Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_07_04_as-seq6> ?p ?o. }

• 2007_07_04_as-seq6 type Speech.
• 2007_07_04_as-seq6 number "6".
• 2007_07_04_as-seq6 date "2007-07-04".
• 2007_07_04_as-seq6 isPartOf 2007_07_04_as.
• 2007_07_04_as-seq6 spokenAs 112.
• 2007_07_04_as-seq6 spokenText "Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienītās deputātes un godājamie deputāti! Uzrunājot jūs no augstās Saeimas tribīnes, uz kuras, esmu pārliecināta, ir jākāpj vēstīt vienīgi sabiedrības attīstībai ļoti svarīgas lietas, no vienas puses, es jūtos gandarīta, jo izglītība ir tā joma, kurā atklātu diskusiju nevar būt par daudz. Ne vien izglītības procesa tiešajiem dalībniekiem - pedagogiem, vecākiem, skolēniem, studentiem, zinātniekiem, bet arī citiem, īpaši jau lēmējvaras pārstāvjiem, ir svarīgi būt daudzpusīgi un objektīvi informētiem par šo sarežģīto nozari. Nozari, uz kuru valstī tiek liktas tik ļoti lielas cerības. Kā zināms, iedzīvotāju zināšanas un gudrība, to prasmīga un mērķtiecīga izmantošana ir izvirzīta par galveno Latvijas izaugsmes faktoru un šī ir tā bāze, uz kuras tad arī ir veidots Nacionālās attīstības plāns līdz 2013. gadam. No otras puses, man kā nedaudz vairāk par gadu nostrādājušai sešpadsmitajai izglītības un zinātnes ministrei sešpadsmit neatkarības gados ir dīvaini uzklausīt, ko partija „Jaunais laiks” par izglītības un zinātnes jomā pastāvošo problēmu neatrisināšanu man pārmet, - partija, kuras divi ministri ir strādājuši šajā jomā, strādājuši trīs gadus, tātad trīsreiz ilgāk nekā es, un atstājuši man mantojumā ne tikai ilgtermiņā nesakārtotus jautājumus, bet arī nepadarītus īstermiņa darbus. Turklāt viņi paši no savas pieredzes ļoti lieliski zina, ko var ministrs, kādas ir viņa pilnvaras un kādas ir ministra iespējas. Un tāpēc es lietas gribu saukt īstajā vārdā: es uzskatu, ka tā ir politiska divkosība. Augstu vērtēju godprātību. Un tāpēc uz politisku demagoģiju es neatbildēšu ar politisku demagoģiju. Es esmu radusi savus spriedumus balstīt uz faktiem, un tāpēc es arī runāšu par konkrētiem darbiem un konkrētām situācijām. Godātā Saeima! 2006. gada 8. aprīlī izglītības un zinātnes ministres amatā es stājos Zaļo un zemnieku savienības aicināta. Brīdī, kad valdību pameta „Jaunais laiks” un izglītības nozarē bija vajadzīgs ministrs. Jauns vadītājs. Un uz ministriju es atnācu labas gribas vadīta. Labas gribas vadīta. Lai liktu lietā savas zināšanas un savu pieredzi, kas man ir uzkrāta šajos daudzajos izglītības jomā aizvadītajos gados. Es nekaunos teikt, ka esmu rīcības un pienākuma cilvēks. Un es varu strādāt arī… un varu izturēt lielu slodzi, un es domāju, ka šajā gadā to arī esmu darījusi - strādāju 12, 14 un, ja vajag, arī 16 stundas dienā. Un Izglītības un zinātnes ministrija ir arī ļoti plaša joma. Tajā ir gan pamatizglītība, vidējā, vispārējā, profesionālā, augstākā, interešu izglītība, mūžizglītība, zinātnes, valsts valodas, sporta jomas. Un mans mērķis ir visu šo sistēmu kopumā veidot konkurētspējīgāku. Un šajā situācijā mani tik daudz nesatrauc ministra krēsla zaudēšana, cik gan mana un manas ministrijas un nozares darba noniecināšana… un es atļaušos… ka ap nozari zināmā mērā tiek veidots, mākslīgi radīts negāciju lauks, kas patiesībā darbojas pretī izglītības pašai svarīgākajai misijai - dot sabiedrībai drošības un cerības sajūtu, virzīt to uz attīstību, nevis radīt tajā histēriju un depresiju. Vai opozīcijas politiskajai demagoģijai šobrīd, kad izglītībā un zinātnē ir tik kritisks stāvoklis, nav pārāk augsta cena? Un kā gan citādi, ja ne par histērijas un depresijas radīšanu, var nosaukt negāciju kurināšanu, lai tie Latvijas iedzīvotāji, kuri varbūt tik labi nepārzina izglītības jomu un ietekmējas no šīs politiskās telpas, pēc šīs izskanējušās informācijas saķertu galvu un teiktu: „Šausmas, šausmas! Diez kas tur notiek un vai vispār skolas septembrī būs? Vai vispār bērni ies uz skolu?” Un kur te ir godprātīgi pirmajā vietā liekamais - visas tautas, jaunatnes, sabiedrības attīstības intereses? Kur te ir? Jā, Latvijā ilgstoši izglītība un zinātne visvairāk tieši finansiālu apstākļu un iemeslu dēļ ir bijusi atvirzīta uz tālākiem punktiem. Un es domāju, ka tieši šīs nozares darbinieku atbildīgā attieksme, inovatīvas rīcības veidi, pašaizliedzīga darbība visus šos gadus ir aizstājusi šo nepietiekamo finansējumu skolās. Pateicoties tam, nozare ir virzījusies līdzi mūsdienu prasībām un nav katastrofāli atpalikusi. Ja visu izšķirtu tikai un vienīgi finansējums, kas mūsu valstī ir ievērojami mazāks nekā Eiropas Savienībā vidēji, mēs nekad nebūtu tik tālu tikuši, kā mēs esam, - pozitīvā nozīmē. Un tieši šobrīd ir tas piemērotākais laiks stabilas attīstības radīšanai, jo ir iestājusies tā situācija, kas ir gaidīta, - kad ir iespēja attīstīt projektus, kad var sākt gadiem krāto problēmu risināšanu. Kad mums ir iespēja uzlabot materiāli tehnisko bāzi, piesaistot Eiropas Savienību. Kad ir iespēja ilgtermiņā skatīties, stabilitātē skatīties. Un tāpēc arī ir svarīgi, protams, šo stabilitāti radot, izdiskutēt jautājumus un veidot ilgtermiņa programmu. Izglītības sistēma, tāpat kā mūsu Rīga, nekad nebūs gatava! Jo tas nozīmētu attīstības apstāšanos vispār. Un tāpēc arī, piemēram, UNESCO nesenajā konferencē „Mūsdienu pedagoģija nākotnes sabiedrībai” apliecināja, ka mainīgā pasaulē mainās arī izglītības uzdevumi. Un ka nāk arvien jauni izaicinājumi. Mums nekad nebūs tā, ka nebūs nekādu problēmu! Mums ir šobrīd vieni izaicinājumi, rītu būs citi. Pasaulē ir arī tādi, kas mūs vēl nav nemaz sasnieguši. Mums vienmēr būs jautājumi, kas būs jārisina konkrēti un praktiski. Un te… un tāpēc es domāju, ka šīs pārmaiņas ir saistītas ar reālām dzīves situācijām. Un es esmu gatava šīs pārmaiņas īstenot un problēmas risināt. Un tīši radīta nozares administratīvā nestabilitāte nekādā veidā neveicinās kopējo stabilitāti. Tā tai var tikai kaitēt. Te jūs varētu jautāt: bet kā tad ir ar pedagogu pausto viedokli pedagogu atklātajā vēstulē šā gada aprīlī? To taču ir parakstījuši septiņi tūkstoši skolotāju. Septiņi tūkstoši no tuvu pie 50 tūkstošiem skolotāju mūsu valstī! Šajā vēstulē galvenokārt bija skarts pedagogiem ļoti svarīgs jautājums, tas ir, jautājums par atalgojumu. Jā, skolotāju atalgojums nav bijis konkurētspējīgs, salīdzinot ar līdzvērtīgas kvalifikācijas speciālistiem citās tautsaimniecības nozarēs. Tas ir veicinājis kadru aizplūšanu no skolas un kavējis jaunu speciālistu piesaisti skolai. Daži fakti par nodrošinājumu ar pedagogu kadriem. Tā situācija nav tik briesmīga, kā Kariņa kungs te tikko aprakstīja. Visvairāk uz 1. septembri prognozēto vakanču ir Rīgā - apmēram 200. Zemgalē ir 40, Latgalē - 15 vakances, Kurzemē - 70 un Vidzemē - ap 80. Toties Krāslavas rajonā un Daugavpils pilsētā vispār nav brīvu pedagogu štata vietu. Un pēc Ludzas rajona statistikas iznāk, ka no turienes uz Rīgu varētu sūtīt dabaszinātņu un matemātikas skolotāju desantu. Pavisam nopietni runājot, situācija jāskata valstī kopumā. Jāskata ne tikai viens reģions, bet valsts kopumā. Un šajā situācijā ir svarīgi un arī ir vēlme atgriezties pedagogiem, kas no skolas aizgājuši 90. gados. Es iniciēju atklātu dialogu. Ar pedagogiem mēs tikāmies ministrijā, Saeimā, mēs pašreiz aktīvi strādājam pie reģionālajām konferencēm, kas notiks augustā. Mūsu vairākkārtējās tikšanās ir viesušas lielāku abpusējo sapratni par to, kas ir nepieciešams. Un faktiski skolotāju vēstule iezīmēja tieši tos faktorus, ko mēs jau esam iestrādājuši mūsu ilgtermiņa plānos, ko mēs jau apzinām. Un lielā mērā tas arī liecina par to, ka ministrija iet pareizu ceļu. Ja reiz es pieskāros pedagogu jautājumam, tad turpināšu arī par nozares prioritāšu un veicamo darbu izvērtēšanu. Godājamie deputāti! Par spīti visiem pārmetumiem es vēlos uzsvērt, ka tieši šajā gadā ministrija pirmo reizi ir panākusi kvalitatīvi jaunu pieeju pedagogu atalgojuma sistēmas sakārtošanai, darba algu pakāpeniski paaugstinot un ņemot vērā līdz šim neapmaksātos skolotāju darba pienākumus. Šogad valdība atbalstīja ministrijas un LIZDA ierosinājumu, ka papildus iepriekšējos gados izveidotajā darba algas paaugstināšanas grafikā paredzētajiem 50 latiem no 1. septembra pedagogi vēl saņems samaksu par burtnīcu labošanu, konsultāciju stundām, darbu ar skolā integrētajiem bērniem, kam ir īpašās vajadzības. Tas atkarībā no veicamajiem pienākumiem var veidot atalgojuma palielinājumu līdz 100 latiem. Jā, tas nav radikālais prasītais atalgojuma palielinājums - 560 latu pēc nodokļu nomaksas. Un es no sirds gribētu spiest roku ministram, kurš to šeit un tagad, tūlīt varētu panākt tuvu pie 50 tūkstošiem skolotāju. Taču arī šie minētie gandrīz 100 lati ir vislielākais skolotāju atalgojuma palielinājums vienā reizē pēdējo gadu laikā. Papildu samaksa prasīs no budžeta 10 miljonus latu. Salīdzinājumam atgādināšu pedagogu atalgojuma rādītāju pieaugumus laikā no 2000. līdz 2007. gadam. Vidējā darba samaksa par likmi (tātad par 21 stundu) 2000. gadā bija tikai 92 lati. Augot apmēram par 20 latiem gadā, bet 2004. gadā stāvot uz vietas, tā visstraujāk ir kāpusi tieši pēdējos gadus. Atcerēsimies, ka 8. Saeimas laikā Ministru prezidents Aigars Kalvītis, toreizējā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete un arī LIZDA noslēdza kopēju vienošanos par pedagogu atalgojuma palielināšanas programmu, kas tiek iedzīvināta manā ministrēšanas laikā. Šogad samaksa sasniegs 284 latus par likmi, un tā ir par aptuveni 60 procentiem lielāka nekā 2005. gadā. Plus samaksa par klases audzināšanu, burtnīcu labošanu, konsultācijām, darbu ar bērniem ar īpašām vajadzībām un 10 procentu kvalitātes piemaksa. Šogad papildus panāktais darba samaksas palielinājums ir tikai pirmais solis uz skolotāju atalgojuma sistēmas sakārtošanu un kompleksā ar citiem pasākumiem ir mērķēts uz skolotāju piesaisti nozarei. Ministrijas izvirzītie prioritārie uzdevumi pedagogu cilvēkresursu attīstībā nozīmē pasākumu kopainu, situācijas kopēju uzlabošanu, un tas jau bija izdarīts pirms skolotāju vēstules saņemšanas. Ministrijas prioritārie uzdevumi pedagogu resursu attīstībā ir saistīti ar augstākās izglītības posmu. Arī šeit mums ir jādomā. Un jāsaka, ka, skarot jautājumu par skolotāju sagatavošanu un rosināšanu strādāt skolās, mēs esam piešķīruši budžeta vietas fizikas, ķīmijas, bioloģijas, matemātikas skolotājiem, un ir arī iestrādāta programma par 200 latu stipendiju tiem jaunajiem pedagogiem, kas pēc skolas beigšanas ir ar mieru trīs gadus nostrādāt skolā. Jau šobrīd es varu informēt, ka vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu vadītāju augusta konferencēs mēs diskutēsim par šiem jautājumiem. Runājot vēl par algām, es atgādināšu, ka no 2006. gada 1. septembra ir būtiski palielināts arī augstskolu un koledžu akadēmiskā personāla atalgojums. Rektora minimālā alga ir 958 lati (bija 630), profesoram ir 798 (bija 504), un lektoram ir 408 (bija tikai 258). Tas ir veicinājis interesi par akadēmisko jomu. Pirms runāšu par Eiropas struktūrfondu naudas apgūšanu, uzsvēršu, ka arī budžetā šim, 2007. gadam ir panākts vēl nebijis vairāku desmitu miljonu latu liels pieaugums. Tā ka valdība ir atbalstījusi izglītību un zinātni, jo pieaugums ir visās nozarēs - kā izglītībā, tā zinātnē, valsts valodas un sporta jomā. Spilgts piemērs ir ilgstoši novārtā atstātā profesionālā izglītība. 2007. gadā tai pirmo reizi visā neatkarības laikā ir panākts vislielākais finansējums - 47 miljoni latu. Tostarp ir izdevies arī palielināt audzēkņu stipendijas no 8 līdz 20 latiem, līdzekļi ieguldīti arī materiāli tehniskās bāzes uzlabošanā. Un jāsaka, ka bērnu skaits profesionālās izglītības iestādēs ir palielinājies. Profesionālajai izglītībai ir nepieciešams darba devēju atbalsts. Un šeit ir ļoti daudz jāstrādā tieši ar likumdošanu. Tāpēc ir izstrādāts Profesionālās izglītības likuma projekts, kur darba devēja loma ir īpaši iezīmēta gan satura izstrādē, gan arī audzēkņu sasniegumu novērtēšanā. Jāuzsver, ka profesionālās izglītības jomu efektīvāku vērsusi arī Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes un reģionālo trīspusējo sadarbības padomju darbība. Šādas reģionālas padomes ir izveidotas šajā gadā, un tas stiprina sasaisti ar profesionālo izglītību, lai jaunieši būtu labāk sagatavoti darbam, lai viņiem būtu praktiskā darba iemaņas. Šo profesionālās izglītības mērķu labā laikā līdz 2013. gadam materiāli tehniskajai bāzei ir paredzēti astoņi miljoni latu. Godātā Saeima! Turpinot par prioritātēm, paveiktajiem un veicamajiem darbiem, man ir jāatgriežas 2006. gada aprīlī, kad, stājoties ministra amatā, es… atzīšos: es nebiju gaidījusi to, ka man būs jāsaskaras arī ar piespiedu prioritātēm. Viena no tām bija situācija, kad bija iekavēta zinātniskās darbības normatīvās bāzes sakārtošana. Zinātnieki nesaņēma naudu pētījumiem, un tika iekavēti to termiņi. Nebija piešķirti un sadalīti apmēram 16 miljoni latu. Īsā laikā nācās panākt liela daudzuma - kopskaitā 13 - zinātnisko darbību reglamentējošo normu un dokumentu apstiprināšanu. 2006. gadā tika pabeigta zinātnisko institūtu sakārtošana, kas bija nepieciešama sakarā ar Komerclikuma un Zinātniskās darbības likuma spēkā stāšanos. Būtisks solis ir zinātnisko institūtu reorganizācija ar grozījumiem Zinātniskās darbības likumā, ko jūs pieņēmāt 21. jūnijā un Valsts prezidente izsludināja 2. jūlijā. Šie grozījumi ir būtiski Latvijas zinātnes un pētniecības ilgtermiņa attīstības nodrošināšanai tieši institucionālās bāzes ziņā. Es gribu atgādināt, ka tieši šajā gadā arī institūti pirmo reizi savā bāzes finansējumā saņēma arī darba samaksas finansējumu. Atgriežoties pie ministres gaitu sākuma, man jāsaka, ka toreiz darba apstākļus man vēl saspringtākus darīja tā laika valsts sekretāres ilgstošā slimošana un neesamība darbā. Un šajā laikā man personiski nācās atvairīt publiskus nomelnojumus. Nomelnojumi publiskajā telpā bija saistīti arī ar Izglītības un zinātnes ministrijas nekustamajiem īpašumiem. Stājoties amatā, izglītības nozarei tik netipisku jautājumu es biju spiesta izvirzīt kā prioritāru. Kā daļa no risinājumiem ministrijas nekustamā īpašuma jautājumu sakārtošanā tika iezīmēta nekustamo īpašumu nodošana valsts augstskolām, kam ir atvasinātās publiskās personas statuss. Kas tad ir izdarīts nekustamā īpašuma jomā? Ir apzināts, cik tad mums īsti ir īpašumu. Un mums kopā ir 1821 objekts. Ir sagatavota normatīvā bāze nekustamā īpašuma izvērtēšanai, pieaicināti speciālisti šā darba uzsākšanai, lai rezultātā tiktu iegūta skaidrība par to, kurš objekts ir nepieciešams kurai izglītības funkcijai. Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma pārejas noteikumi paredz, ka Ministru kabinets izstrādās normatīvos aktus, lai varētu nodot nekustamos īpašumus valsts augstskolām. Un jūs paši, īpaši Krastiņa kunga vadītā komisija, atceraties, cik lielas un garas mums bija diskusijas par šo jautājumu. Ministrijas administratīvās struktūras nesakārtotība un administratīvās kapacitātes trūkums arī bija viena iekavēta joma, ko es pārņēmu, stājoties ministra darbā. Vecās lietas es atgādinu tāpēc, ka tās ir saistītas ar ministrijas darbības prioritātēm un valsts stratēģiskās attīstības mērķiem. Ministrijā kopumā bija aptuveni 30 procentu vakanču. Nebija neviena cilvēka, kas nodarbotos ar valsts valodas politiku, un tāpēc tika izveidots Valsts valodas politikas departaments. Valdībā bija nostiprināta Valsts valodas politikas programma 2006. -2010. gadam, kas, es domāju, ir ļoti svarīga programma. Un administratīvais vājums struktūrfondu apguvē izpaudās tādējādi, ka darbam ar Eiropas Savienības līdzekļiem toreiz trūka 20 darbinieku. Tālāk es nedaudz detalizētāk runāšu par Eiropas struktūrfondu jautājumiem. Pēc dažu mēnešu intensīva darba mēs sakārtojām ministrijas administratīvo sistēmu atbilstoši valsts un pašas ministrijas mērķiem. Tika izveidota štata vieta - valsts sekretāra vietnieks struktūrfondu jautājumos, kā arī divi departamenti - Struktūrfondu departaments un Eiropas reģionālās attīstības fonda investīciju departaments, kā arī aizpildītas visas vakances. Īsi pirms manas stāšanās ministra amatā vēl nebija noslēgti līgumi par 26 miljoniem latu 2004. -2006. gada plānošanas periodā un bija iekavēts Eiropas Savienības struktūrfondu apguves process. Pēdējā pusgada laikā mums situācija ir krietni uzlabojusies. Tagad līgumi ir noslēgti par visu summu un tiek veikts sistemātisks darbs projektu plānošanas, metodiskā nodrošinājuma un arī ieviešanas ziņā. Daudzās aktivitātēs struktūrfondu pieprasījums ir pārsniedzis plānoto. Līdz šī gada beigām Eiropas Sociālā fonda apmaksa dubultosies, sasniedzot 12 miljonus, tas ir, 33 procentus, un tas ir visām pārējām jaunajām Eiropas Savienības valstīm līdzvērtīgs rādītājs. Runājot par 2007. -2013. gadā apgūstamo Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, gandrīz 700 miljoniem eiro, es uzsvēršu, ka ministrija izpilda visus sagatavošanās nosacījumus atbilstoši vadošās iestādes un īpašu uzdevumu ministra sekretariāta noteiktajam grafikam. Konsultējoties ar sociālajiem partneriem, ir izstrādāti projektu atlases principi, ieviešanas nosacījumi prioritārajās aktivitātēs, ko mēs uzsāksim šogad, tātad atbalsts pedagogiem dabaszinātņu kabinetu ierīkošanai un atbalsts doktorantūrai. Godātie deputāti! Nevēlos lieki aizkavēt jūsu uzmanību, tikai īsumā minēšu vēl dažus darbības virzienus, kuros man nācās atjaunot pārtraukto pēctecību un labi iesāktos darbus. Piemēram, tā ir pārtrauktā izglītības iestāžu informatizācija. Jaunā kvalitātē mēs atjaunojām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju konsultatīvo padomi, izveidojām Informācijas tehnoloģijas departamentu. Tāda ministrijā nebija pēdējos piecus gadus. Pēc Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta iniciatīvas strādājām pie struktūrfonda aktivitātes informācijas un komunikāciju tehnoloģijas izglītības kvalitātei 2007. -2013. gadam. Plānotais finansējums ir apmēram 140 miljoni latu, un jau šodien mēs esam nodrošinājuši, ka Latvijā 250 matemātikas, fizikas, bioloģijas un ķīmijas skolotāji var mācību procesā izmantot iespējas, ko paver personālais dators un modernās tehnoloģijas. Tāpat mēs paveicām visu nepieciešamo, lai turpinātu 2007. gadā un gada beigās arī pabeigtu projektu „Latvijas vispārizglītojošo skolu informatizācija”. 300 skolas ir nodrošinātas ar vairāk nekā 2000 datoriem un internetu. Par valsts finansējumu skolēnu mācību grāmatām. Mēs jau tā atpaliekam gan no Igaunijas, gan no Lietuvas. Bet tieši premjera Einara Repšes taupības politikas laikā finansējums tām tika samazināts vēl par pusmiljonu latu, un līdz ar to summa grāmatām ir Ls 1,65. Pagājušajā gadā mums izdevās šo grāmatu naudu atlikt atpakaļ, bet fakts ir tāds, ka vismaz trīs gadi ir nokavēti. Sociālās korekcijas izglītības iestādē „Strautiņi”, kurā ievieto bērnus un jauniešus ar tiesas lēmumu par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, radušās problēmas lielā mērā ir sekas taupībai. Savulaik izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis slēdza tāda paša tipa skolu „Pilcene”, kurā bija dažāda vecuma bērni. Un tagad „Strautiņos” ir gan mazi zēni, gan jaunieši tuvu 18 gadiem, kas, protams, rada lielas problēmas. Godātā Saeima! Ļoti būtiski, ka ministrijas komandai ir izdevies atvērt grozījumiem jau sen juridiski un morāli novecojušus dokumentus, piemēram, tāds ir Izglītības likums, un radīt jaunus dokumentus - tādus kā izglītības attīstības pamatnostādnes līdz 2013. gadam un mūžizglītības politikas pamatnostādnes. Būtisks darbs ir izdarīts, turpinot strādāt ar Augstākās izglītības likumu, kas ļaus Latvijas augstākajai izglītībai iekļauties vienotajā Eiropas augstākās izglītības telpā. Pirmo reizi Latvijas vēsturē valdība ir apstiprinājusi Nacionālo sporta attīstības padomi un programmu… es atvainojos, Nacionālo sporta programmu 2006. -2012. gadam, kas nosaka un nodrošina 5,5 miljonu latu budžeta pieaugumu sporta nozarē. Un tas ir atbalsts gan cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, gan bērniem, gan pieaugušajiem, gan arī izciliem sportistiem. Vēl gribētos pateikt, ka šajā gadā pirmo reizi doktorantūras jomā ir piešķirts finansējums arī augstskolām, kurām nav doktorantūras programmas, un līdz ar to mācību spēki no citām augstskolām var mācīties un ir finansēti doktorantūras programmās augstskolās, kurās šādas programmas ir. Un te jāsaka tā, ka tieši doktorantūras jomā ir viens ļoti pozitīvs fakts, par ko, es domāju, mums visiem jāpriecājas, jo tikko Zinātniskās kvalifikācijas komisijā aizstāvējās simtais doktorants. Simtais! Tātad simtā disertācija. Visā pagājušajā gadā mums bija simt astoņpadsmit disertācijas. Tā ka tas ir tiešām ļoti pozitīvs fakts. Es gribēju atkārtot arī to, ka Eiropas vienotajā izglītības telpā jeb Boloņas procesā pēc vērtējuma, ko izdarījuši starptautiskie eksperti, salīdzinot piecdesmit valstis, mēs esam pirmajā vietā Baltijas reģionā un piecpadsmitajā - starp piecdesmit valstīm kopumā. Es uzskatu, ka tas ir arī liels mūsu kopīgs sasniegums. Un noslēgumā es gribētu uzsvērt to, ka esmu vienmēr bijusi atvērta sociālajai partnerībai, dialogam, viedokļu apmaiņai, savstarpējai sadarbībai un mēs strādājam gan ar LIZDA, gan ar LIVA, gan ar vecāku apvienību „Visi”, gan ar Darba devēju konfederāciju, gan ar augstskolām, gan ar Zinātnes padomi, maksimāli cenšoties padarīt izglītības jautājumus vairāk apspriežamus ne tikai pašā ministrijā, bet arī ārpus tās. Godātā Saeima! Visbeidzot es vēlos teikt: ir jau pareizi, ka opozīcija rūpīgi seko valdības darbam, tostarp analizē procesus arī izglītības, zinātnes, valsts valodas, sporta nozarēs. Tomēr šajā gadījumā tas vairāk izskatās pēc darbības iniciēšanas, izmantojot tieši sociāli un ekonomiski visjutīgākās jomas, kurās katrs satricinājums situāciju vēl vairāk pasliktina. Un kā sauc šādu rīcību, kad politiskā demagoģija un politiskā divkosība sasniedz šādu, tik augstu pakāpi? Esmu pārliecināta, ka tiešām ir iespējams, īpaši ar pedagogu, vecāku un pašvaldību darbinieku, ierēdņu atbildību un līdzdalību, efektīvāk risināt tos jautājumus, ko laiks mums ir izvirzījis, lai mūsu sistēma kopumā kļūtu labāka un konkurētspējīgāka. Paldies par uzmanību.".
• 2007_07_04_as-seq6 language "lv".
• 2007_07_04_as-seq6 speaker Baiba_Rivza-1949.
• 2007_07_04_as-seq6 mentions Q822919.
• 2007_07_04_as-seq6 mentions Q211.
• 2007_07_04_as-seq6 mentions Q957126.
• 2007_07_04_as-seq6 mentions Q2660080.
• 2007_07_04_as-seq6 mentions Q37.
• 2007_07_04_as-seq6 mentions Q191.
• 2007_07_04_as-seq6 mentions Q193089.
• 2007_07_04_as-seq6 mentions Q458.
• 2007_07_04_as-seq6 mentions Q11213537.
• 2007_07_04_as-seq6 mentions Q39731.
• 2007_07_04_as-seq6 mentions Q6013198.
• 2007_07_04_as-seq6 mentions Q4459436.
• 2007_07_04_as-seq6 mentions Q80021.
• 2007_07_04_as-seq6 mentions Q471678.
• 2007_07_04_as-seq6 mentions Q1357342.
• 2007_07_04_as-seq6 mentions Q1669018.
• 2007_07_04_as-seq6 mentions Q210715.
• 2007_07_04_as-seq6 mentions Q7809.
• 2007_07_04_as-seq6 mentions Q1891.