Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_07_04_as-seq52> ?p ?o. }

• 2007_07_04_as-seq52 type Speech.
• 2007_07_04_as-seq52 number "52".
• 2007_07_04_as-seq52 date "2007-07-04".
• 2007_07_04_as-seq52 isPartOf 2007_07_04_as.
• 2007_07_04_as-seq52 spokenAs 5.
• 2007_07_04_as-seq52 spokenText "Cienītie kolēģi! Pasaulē, šķiet, nav tādas valsts, kas būtu pilnībā apmierināta ar savu izglītības sistēmu - ar zināšanu kvalitāti, ar mikroklimatu skolās. Tā tas nenotiek pat valstīs, kuras visā pasaulē ir izvēlētas par paraugu mūsdienīgas izglītības sistēmas veidošanā. Ne Honkongā, ne Taivānā, ne Somijā. Un kur nu vēl Latvijā! Jo izglītības sistēmā atspoguļojas visas negācijas, kas ir vērojamas sabiedrībā. Un Latvijā vēl joprojām mums ir jārēķinās gan ar ekonomikas atpalicību, gan ar sabiedrības integrācijas procesa turpināšanos, gan arī, protams, ar mūsu vērtību sistēmas stabilizēšanos. Un tieši tāpēc izglītības sistēma koncentrētā veidā parāda tos virzienus, kuros līdz šim esam strādājuši nepietiekami, un arī iezīmē ceļus, kuros mums kopā būtu jāiet. Izglītības sistēmā sīkumu nav, bet mums tomēr ir jāizvērtē galvenie stratēģiskie virzieni, kuros jāpieliek kopīgi pūliņi. Mums ir jārunā par izglītības sistēmas finansējumu, visiem tā aspektiem. Un šeit, manuprāt, mums ir nepieciešams nevis veikt pakāpeniskus uzlabojumus, pakāpenisku mūsu izglītības nozares budžeta palielinājumu, bet… šeit acīmredzot ir sasniegta „kritiskā masa”, lai mēs runātu par mūsu valsts prioritāšu radikālu maiņu. Tam jābūt ne tikai vārdos, bet arī darbos! Šie 7 procenti izglītībai mums ir jāsasniedz. Tas ir iespējams. Mums ir jāpārskata mūsu prioritātes. Mums ir jāizvērtē mūsu vajadzības. Izglītības sistēma, kas tik tiešām skar ikvienu - un tāpēc arī ikviens ir tiesīgs par šiem jautājumiem izteikties -, ir pelnījusi šo finansiālo atbalstu. Un, protams, mums jārūpējas arī par to, lai tas tiktu vienmērīgi sadalīts arī pašas izglītības sistēmas ietvaros. Un tas ir tieši Izglītības un zinātnes ministrijas un valdības uzdevums. Otrkārt. Mums ir jādomā par to, kāds būs mūsu izglītības saturs. Šajās debatēs vārdi „izglītības saturs” neizskanēja bieži. Taču tieši tas, ko mēs mācām mūsu bērniem, un kā mēs to darām, ir pamats daudzu vecāku, daudzu skolotāju un arī sabiedrības domājošās daļas neapmierinātībai. Atrisināt mācību satura problēmas ir daudz grūtāk nekā rast finansējumu. Paradoksāli, bet tā tas ir. Jo katra izglītības sistēma atspoguļo nacionālās tradīcijas, atspoguļo mūsu vērtību sistēmu. Tai ir jābūt vēsturiski pamatotai un nacionāli orientētai un vienlaikus arī jāiekļaujas pasaules un Eiropas zinātnes telpā. Kā to paveikt? Ir divi atslēgas jēdzieni: viens ir pēctecība, un otrs - atvērtība. Atvērtība pasaules zinātniskajai domai, radoša citu valstu pieredzes apguve, bet ne kopēšana. Un tāpēc mums ļoti svarīgi ir apzināties, kādā vietā Latvija atrodas pasaules izglītības sistēmā, un tieši tāpēc mums ļoti svarīgi ir piedalīties šajos starptautiskajos pētījumos, kas diemžēl pašlaik Latvijā netiek pietiekami novērtēti. Mēs vairs nepiedalāmies ne TIMSS, ne pilsoniskās sabiedrības pētījumos, kavējas arī PISA pētījuma izstrāde. Un galu galā nav pārliecības, ka pētnieku gūtie rezultāti tiek iestrādāti mūsu izglītības sistēmā. Treškārt. Mums ir jārunā par to, kas veic šo izglītības procesu, tātad par skolotājiem, par augstskolu mācībspēkiem un arī par zinātniekiem, jo augstākā izglītība un zinātne ir nedalāmas. Ļoti žēl, ka mēs esam pārtraukuši šo virzību uz augstākās izglītības un zinātnes integrāciju. Tas nav progresīvs ceļš. Mums ir jārūpējas par to, lai zinātne sniegtu nepieciešamo faktoloģisko materiālu un domas dziļumu augstākajai izglītībai un savukārt visi mācībspēki būtu ne tikai zinātnisko atziņu reproducētāji, bet arī radītāji. Mums ir jādomā arī par to, kā organizēt mūsu izglītības sistēmu, tātad - kā visus šos iepriekš minētos trīs aspektus savietot. Un tieši izglītības vadība ir joma, par kuru mēs šodien runājam un par kuru ikviens no mums ir tiesīgs izteikt savus ierosinājumus, minēt savus vērojumus un arī izteikt savu neapmierinātību ar esošo. Protams, apstākļos, kad tik tiešām mūsu valstī vēl visi procesi nav stabilizējušies, mums ir jārunā par trūkumiem tieši vienā no manis minētajiem atslēgas jēdzieniem - pēctecībā. Jā, tik tiešām, neatkarības gados ir nomainījušies divpadsmit izglītības un zinātnes ministri. Tāda mainība nav unikāla parādība ne pasaulē, ne Eiropā. Eiropas Savienības valstīs šī ministru aprites frekvence ir apmēram tāda pati. Un process, kuru mēs vērojam pašlaik, arī ir tipisks praktiski visās valstīs, arī tajās, ko mēs saucam par vecajām demokrātijām. Arī tajās, kuru izglītības sistēmas mēs ņemam par pamatu. Tomēr Latvijā, šķiet, šī pēctecības problēma joprojām ir ļoti aktuāla un, iespējams, ir pamatā mūsu sabiedrības neapmierinātībai ar norisēm izglītībā. Mēs nekad nebūsim apmierināti ar to, kas notiek mūsu skolās, mūsu augstskolās, mūsu zinātnes telpā, mūsu sporta organizācijā, un tas ir tikai normāli, jo mērķim vienmēr ir jābūt solīti priekšā mūsu reālajām iespējām. Taču problēmas rodas tad, ja mēs nespējam skaidri formulēt, kurus pēctecības principus mēs ievērojam un kurus - pārkāpjam. Šādā situācijā, kad vidējais ministra darbības laiks ir apmēram viens gads, mums ir samērā grūti noteikt šo atbildības slieksni. Teorētiski to var izdarīt. Un es arī gribētu aicināt mūsu izglītības sistēmas analītiķus, mūsu izglītības jomas zinātniekus un citus interesentus sastatīt kaut vai šodien minētos faktus ar realitāti. Mēs varam noskaidrot, kad ir izdots attiecīgais rīkojums, kurš ir to parakstījis, kad ir saņemts finansējums un kad galu galā ir izskanējusi šī ideja. Un iespējams, ka tad, ja ar faktu materiālu tiktu papildināti daudzi šajā sanāksmē izteiktie apgalvojumi, situācija varētu likties pavisam citāda. Taču tas jau ir temats profesionālai sarunai. Ir principiāli jautājumi, kuros tik tiešām mans viedoklis ir atšķirīgs un kuros man ir tiesības izpaust šīs bažas. Vienu jau minēju. Tas ir jautājums par augstāko izglītību un zinātni. Mēs zinām, ka mums ir izveidojies apburtais loks: skolotāju kvalitāte, skolēnu zināšanas, mūsu studentu līmenis. Un šie studenti atkal dodas uz skolu un turpina šo apburto loku. Ir viena josla, kurā jāpārcērt šis apburtais loks, un tā ir augstākā izglītība. Šķiet, ka pašlaik mums ir iemesls ļoti nopietnai sarunai tieši par augstākās izglītības kvalitāti. Par mūsu augstskolu kvalitāti, par mūsu augstskolu zinātnisko potenciālu. Un, protams, mums būtu jāatsakās no mehāniskiem mūsu augstskolu mācībspēku kvalitātes paaugstināšanas veidiem, tādiem kā, piemēram, daudzkārt pārrunātie grozījumi Zinātniskās darbības likumā. Mēs, protams, varam arī būt atšķirīgās domās par mūsu identitātes stiprināšanas pasākumiem. Saeimā mums vēl ir priekšā diskusija par grozījumiem Augstskolu likumā, par pantu, kas skar mācību valodu augstskolās. Mums ir jāvirzās uz multilingvismu, jānodrošina gan savas valsts valodas, gan arī Eiropas Savienības valodu zināšanas, un tieši tāpēc nav pieļaujams, ka mēs atkal varētu atgriezties pie monolingvisma mūsu augstākajā izglītībā, ņemot vērā pašreizējā likumā esošos formulējumus. Mēs nedrīkstam atkārtot to kļūdu, ko ir pieļāvušas citas Eiropas Savienības dalībvalstis, kas pašlaik ir nopietni noraizējušās par savas valodas saglabāšanos augstākās izglītības un zinātnes jomā. Ir runa par tiešām konsekvencēm, arī par citiem ar sociolingvistisko jomu saistītiem piemēriem. Nobeigumā tikai viens retorisks jautājums. Mēs pašlaik nenošķiram objektīvos un subjektīvos faktorus mūsu izglītības sistēmā, un debatēs iezīmējas fatāla nojausma par mūsu izglītības sistēmas nolemtību, tās attīstību neatkarīgi no cilvēkiem, kuri to vada. Neatkarīgi no tā sauktās personības lomas vēsturē. Vai mēs tiešām jau nostājamies vēsturiskā materiālisma pozīcijās? Vai tiešām mēs uzskatām, ka viss jau ir determinēts un ka cilvēks ir tikai skrūvīte šajā mehānismā? Manuprāt, tas tā nav, un tāpēc šodien mums ir nevis pēdējā, bet pirmā nopietnā saruna par izglītības sistēmu un pirmā nopietnā saruna par mūsu izglītības sistēmas veidotājiem un par tiem, kas atbildīgi par mūsu bērnu, par mūsu tautas, par mūsu valsts nākotni. Paldies.".
• 2007_07_04_as-seq52 language "lv".
• 2007_07_04_as-seq52 speaker Ina_Druviete-1958.
• 2007_07_04_as-seq52 mentions Q822919.
• 2007_07_04_as-seq52 mentions Q211.
• 2007_07_04_as-seq52 mentions Q957126.
• 2007_07_04_as-seq52 mentions Q193089.
• 2007_07_04_as-seq52 mentions Q458.
• 2007_07_04_as-seq52 mentions Q33.
• 2007_07_04_as-seq52 mentions Q19483.
• 2007_07_04_as-seq52 mentions Q44687.
• 2007_07_04_as-seq52 mentions Q22502.