam”. ” Nevar jau teikt, ka Rivža augstskolas neaizstāv nemaz. 2006. gada maijā Baiba Rivža personīgi vēršas Rīgas Domē, lai panāktu atkārtotu līguma slēgšanu ar skandalozo Sociālo tehnoloģiju augstskolu par ēku Baltajā ielā, neļaujot tajā izveidot pašvaldības iestādi - vidusskolu. Turpinoties bezdarbībai, no jauna atsākti kriminālprocesi, piemēram, par Merķeļa ielu 11 Rīgā. Toties sevišķi skandaloza izvērtusies rīcība ar Saules dārza zemi, kad ierēdņi dažādu līgumu slēgšanas rezultātā ļāva Indriksona kunga SIA „Ķeizarmežs” pieteikties uz tādas valsts zemes privatizāciju, kura jau tā bija iznomāta par „sviestmaizi”. Zaudētas iestrādes, ko panācām, atbrīvojot ministriju no izšķērdētājiem un koruptīvas sistēmas. Ministrijas graušana. Kad, novēršot korupciju, atklājās Mežaparkā pie Ķīšezera esošās valsts zemes izšķērdēšana un nācās atlaist divus politiski ieceltus valsts sekretārus (vienu šobrīd tiesā), „Jaunais laiks” izsludināja atklātu konkursu un pieņēma profesionālu ierēdni no Tieslietu ministrijas ar desmit gadu stāžu valsts institūcijās - Kristīni Jarinovsku - par valsts sekretāri. Pieņēma valsts sekretāra vietnieku sporta, Eiropas finanšu un stratēģijas jautājumos. Sakārtoja darbaspējīgu ministrijas struktūru. Rivža atnāca strādāt jau pie jauniem cilvēkiem, kas spēja izvilkt ministriju no stagnācijas, bet pati savu darbošanos sāka ar godprātīgu amatpersonu „izēšanu”. Varbūt šie ierēdņi traucēja ar zemniecisku vērienu saimniekot ar nekustamo īpašumu? Nelikumīgi atstādināja un vēlāk ar absurdu iemeslu - kā nelojālu valstij - pārcēla citā amatā valsts sekretāri, atlaida padomnieku ekonomikā, kurš jau uzvarējis tiesas procesā par nelikumīgu atlaišanu, atbrīvojās no Saimnieciskā departamenta direktora un tā tālāk. Nu no ministrijas aiziet zinātnieki, uz kuru profesionālismu balstījās Latvijas panākumi Boloņas sistēmā. Piemēram, Velta Vikmane un Jānis Čakste. Ministriju nejēdzīgi sadrumstaloja „kņazistēs” - vairāk nekā 20 struktūrvienībās. Piemēram, Augstākās izglītības un zinātnes departaments nez kāpēc pārdalīts divos departamentos. Visbeidzot, ministrijas vadībā izvirzās funkcionāri, kuru piemērotību amatam apliecina oranža biedrakarte. Droši vien tas palīdz valsts investīciju naudu dalīt pašvaldībām. Korupcijas skandālu veicināšana. Rivža prettiesiski atstādināja no amata konkursa kārtībā iecelto valsts sekretāri tieši tajā laikā, kad noslēdzās pieteikšanās privatizācijai. Vai tā ir sagadīšanās, nezinu. Ministres rīcības nelikumību atzīst arī Civildienesta pārvalde, šo lēmumu atceļot. Kad sakarā ar aizdomām par nelikumīgu rīcību valsts sekretāre atstādināja no amata ierēdni Andreju Cini, Rivža uz karstām pēdām atstādināja pašu valsts sekretāri, bet Cini iecēla par ministrijas vadītāju valsts sekretāres vietā un piešķīra tam plašas pilnvaras! Kā šīs pilnvaras realizētas, redzējām. Rivžas protežēto Cini pēc pusotra mēneša aizturēja KNAB sakarā ar aizdomām par kukuļu izspiešanu grupā un sevišķi lielā apmērā saistībā ar nekustamo īpašumu. Krimināllieta nosūtīta prokuratūrai apsūdzības celšanai. Sports paliek novārtā. „Jaunais laiks” izveidoja Sporta departamentu, uzsāka vienotas sporta politikas veidošanu. Baiba Rivža gada laikā nav spējusi nodrošināt nekādu pozitīvu virzību. Priekšlikumi atduras pret argumentiem: „Sporta bāzu apsaimniekošana ir valstij neraksturīga funkcija. ” Ministre atmet visu svarīgo lēmumu pieņemšanu, kā, piemēram, Biķernieku sporta bāzes privatizāciju, Nacionālajai sporta padomei, un naudu reāli dala Olimpiskā komiteja. Nav konceptuālas rīcības. Daugavas stadions ir piemērs. Aizdomīgā procesā sākotnēji izsniedza pilnvaru Gunta Indriksona kontrolētajai Latvijas Futbola federācijai dzīvojamo ēku projektēšanai līdzšinējā stadiona teritorijā. Starp citu, Ekonomikas policija par šo pilnvaru ir ierosinājusi kriminālprocesu. Tad nesaprotamu iemeslu dēļ vēlas stadionu nodot Rīgas Domei, kurā atsevišķas amatpersonas saka, ka pilsētai neesot līdzekļu stadiona atjaunošanai, bet paredz, ka Rīgas Dome veikli nodos to tālāk - Indriksona kungam. Ministre Rivža nav valsts pārvaldē no vakardienas. Viņa ir desmit gadus vadījusi Augstākās izglītības padomi, plānojot savu budžeta studiju vietu sadalījumu vai desmit ministriem. Jau tad bija gana laika iemācīties, kā valsts darbs darāms. Izglītības ministra vieta nav nomenklatūras darbaudzināšanas kantoris, kur vēl desmit gadus ministrei mācīties valsts pārvaldes iekārtu un likumus. Izglītības un zinātnes ministra darbs nav koķeta pačalošana un lentīšu pārgriešana svētkos. Man nav ticības, ka cienījamā Rivžas kundze to pēkšņi sapratīs un gribēs un pratīs strādāt. Paldies.".
• 2007_07_04_as-seq8 language "lv".
• 2007_07_04_as-seq8 speaker Karlis_Sadurskis-1959.
• 2007_07_04_as-seq8 mentions Q822919.
• 2007_07_04_as-seq8 mentions Q211.
• 2007_07_04_as-seq8 mentions Q957126.
• 2007_07_04_as-seq8 mentions Q2660080.
• 2007_07_04_as-seq8 mentions Q193089.
• 2007_07_04_as-seq8 mentions Q458.
• 2007_07_04_as-seq8 mentions Q47182.
• 2007_07_04_as-seq8 mentions Q1020384.
• 2007_07_04_as-seq8 mentions Q1771611.
• 2007_07_04_as-seq8 mentions Q6013198.
• 2007_07_04_as-seq8 mentions Q1092499.
• 2007_07_04_as-seq8 mentions Q1021632.
• 2007_07_04_as-seq8 mentions Q1357342.
• 2007_07_04_as-seq8 mentions Q1807088.
• 2007_07_04_as-seq8 mentions Q498407.
• 2007_07_04_as-seq8 mentions Q16352368.
• 2007_07_04_as-seq8 mentions Q630231.
• 2007_07_04_as-seq8 mentions Q4766164.
• 2007_07_04_as-seq8 mentions Q597.
• 2007_07_04_as-seq8 mentions Q379554.
• 2007_07_04_as-seq8 mentions Q11989566.
• 2007_07_04_as-seq8 mentions Q1891.
• 2007_07_04_as-seq8 mentions Q1576080.
• 2007_07_04_as-seq8 mentions Q16352574.
• 2007_07_04_as-seq8 mentions Q4200872.