Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_05_24-seq82> ?p ?o. }

• 2007_05_24-seq82 type Speech.
• 2007_05_24-seq82 number "82".
• 2007_05_24-seq82 date "2007-05-24".
• 2007_05_24-seq82 isPartOf 2007_05_24.
• 2007_05_24-seq82 spokenAs 22.
• 2007_05_24-seq82 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Bieži vien Saeimas sēdēs deputāts Dobelis apgalvo, ka mēs nezinām vēsturi. Es uzskatu, ka vēsturi nezina pats Dobeļa kungs un viņam līdzīgie. Mēs vēsturi zinām! Cilvēce ir apveltīta ar neaizstājamu dārgumu - tā ir atmiņa. No vēsturiskās atmiņas kvalitātes ir atkarīga mūsu nākotne. Atmiņām ir jābūt patiesām, godīgām un tīrām. Izkropļotas atmiņas nes cilvēcei tikai nelaimi un ļaunumu. Bez 8. un 9. maija, bez uzvaras pār fašismu nebūtu ne Latvijas, ne Saeimas. Saeimas ēkā vācu fašistiskās okupācijas laikā atradās (varbūt kāds to vēl nezina) Ostlandes SS štābs, kuru vadīja Rīgā 1946. gadā ar nāvi sodītais ģenerālis Frīdrihs Jekelns. Viena no galvenajām vēsturisko atmiņu glabātājām, bez šaubām, ir literatūra. To ir teicis ne tikai Ļevs Tolstojs, bet arī Rainis un Aspazija. Tāpēc es gribētu dāvināt Saeimas bibliotēkai divas grāmatas - divus vēstures spārnus, divas vēstures liecinieces -, kuras izdevusi Starptautiskā ebreju geto un genocīda vēstures biedrība 2007. gadā. Viena grāmata saucas „Tiesības uz dzīvi”, un tās autore ir ebrejiete Ella Medaljē. Otra - pazīstamo latviešu rakstnieku Annas Sakses un Jāņa Sudrabkalna grāmata, kas satur svaigas atmiņas, jo ir sarakstīta 1945. gadā un saucas „Par vācu fašistisko briesmoņu zvērībām Padomju Latvijā”; 2007. gadā šī grāmata tika iztulkota krievu valodā ar nosaukumu „Bendes un upuri”. Abas grāmatas stāsta par brūnā mēra pastrādātajām zvērībām Latvijā laikā no 1941. gada līdz 1944. gadam. Tajās stāstīts par to, kā nacisti iznīcināja ebrejus (pirmajā grāmatā) un latviešus (otrajā grāmatā). Starp citu, Ella Medaljē kādu laiku bija ieslodzīta Saeimas ēkas, kas tolaik, kā jau minēju, kalpoja par SS štābu, pagrabos. Un viņu pratināja pats ģenerālis Jekelns. Ja nebūtu diženās uzvaras pār vācu fašistiskajiem iebrucējiem, ja 1945. gada 8. un 9. maijā Vācija nekapitulētu, tad cilvēces un tātad arī latviešu tautas vēsture veidotos pavisam citāda. Daļu no latviešiem visdrīzāk iznīcinātu, daļu pārvācotu, daļu izsūtītu uz Krievijas ziemeļu rajoniem, kā to bija ieplānojis 15-20 gadu laikā izdarīt reihsministrs Rozenbergs. Tā nav taisnība, ka 9. maiju - Uzvaras dienu pār nacistisko Vāciju - svin tikai Krievijā. 9. maiju atzīmē arī Čehijā, kas tāpat kā Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts… 9. maiju, Uzvaras svētkus, svin arī vairums NVS valstu. Tāpat 9. maiju svin arī paši vācieši. To es redzēju pats savām acīm: noliek ziedus pie pieminekļa padomju karavīram - ar vācu meitiņu uz rokām -, kas atrodas Treptova parkā Berlīnē. Es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu! Es lūdzu iepazīties ar šīm grāmatām, kuras, es ceru, tiks nodotas… Laipni lūdzu, lai Prezidijs tās nodotu mūsu Saeimas bibliotēkai! Paldies jums par uzmanību.".
• 2007_05_24-seq82 language "lv".
• 2007_05_24-seq82 speaker Jakovs_Pliners-1946.
• 2007_05_24-seq82 mentions Q822919.
• 2007_05_24-seq82 mentions Q211.
• 2007_05_24-seq82 mentions Q2660080.
• 2007_05_24-seq82 mentions Q193089.
• 2007_05_24-seq82 mentions Q458.
• 2007_05_24-seq82 mentions Q202162.
• 2007_05_24-seq82 mentions Q159.
• 2007_05_24-seq82 mentions Q183.
• 2007_05_24-seq82 mentions Q986821.
• 2007_05_24-seq82 mentions Q213.
• 2007_05_24-seq82 mentions Q4766164.
• 2007_05_24-seq82 mentions Q64.
• 2007_05_24-seq82 mentions Q44687.
• 2007_05_24-seq82 mentions Q7243.
• 2007_05_24-seq82 mentions Q771074.
• 2007_05_24-seq82 mentions Q4537806.
• 2007_05_24-seq82 mentions Q77111.