Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_07_04_as-seq37> ?p ?o. }

Showing items 1 to 20 of 20 with 100 items per page.

2007_07_04_as-seq37 type Speech.
2007_07_04_as-seq37 number "37".
2007_07_04_as-seq37 date "2007-07-04".
2007_07_04_as-seq37 isPartOf 2007_07_04_as.
2007_07_04_as-seq37 spokenAs 100.
2007_07_04_as-seq37 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Lai man piedod ārsti, ja tādi ir deputātu vidū, taču apgalvošu, ka izglītībā nav kā farmācijā, kur jauni medikamenti rodas vai katru mēnesi vai gadu, nesdami peļņu zinātniekiem, ražotājiem un tirgotājiem. Izglītības jomā jaunumi rodas reti, praksē ieviešas gausi, pārvarot pretestības. Šeit klātesošie bijušie izglītības un zinātnes ministri man piekritīs, ka nereti pārmaiņu autori tos augļus tā arī nesagaida. Tāpēc, manuprāt, pārmetumu un neuzticības vietā racionālāk būtu vienoties izpratnē, ka izglītība mūsdienās mājo vairs ne vien izglītības iestādēs, bet ir arī darbavietās, atpūtas un sporta centros. Zināšanu apguve notiek formālos un neformālos veidos, tāpēc arī atbildība un rūpes par izglītības nodrošinājumu un attīstību pāraug vienas ministrijas - Izglītības un zinātnes ministrijas - kompetences robežas. Kā parlamentārā sekretāre, neapšaubāmi, vairāk esmu centusies koncentrēties uz darbu ar likumprojektiem jeb grozījumiem likumos, lai gan bieži nācies meklēt risinājumus arī saistībā ar parlamentārajam sekretāram netipiskām funkcijām. Kā pieredzējusi pedagoģijas pētniece atļaušos sākumā izteikt dažus komentārus par kritizētās izglītības kvalitātes kontekstu. Domāju, ka nenoliegsiet, ka izglītības kvalitāte sākas ar saprašanos starp skolēniem, skolotājiem un vecākiem. Saeimā galvenās rūpes ir par likumdošanu. Vai likumdošana ir ietekmējusi vidi izglītības iestādēs? Paradumu veidošanas pedagoģiskā būtība ir nonākusi pretrunā ar juridiskajām normām. Pirms dažām dienām laikraksts „Diena” nosodīja skolu, kas nevēlējās uzņemt 10. klases audzēkni, kurš iepriekšējā periodā bija pārkāpis skolas iekšējās kārtības noteikumus. Taču diskusija diemžēl izvērtās nevis par skolēna uzvedību un viņa rīcības sekām, bet gan par to, vai skolas administrācija ir savlaicīgi un pilnvērtīgi vai nesavlaicīgi un nepilnvērtīgi veikusi vecāku informēšanu par dēla uzvedību un no tā izrietošajām attiecīgajām sekām. Vai tādos apstākļos, kad ir runa par mūsu dzīves organizāciju un dominē diskusijas par procedūru un juridisko nianšu ievērošanu, nevis par pašu svarīgāko - skolēnu attieksmi -, mēs varam prasīt atbildību no viena izglītības darbinieka? Vai arī varam aicināt deputātus izsvērt, kad un kādas likuma normas sekmē vai traucē mūsu dzīves organizāciju arī izglītības iestādēs? Bieži vien, ja nespējam paši novērtēt esošo situāciju, ir vērts paraudzīties uz sevi no malas. Tiem, kas aizgūtnēm cenšas sabiedrībā izplatīt viedokli, ka izglītībā ir krīze, iesaku izlasīt UNESCO globālās kustības „Izglītība visiem” pagājušajā gadā publicēto noslēguma ziņojumu „Izglītība visiem. Globālais ziņojums”. Tajā atradīsim, ka starp 125 valstīm Latvija ieņem 11. vietu kā valsts, kas veiksmīgi īsteno kustības „Izglītība visiem” mērķus. Mērījumi veikti, balstoties uz izglītības kvalitātes, pamatizglītības pieejamības, bērnu agrīnās aprūpes un izglītības, pieaugušo izglītības un citiem rādītājiem. Turklāt Latvijai ir augstāki rezultāti salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju. Par darba kvalitāti. Kantānes kundze, mēs esam panākuši vienošanos, ka pirmsskolas izglītības iestādēs audzinātājiem darba slodze tiek samazināta uz 30 stundām nedēļā, iepriekš tā bija 36 stundas. Šī vienošanās nu ir panākta, bet gadiem ilgi par to tika tikai runāts. (Starpsauciens: „Es par to nerunāju!”) Mēs nevēlamies atbalstīt bērnu skaita palielināšanu grupiņās, jo tas katrā ziņā palielinās audzinātāju darba slodzi. Turklāt daudzu pirmsskolas izglītības iestāžu materiāli tehniskā bāze arī nav šādam palielinājumam gatava. Attiecībā uz tiem 500 skolēniem, kas 9. klasi beiguši ar liecībām, jāteic, ka arī tas liecina par īpašo uzmanību, kāda tiek veltīta izglītības kvalitātei, jo, patiesību sakot, ilgā līdzšinējā prakse, ka no klases uz klasi pārcēla ar nesekmīgām atzīmēm, izglītības kvalitāti neveidoja. Arī ministres šodien panāktā samaksa par individuālajām papildu konsultācijām būs katrā ziņā ieguldījums izglītības kvalitātē. Bieži mums pārmet arī par apdraudējumiem Latvijas līdzdalībai starptautiskos pētījumos. Konkrēts piemērs. Lai nodrošinātu Latvijas dalību OECD programmas PISA tikai 2006. gada pētījumu ciklā, no ministrijas piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem jau no 2004. gada tiek maksāta dalības maksa - ir iztērēti simtu divi tūkstoši divsimt sešpadsmit lati tikai dalības maksai. Un vēl gandrīz simtu divdesmit pieci tūkstoši - paredzētajiem pētījumiem. Taču, kaut arī pētniecības rezultāti tiek publicēti monogrāfijās, rakstu krājumos, ziņoti konferencēs, tie tomēr nesniedz dziļu analītisku informāciju izglītības politikas veidotājiem. Un jāatzīst, ka Latvijas līdzdalība šajos starptautiskajos pētījumos PISA un TIMSS gan vairo sabiedrībā diskusiju par izglītību, bet diemžēl nevairo interesi par pētniecību un ļoti maz ietekmē izglītības politikas nostādnes. Bieži vien dalība šādā pētījumā ir svarīgāka pašiem pētījuma izpildītājiem nekā pētījuma pasūtītājiem, un par to liecina arī kaislīgie uzbrukumi masu saziņas līdzekļiem no to pētnieku puses, kuri gadiem ilgi ir pieradināti saņemt finansējumu, izvirzīt prasības, bet nerūpēties par rezultātu analīzi un ietekmes mehānismu izveidi un iedzīvināšanu. Izglītības pētniecībā ir svarīgi ne vien apkopot statistikas datus, izstrādāt indikatorus, bet arī padziļināt izpratni un īstenot uz nākotni vērstus pētījumus, kuri gan speciālistus, gan politikas veidotājus nodrošinās ar pierādījumiem un teorētisku pamatojumu un palīdzēs pierādīt funkcionējošās izglītības sistēmas produktivitāti. Uz šādiem pētījumiem arī orientējamies. Taču bez pētījumos iegūtiem rezultātiem ir arī citi mehānismi, kā panākt uzlabojumus izglītībā. Daudziem deputātiem noteikti atmiņā ir vārdu savienojums „Izglītības inovācijas fonds”. Izglītības inovācijas fonda likums stājās spēkā 2005. gada 1. janvārī un paredzēja, ka Izglītības inovācijas fonda nolikums tiek apstiprināts līdz 2005. gada 1. februārim. Latvijas Pedagogu dome vairākkārt izteikusi aicinājumu aktivizēt fonda darbību, lai Latvijā pastāvētu reāls instruments ar iniciatīvu apveltītu pedagogu ideju īstenošanai mācību satura un procesa uzlabošanā. Tā vietā toreizējā Izglītības un zinātnes ministrijas vadība ne vien nepildīja Ministru prezidenta rezolūciju par fonda izvedi, bet nepārprotami radīja šķēršļus ieceres īstenošanai. Tādējādi reālie darbi liecināja, ka netiek gaidīta un veicināta radošu ideju atbalstīšana. 2006. gada vasarā tika atjaunots darbs pie Izglītības inovācijas fonda. Patlaban ir apstiprināts fonda nolikums un ir Ministru kabineta rīkojums par fonda padomes sastāvu. Esam atraduši arī racionālu risinājumu fonda statusam, lai tā administratīvie izdevumi būtu minimāli, bet līdzekļi inovāciju rosināšanai - maksimāli pieejamie. Mēs atsakāmies no publiska nodibinājuma statusa, kas prasītu lielus resursus, un veidosim to kā struktūrvienību Akadēmisko programmu aģentūrā uz jau esošo resursu bāzes. Savukārt likuma grozījumu veikšanā cerēsim uz jūsu atbalstu. Šodien, uzstājoties Saeimas tribīnē, nevaru nepieminēt karstās debates par grozījumiem Zinātniskās darbības likumā. Postmodernismam raksturīgs plurālisms, vairs nav vietas viennozīmīgiem spriedumiem, ierobežojumiem, aizliegumiem. Tos aizstāj iniciatīva, autonomija un, protams, atbildība. Tāpēc pārsteidz „Jaunā laika” frakcijas uzstājīgais spiediens nepieņemt Zinātniskās darbības likumā normu, kas paredz, ka PSRS laikos iegūtais zinātniskais grāds personām Latvijā pielīdzināms Latvijas doktora zinātniskajam grādam. Pasaules prakse liecina, ka atbildība par personāla atlasi un izaugsmi ir pašu austākās izglītības un zinātnes institūciju kompetencē. Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalstī, dažiem deputātiem gribējās uzspiest saviem līdzcilvēkiem normas, kas tiem liegtu vai ierobežotu iespējas pretendēt uz iegūtās zinātniskās kvalifikācijas atzīšanu un tādējādi īstenotu nevienlīdzību, vairotu neapmierinātību, atsvešinātību un kavētu zinātnes attīstību. Aicinu uz lietām raudzīties atvērtāk, drošāk, atteikties no pārliecības, ka, lai gan inteliģences simpātijas iegūt ar demagoģiju nevar, tomēr masu atsaucību gan var un ka ar to jau pietiek ceļā uz varu. Šāda pozīcija ved uz strupceļu, bet es esmu pārliecināta, ka zālē sēdošo, vairākuma, mērķis tomēr ir Latvijas izaugsme. Un vēl par Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu. Tiem, kas mums pārmet, ka tā arī neesam atrisinājuši jautājumu par nekustamo īpašumu nodošanu bez atlīdzības valsts augstskolām, atvasinātām publisko tiesību juridiskajām personām, atgādināšu, ka gandrīz trīs mēnešu garumā šā gada sākumā intensīvi strādājām Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijā un panācām - ne bez garām debatēm un diskusijām - principiālu vienošanos par jautājuma būtību: dot iespēju augstskolām iegūt īpašumā mantu bez atlīdzības. Apzinājām arī likumus, kuros nepieciešami grozījumi (un tādi likumi ir vairāki), un Ministru kabinets saņēma pat deleģējumu izstrādāt jaunu likumu - likumu par atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas mantas atsavināšanu. Galvenais iebildums bija Izglītības un zinātnes ministrijas valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas trūkums. Šobrīd koncepcija Ministru kabinetā ir apstiprināta. Arī darba grupa, lai izstrādātu un pieņemtu nepieciešamos grozījumus, praktiski ir izveidota, un ceram paredzētajā termiņā - līdz šā gada 1. oktobrim - darbu pabeigt. Un visbeidzot atļaušos atgādināt Mikelandželo atziņu: „Lielākās briesmas gandrīz mums visiem rada ne tas, ka mūsu mērķis atrodas pārāk augstu un mēs to pazaudējam, bet gan tas, ka mērķis atrodas pārāk zemu un mēs to sasniedzam. ” Tādēļ izmantoju šo iespēju, lai mūsu kritizētājiem teiktu paldies par atzinību, bet par trūkumu atklāšanu - divkāršu paldies, jo tas palīdz izvirzīt mērķus arvien augstākus, tādējādi dodot nozīmīgu pienesumu izglītības sistēmas attīstībai. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
2007_07_04_as-seq37 language "lv".
2007_07_04_as-seq37 speaker Tatjana_Koke.
2007_07_04_as-seq37 mentions Q822919.
2007_07_04_as-seq37 mentions Q211.
2007_07_04_as-seq37 mentions Q957126.
2007_07_04_as-seq37 mentions Q37.
2007_07_04_as-seq37 mentions Q191.
2007_07_04_as-seq37 mentions Q193089.
2007_07_04_as-seq37 mentions Q458.
2007_07_04_as-seq37 mentions Q41550.
2007_07_04_as-seq37 mentions Q15180.
2007_07_04_as-seq37 mentions Q1357342.
2007_07_04_as-seq37 mentions Q44687.
2007_07_04_as-seq37 mentions Q7809.