Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_07_04_as-seq48> ?p ?o. }

• 2007_07_04_as-seq48 type Speech.
• 2007_07_04_as-seq48 number "48".
• 2007_07_04_as-seq48 date "2007-07-04".
• 2007_07_04_as-seq48 isPartOf 2007_07_04_as.
• 2007_07_04_as-seq48 spokenAs 10.
• 2007_07_04_as-seq48 spokenText "Godājamais Saeimas Prezidij! Cienījamā ministres kundze! Kolēģi! Vērtējot Latvijas situāciju izglītības jomā, gribas nošķirt tagadni un nākotni. Jāsaka tā: pamatu pamats ir skolotājs. Kāds ir skolotājs šodien, un kā viņš jūtas? Tagad skolās strādā tikai skolotājas (vīriešu tur gandrīz nav!) - aptuveni 50 gadus vecas, labi izglītotas, ar lielu sirdsapziņu, atbildības sajūtu un darba pieredzi. Zemās algas dēļ viņas ir spiestas strādāt vairāk nekā vienu slodzi, lai varētu uzturēt sevi un savas ģimenes. Runa nav par ceļojumiem, teātra apmeklējumiem vai kādām izklaidēm. Ienākumi vienkārši nespēj segt nepieciešamās vajadzības! Pārslogots skolotājs ir noguris kā fiziski, tā arī nomākts garīgi. No tā cieš izglītības kvalitāte, jo tāds skolotājs nevar nodrošināt efektīvu mācīšanas un audzināšanas procesu. Bez tam jauno izglītības standartu ieviešana prasa daudz spēka un laika. Nav viegli mainīt savu pieeju, darba metodes un bieži pat saturu. Par to neviens nemaksā. Cik kursu apmeklē skolotājs gadā? Bieži tie notiek piektdienās un sestdienās. Būtībā skolotājs neatpūšas nedēļas nogalē, jo nepieciešams izlabot burtnīcas un sagatavoties stundām. Skolotājs - tā nav tikai profesija, tas ir dzīvesveids. Misija. Un kā valsts rūpējas par skolotāju? Pēdējos gados it kā palielinās alga. Bet inflācija to visu „apēd”. No visām tām pārrunām par to, kur skolotājam dabūt naudu, sabiedrībā veidojas negatīvs skolotāja tēls, un arī tas apgrūtina skolotājiem dzīvi. Cilvēki, kas nav saistīti ar izglītības jomu, saka tā: „Ko skolotājiem vēl vajag? Visa viņiem par maz! Ar ko viņi visu laiku ir neapmierināti?” Tas viss nekādi nepaaugstina pedagoga autoritāti un prestižu, pedagoga profesijas prestižu. Tieši otrādi! Skolotāja profesijas kārtējā pazemošana! Skolotājs - mūžīgais lūdzējs… Skolotāju tiesības jau tā nav nekādi aizsargātas. Varbūt ir pienācis laiks padomāt par skolotāju algas pievienošanu koeficientam un nemusināt skolotājus, kā arī tautu ik gadus? Pēdējais. Pedagogu darba samaksas palielināšanas variants neatrisina esošās problēmas, jo komunālie maksājumi, produktu cenas un citi izdevumi palielinās daudz straujāk. Piemaksa par individuālajām konsultācijām un rakstu darbu labošanu vispār nav palielinājums, tā ir apmaksa par reāli veiktu darbu. Ja būs strikti noteikta maksimālā pieļaujamā pedagoga darba slodze nedēļā, tad daudzu pedagogu materiālais stāvoklis pasliktināsies. Vairākās skolās būs problēmas sakarā ar skolotāju trūkumu. Ļoti labi, ka pamanītas ir problēmas darbā ar bērniem ar speciālajām vajadzībām. Tas tiešām ir apsveicami. Taču tādu bērnu, kuriem ir attiecīgās diagnozes, nav daudz. Būtībā vairākums bērnu ir ar „speciālajām” vajadzībām (pēdiņās), jo daudzās ģimenēs ir nenormāla situācija. Dažās skolās, pirmām kārtām Latgalē, apmēram 10 procenti skolēnu vecāku strādā ārzemēs. Viens vai abi. Viņu bērniem ir savas speciālas prasības pēc uzmanības, mīlestības, un ar viņiem nav vienkārši strādāt. Kas izvērtēs psiholoģisko slodzi, ko uzņemas šodien skolotājs? Un pie tam vēl ir jāsaraksta liela nevajadzīgu papīru kaudze, kas ar katru gadu pieaug! Tāda ir tagadne. Bet kas mūs gaida nākotnē? Manuprāt, Latvijas izglītību gaida krīze, neskatoties uz dažādu reformu ieviešanu. Nebūs, kam strādāt skolās, jo, kā jau es teicu, aizies prom tie, kam ap 50, bet jaunie negrib mācīties par skolotājiem. Daudzi pedagoģijas studijas beigušie nestrādā par pedagogiem. Kāds daudzums, protams, nāks uz skolām, bet viņu darba kvalitāte ir apšaubāma, jo uz skolotāja profesiju aiziet tie, kas nevar iestāties tur, kur var apgūt prestižās profesijas. No vienas puses, simpātisks izskatās projekts par mērķstipendijām studentiem pedagogu sagatavošanas programmās. Bet, ticiet man, stiprāk ietekmē realitāte, nevis solījumi! Šī programma vērsta pārsvarā uz to, lai noturētu jaunos pedagogus skolās un ieinteresētos skolu absolventus mudinātu uz pedagoga profesijas izvēli. Pašreizējā momentā var solīt stipendiju studentiem, kas studē vai savieno studijas pedagogu sagatavošanas programmās ar darbu skolā, kā arī pedagogiem, kas skolās strādā prioritārajos mācību priekšmetos, - vidēji simt piecdesmit latus mēnesī. Šī programma problēmu neatrisina un neatrisinās. Katrs mācību priekšmets, kuru māca skolā, ir vajadzīgs priekšmets! Sports, vēsture, dzimtā valoda un tā tālāk - iespējams pēc diviem trim gadiem savukārt šie priekšmeti būs prioritāri un būs šo skolotāju trūkums. Tā nedrīkst! Visi mācību priekšmeti ir vienlīdz svarīgi. Vajag tūlīt un kardināli pārdomāt programmas attīstību. Tikai tad… Piemēram, ja es esmu jauns pedagogs, triju gadu laikā es saņemu papildus stipendiju - simt piecdesmit latus. Tālāk: es zinu, ka mana alga automātiski, sistemātiski paaugstināsies. Tālāk: es zinu, ka man ar divdesmit piecu gadu stāžu būs izdienas pensija. Tālāk: es pensijā iešu sešdesmit gadu vecumā. Zinot visu to iepriekš, es iešu strādāt par skolotāju, jo es esmu aizsargāts un redzu savu perspektīvu. Skolotājs taču ir tikai cilvēks, un viņam, kā nevienam citam, ir jābūt psihiski un fiziski veselam. Tikai vesels cilvēks var apmācīt un izaudzināt veselu nākamo paaudzi. Vai mēs gribam kaut ko citu? Paldies par uzmanību.".
• 2007_07_04_as-seq48 language "lv".
• 2007_07_04_as-seq48 speaker Ivans_Ribakovs-1960.
• 2007_07_04_as-seq48 mentions Q822919.
• 2007_07_04_as-seq48 mentions Q211.
• 2007_07_04_as-seq48 mentions Q8436.