Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_07_04_as-seq10> ?p ?o. }

Showing items 1 to 29 of 29 with 100 items per page.

2007_07_04_as-seq10 type Speech.
2007_07_04_as-seq10 number "10".
2007_07_04_as-seq10 date "2007-07-04".
2007_07_04_as-seq10 isPartOf 2007_07_04_as.
2007_07_04_as-seq10 spokenAs 22.
2007_07_04_as-seq10 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Šodien mēs izskatām svarīgu jautājumu: vai atbilst ieņemamajam amatam izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivžas kundze. Bet vēl svarīgāk ir noskaidrot, kas notiek mūsu valsts izglītības nozarē. Diemžēl Latvijā pēc neatkarības atgūšanas pakāpeniski pazeminās jauniešu zināšanu kvalitāte. To apgalvo augstskolu profesori, to pierāda masveida nesekmība un otrgadniecība. Iemesli… Viņu ir daudz. Pirmkārt, minoritāšu skolas… tā ir vardarbīga, no paša sākuma politizēta, zinātniski nepamatota un nevienam nevajadzīga skolas pseidoreforma-2004. Vai šajā bezjēdzīgajā jezgā ir vainīga Rivžas kundze? Nē. Šo pseidoreformu izdomāja nacionālistiski noskaņotie politiķi, realizēja ministri Kārlis Šadurskis un Ina Druviete, kuri tagad pieprasa, lai pašreizējā ministre atkāptos no amata. Pseidoreforma-2004 ir jāatceļ, jāatļauj minoritāšu skolu direktoriem pašiem nodrošināt tādu mācību un audzināšanas procesu, lai vidusskolu absolventi būtu pietiekami izglītoti un pilnīgi brīvi pārvaldītu valsts valodu. Otrkārt, kā latviešu, tā arī krievu skolās pārsvarā notiek informatīva, reproduktīva apmācība: iemācījās, atbildēja, aizmirsa. Tātad ir nepieciešamas kā Rietumu, tā arī Austrumu modernās inovācijas, attīstošas izglītības tehnoloģijas, kuras diemžēl vairākums mūsu skolotāju nepārvalda. Skolotāji nav vainīgi. Viņiem to nemācīja. Skolotāju tālākizglītības sistēma neiztur nekādu kritiku. Lektori ir vieni un tie paši, konkurences starp viņiem nav. Zināšanas taču nav pašmērķis, tas ir līdzeklis, lai attīstītu domāšanu, lai attīstītu personību un tās emocionālo vērtību orientāciju. Mūsu skolotāji nepietiekoši māca bērniem pielietot zināšanas praksē. Tātad, diemžēl nerunājot par tiem bērniem, kuri vispār neapmeklē skolu, arī pamatskolu un vidusskolu absolventiem trūkst zināšanu un pragmatisma. Vai mēs varam vainot visās skolu negācijās tikai profesori Rivžu? Nevaram. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Rivža jau ir trīspadsmitā - trīspadsmitā! - izglītības un zinātnes ministre. Izņemot jau minētos, ministra amatā strādāja arī deputāts Māris Grīnblata kungs. Visu iepriekšējo ministru laikos negatīvās tendences izglītības jomā taču tikai uzkrājās. Ministri mainījās kā cimdi franta rokās, un neviens ne par ko neatbildēja. Runa par politisko atbildību ir tukšu salmu kulšana. Neviens ministrs pat par savu darbu nekad neatskaitījās. Vai Rivža ir vainīga, ka Latvijā ir vispārējs pedagogu trūkums? Vai viņa ir vainīga, ka skolotāju sastāvs novecojas? Pirmspensijas un pensijas vecumā strādā sešpadsmit procenti pedagogu. Novecojas arī augstskolu profesoru sastāvs. Pārāk maz ik gadu mēs gatavojam zinātņu doktoru, profesūras atražošanai vajag vismaz divas reizes vairāk. Latvijā trūkst ne tikai skolotāju, bet arī pirmsskolas iestāžu audzinātāju. Tieši deputāti pieņēma likumu, ka strādāt bērnudārzos drīkst tikai ar augstāko pedagoģisko izglītību, un daudzi piecdesmitgadīgie audzinātāji ar vidējo speciālo izglītību no darba aizgāja. Skolotāju trūkums noved pie skolotāju pārslodzes. 39,11 procenti skolotāju strādā uz pusotru līdz divām likmēm. 13,75 procenti strādā citu, papildu darbu. Daudz skolotāju spiesti strādāt kaut kur arī vasaras atvaļinājuma laikā. Pedagoģiskais darbs mūsu valstī ir nepietiekami novērtēts kā finansiāli, tā arī morāli. Darba tirgū konkurēt nespējīgais atalgojums un vāja sociālā atbalsta politika arī ir raksturīga mūsu valstij. Pat padomju laikos lauku skolotājiem valsts apmaksāja apkuri un elektrību, skolotāji saņēma bezmaksas vai lētas ceļazīmes uz sanatorijām. Eksistēja skolotājiem izdienas pensijas. Kādas sociālās garantijas tautas skolotājiem ir šodien? Gandrīz nekādas. Latvijas skolas nepietiekoši ir nodrošinātas finansiāli, materiāli tehniskā bāze ir vāja. Iekārtas daudzos fizikas, ķīmijas, bioloģijas mācību kabinetos morāli un fiziski novecojas. Tās taču kalpo vēl no padomju laikiem. Tātad vismaz divdesmit trīsdesmit gadus. Skolām vienkārši katastrofāli trūkst naudas. Laiku pa laikam valdības ierakstīja savās deklarācijās, ka izglītība ir mūsu valsts prioritāte, bet - kā boļševiki rakstīja vienu, bet darīja kaut ko citu, tā arī mūsdienu valdošie. Tāpēc mums šodien izglītībā ir negatīvi rezultāti, negatīvo problēmu „zvaigznājs”! Tas ir redzams pat neprofesionālim. Un vecāki un skolotāji, un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība atzīst, ka Latvijas izglītības nozare ir krīzes stadijā. Pienācis laiks to atzīt kā Ministru kabinetam, tā arī Saeimas deputātiem. Iespējams, ka „Jaunā laika” un „Saskaņas Centra” deputātu pieprasījums par neuzticību Baibai Rivžai ir pamatots, bet tad jāatkāpjas arī Ministru prezidentam Aigaram Kalvīša kungam. Viņš taču strādā savā amatā daudz ilgāk nekā esošā izglītības un zinātnes ministre. Un skolotāju algas un skolas materiāli tehniskais nodrošinājums, un skolotāju sociālās garantijas ir atkarīgas ne tikai no ministres darbības, bet daudz vairāk no Ministru prezidenta un Ministru kabineta darbības kopumā. PCTVL uzskata, ka pienācis pēdējais brīdis apzināties izglītības krīzes cēloņus un rast kopīgu ceļu problēmas risināšanai. Šodien mūsu valstī ir vērojama izglītības un prasmju neatbilstība darba tirgus prasībām. Bez atbilstības uzlabošanas mēs nekad nepāriesim no darbietilpīgas ekonomikas uz tādu ekonomiku, kas būtu balstīta uz zināšanām. Lai to panāktu, ir nepieciešams nekavējoties ieguldīt līdzekļus un cilvēkresursus kā vispārējā izglītībā, tā arī profesionālajā izglītībā. Es ceru, ka visu frakciju deputāti apzinās izglītības krīzes ilgtermiņa seku bīstamību. Es ceru, ka gan Ministru kabinets, gan Saeima izdarīs visu izglītības krīzes novēršanai un Latvijas uzplaukumam nepieciešamo. Es ceru, ka visi deputāti saprot, ka tikai ar labi izglītotiem, profesionāli kvalificētiem cilvēkiem Latvijā ir iespējama uz zināšanām balstīta ekonomika. Izglītības jomā steidzami jāizdara sekojošais. Pirmais. Būtiski jāpalielina skolotāju algas, piesaistot tās konkrētai ekonomiskajai kategorijai. Otrais. Palielināt pedagoģiju studējošajiem budžeta vietu skaitu augstskolās, noteikt viņiem to pašu 200 latu stipendiju, segt viņu kredītus, ja skolotāji vismaz trīs līdz piecus gadus nostrādās skolā. Trešais. Izstrādāt skolotājiem sociālā atbalsta sistēmu, izveidot dienesta dzīvokļu fondu un izstrādāt īpašus mājokļu kreditēšanas noteikumus, lai procentus par kredītiem maksātu valsts. Skolotājiem vajadzētu samazināt pensionēšanās vecumu, un nedrīkst viņiem ar 2008. gada 1. jūliju atcelt izdienas pensionēšanās iespējas. Vajag visiem skolotājiem nodrošināt veselības apdrošināšanas polises, diferencēt tās atbilstoši darba stāžam un saglabāt arī pensijas vecumā. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība šogad 30. maijā apstiprināja pamatprasības Izglītības un zinātnes ministrijai (protokols Nr. 17). Es uzskatu, ka šīs prasības ir izteiktas ne tikai ministrijai, bet arī Ministru kabinetam un Saeimai. Pamatprasības ir sekojošas: sakārtot pedagogu darba vidi izglītības iestādēs, izstrādāt pedagogu sociālā atbalsta programmu, palielināt pedagogu darba samaksu ar šī gada 1. septembri un izdarīt izmaiņas pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmā 2006. -2010. gadam, nodrošināt ikgadēju zinātnes finansējuma palielinājumu ne mazāk par 0,15 procentiem no IKP un minētos jautājumus nerisināt uz līdzšinējās skolu optimizācijas, reorganizācijas vai likvidācijas rēķina. Cik man ir zināms, arī šogad pašvaldības pieņēma lēmumus, un ministrija saskaņoja piecu skolu likvidāciju. Mēs uzskatām, ka izglītības darbinieku arodbiedrība savu prasību ietvaros ir izstrādājusi veselu programmu, kas palīdzēs pārvarēt krīzi izglītības nozarē. Nepieciešams nekavējoties, jau vasaras periodā, organizēt radošo darba grupu no skolotājiem, arodbiedrības un ministrijas pārstāvjiem un izstrādāt, ņemot par pamatu arodbiedrības pamatprasības, patiešām konkrētu programmu. Jā, mums ir izglītības attīstības koncepcija 2007. -2013. gadam, kurā ir noteikti izglītības attīstības politikas mērķi: uzlabot izglītības, apmācības sistēmu un nodrošināt, lai tā būtu pieejama visiem; visiem atvērt plašākas izglītības un apmācības iespējas. Es esmu pārliecināts, ka bez rīcībspējīgas, konkrētas programmas, kur būs ierakstīts, ko darīt, kam, par kādiem līdzekļiem un kādos termiņos, izglītības politikas mērķi nebūs un nevar būt sasniegti. Ministru kabineta 2006. gada 7. novembra deklarācijā tiek minēts (citēju): „Izveidosim Latviju par konkurētspējīgu, augsti attīstītu valsti ar stabilu labklājības sabiedrību. ” Bez izglītības sistēmas būtiskas uzlabošanas un pilnveidošanas Ministru kabineta deklarācijā ierakstītie vārdi - kā es šeit stāvu! - paliks tikai uz papīra. To nedrīkst pieļaut! Jāizstrādā konkrēta programma, lietderīgi jāapgūst Eiropas Savienības fondu līdzekļi un tie jāizlieto nevis ierēdņu eirokomandējumiem, nevis eiroalgām, piemaksām un prēmijām, nevis ofisu eiroremontiem, kā pie mums bieži vien notiek, bet krīzes pārvarēšanai tieši izglītības jomā. Tieši no tā ir atkarīga Latvijas nākotne. Baiba Rivža nav mūsu, tas ir, PCTVL, ministre. Mēs neatbalstījām šo Ministru kabinetu. Bet balsošanā mēs atturēsimies. Mēs uzskatām, ka ministrei šajā sarežģītajā situācijā enerģiski jāturpina darbs, jābūt daudz prasīgākai kā pret sevi un ministrijas ierēdņiem, tā arī pret visu Ministru kabinetu. Skaidrs, ka Rivžas kundzei jāturpina darbs daudz aktīvāk, daudz enerģiskāk, jāpieprasa no Finanšu ministrijas un premjera finansējuma pielikšana savai nozarei, labāk jāsadarbojas ar Ekonomikas ministriju inovācijas tehnoloģiju ieviešanā. Patīkami, ka par Rivžas kundzes darbību atzinīgi izsakās Rīgas Tehniskās universitātes rektors Ivars Knēts un Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis. Bet labāk strādāt var vienmēr. Lielāka uzmanība jāpievērš vispārējās un profesionālās izglītības kvalitātei. Uztrauc vidusskolu satura jaunā reforma, kuru plāno sākt 2008. gada 1. septembrī. Uzskatām, ka tai nav gatavi skolotāji, vidusskolas klasēm nav ne programmu, ne mācību grāmatu mūzikā, vizuālajā mākslā, kultūras pamatos. Un vai vispār ir vērts ieviest šos mācību priekšmetus uz fizikas vai ķīmijas rēķina? Vai tas saskan ar Lisabonas programmu? Šaubos! Šis jautājums vēl jādiskutē ar skolu meistariem un zinātniekiem. Vispareizāk būtu organizēt trīsgadīgu brīvprātīgu eksperimentu, kā tas notiek šodien ar Latvijas vēstures mācīšanu. Paldies par uzmanību!".
2007_07_04_as-seq10 language "lv".
2007_07_04_as-seq10 speaker Jakovs_Pliners-1946.
2007_07_04_as-seq10 mentions Q822919.
2007_07_04_as-seq10 mentions Q211.
2007_07_04_as-seq10 mentions Q4294791.
2007_07_04_as-seq10 mentions Q957126.
2007_07_04_as-seq10 mentions Q2660080.
2007_07_04_as-seq10 mentions Q193089.
2007_07_04_as-seq10 mentions Q458.
2007_07_04_as-seq10 mentions Q21625222.
2007_07_04_as-seq10 mentions Q11213537.
2007_07_04_as-seq10 mentions Q6013198.
2007_07_04_as-seq10 mentions Q2167704.
2007_07_04_as-seq10 mentions Q1357342.
2007_07_04_as-seq10 mentions Q16352368.
2007_07_04_as-seq10 mentions Q4530251.
2007_07_04_as-seq10 mentions Q903671.
2007_07_04_as-seq10 mentions Q164226.
2007_07_04_as-seq10 mentions Q12360039.
2007_07_04_as-seq10 mentions Q597.
2007_07_04_as-seq10 mentions Q411895.
2007_07_04_as-seq10 mentions Q1474490.
2007_07_04_as-seq10 mentions Q620609.