Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_05_17-seq52> ?p ?o. }

• 2007_05_17-seq52 type Speech.
• 2007_05_17-seq52 number "52".
• 2007_05_17-seq52 date "2007-05-17".
• 2007_05_17-seq52 isPartOf 2007_05_17.
• 2007_05_17-seq52 spokenAs 5.
• 2007_05_17-seq52 spokenText "Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātais Kalvīša kungs! Godātais Pabrika kungs! Godātie kolēģi! Es esmu gandarīta par divām lietām, ko Satversmes tiesa ir pateikusi savā šā gada 10. maija lēmumā. Visupirms Satversmes tiesa ir pateikusi un apstiprinājusi „Jaunā laika” bažas, ka gadījumā, ja Satversmes tiesa būs taisījusi spriedumu, kas pateiks, ka robežlīgums neatbilst Satversmes 3. pantam, Satversmes tiesas sprieduma izpilde un robežlīguma vienpusēja denonsācija vairs nebūs iespējama. Vienlaikus Satversmes tiesa pilnīgi pamatoti ir norādījusi, ka robežlīguma apstiprināšana Saeimā, tā izsludināšana un spēkā stāšanās, kā jau šeit kolēģi minēja, pati par sevi vēl nenozīmē, ka šo līgumu vairs nav iespējams atcelt. Nenoliedzami, mūsu nacionālie likumi un Vīnes konvencija neparedz termiņu, līdz kādam jānotiek ratifikācijas rakstu apmaiņai, taču mums, manuprāt, ir jāņem vērā tas, ka gan Valsts prezidente, gan ārlietu ministrs, gan tagad arī Kalvīša kungs ir pauduši gatavību negaidīt Satversmes tiesas spriedumu. Bez tam es gribētu uzsvērt, ka nepamatoti tiek vainota Satversmes tiesa, kas savulaik, runājot cienījamās Valsts prezidentes vārdiem, neesot gribējusi uz saviem trauslajiem pleciem uzņemties neparakstīta robežlīguma satversmības izvērtēšanu. Es gribu uzsvērt to, ka Satversmes tiesa saskaņā ar likumu nebija tiesīga dot valdībai šādas konsultācijas. Un nepieņemama bija arī šim gadījumam domāta atsevišķa likuma pieņemšana, jo pēc atzinuma sniegšanas valdībai bezjēdzīga kļūtu jau parakstīta vai apstiprināta likuma apstrīdēšana Satversmes tiesā, ja to vēlētos, piemēram, opozīcija. Un es domāju, ka to vajadzētu zināt vismaz valsts augstākajām amatpersonām un deputātiem, kas šādus priekšlikumus virza. Starp citu, ja mēs varam ticēt informācijai šodienas „Latvijas Avīzē”, arī Valsts prezidente pirms diviem gadiem pati nav vēlējusies uzņemties jebkādu atbildību par šo robežlīgumu. Godātie kolēģi! Kalnietes kundze jau runāja par valdības pienākumu nekavējoties gādāt par grozījumiem šajā līgumā, ja līguma denonsēšana nebūs iespējama. Taču kādā veidā šajā gadījumā Ministru kabinets varēs gādāt par tiem? Man liekas, tādu veidu vienkārši nav! Kalvīša kungs, atsaucoties uz Francijas pieredzi, apgalvoja, ka šajā gadījumā tikšot grozīta Satversme. Taču, Kalvīša kungs, Francijas Konstitucionālā padome pilda pilnīgi citas funkcijas - galvenokārt preventīvas funkcijas, un gādā, lai, pieņemot likumus vai slēdzot līgumus, netiktu pārkāpta Konstitūcija. Mums šī situācija ir daudz, daudz smagāka, proti, lai grozītu Satversmes 3. pantu, ir nepieciešama tautas nobalsošana. Pie tam šis tautas nobalsošanai nodotais Satversmes grozījums ir pieņemts tikai tad, ja tam piekrīt puse no visiem balsstiesīgajiem, nevis no tiem, kuri piedalījušies pēdējās Saeimas vēlēšanās. Līdz ar to, nesagaidot Satversmes tiesas spriedumu un turpinot ratifikācijas procesu, manuprāt, uz Satversmes tiesu no likumdevēja puses tiek izdarīts ne tikai zināms spiediens, bet tiesai tiek izrādīta atklāta necieņa. Saeimas 26. aprīļa sēdē, kad šis likumprojekts tika skatīts pirmajā lasījumā, es kolēģus un ārlietu ministru lūdzu diskutēt par to, cik daudz no Latgales vai Kurzemes būtu jāpaliek Latvijas teritorijā, lai, pastāvot šādai nostājai, kāda tā ir valdībai, netiktu pārkāpts Satversmes 3. pants, un par to, kurš ir tiesīgs konstatēt, kad ir nepieciešama Satversmes 3. panta grozīšana. Par to diskusija no pozīcijas puses, šeit, zālē, nav notikusi. Toties Latvijas suverenitātei bīstamu viedokli Satversmes 3. panta sakarā publiski ir paudis viens no bijušajiem Ministru prezidentiem, pašlaik arī viens no ietekmīgākajiem Tautas partijas biedriem; proti, ka Satversmes 3. pantā robežas neesot noteiktas pagātnes formā. Tās saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem varot tikt mainītas arī nākotnē (No zāles Ministru prezidents A. Kalvītis: „Pareizi!”), un, ciktāl saglabājoties pazīme „Latgale”, tiktāl neesot Satversmes 3. panta aizskāruma. Es gribētu, lai jūs pasakāt, ka līdz ar Abrenes uzdāvināšanu Krievijai mēs zaudējam 7 procentus no Latgales. Un cik procenti būtu jāzaudē no Latgales, lai tā turpmāk vairs būtu Latgale? Par to, protams, varētu pasmaidīt, kā jūs te darāt, ja vien tas tiešām nebūtu bīstami, jo, pastāvot šādam viedoklim, Ministru kabinets un Saeima varētu brīvi rīkoties ar Latvijas teritoriju un tās iedzīvotājiem. „Jaunā laika” sarunas robežlīguma sakarā ar ārlietu ministru un ar citiem Saeimas deputātiem, izņemot „tēvzemiešus”, varētu pielīdzināt…".
• 2007_05_17-seq52 language "lv".
• 2007_05_17-seq52 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 2007_05_17-seq52 mentions Q822919.
• 2007_05_17-seq52 mentions Q211.
• 2007_05_17-seq52 mentions Q159.
• 2007_05_17-seq52 mentions Q142.
• 2007_05_17-seq52 mentions Q2498135.
• 2007_05_17-seq52 mentions Q1357342.
• 2007_05_17-seq52 mentions Q1250133.
• 2007_05_17-seq52 mentions Q210715.
• 2007_05_17-seq52 mentions Q1741.