Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_05_17-seq50> ?p ?o. }

• 2007_05_17-seq50 type Speech.
• 2007_05_17-seq50 number "50".
• 2007_05_17-seq50 date "2007-05-17".
• 2007_05_17-seq50 isPartOf 2007_05_17.
• 2007_05_17-seq50 spokenAs 66.
• 2007_05_17-seq50 spokenText "Godātie deputāti! Labrīt! Esam pulcējušies atkal kopā, lai apspriestu Latvijas valstij, Latvijas iekšpolitikai un ārpolitikai ļoti svarīgu, varbūt pat vienu no svarīgākajiem jautājumiem pēc neatkarības atjaunošanas, kurš varbūt ir pielīdzināms armijas izvešanai no Latvijas teritorijas. Es šobrīd īpaši gribētu uzrunāt opozīcijas deputātus, jo koalīcijas deputātiem, manuprāt, tas ir diezgan skaidrs - ir skaidra pārliecība, kā jārīkojas šinī situācijā. Un īpaši es gribētu uzrunāt bijušo Ministru prezidentu Einaru Repši un bijušo ārlietu ministri Sandru Kalnieti. Ja mēs ļoti rūpīgi izanalizētu Latvijas valsts jauno laiku vēsturi un tos principus, balstoties uz kuriem Latvija tika uzņemta gan Eiropas Savienībā, gan NATO, tad mēs konstatētu, ka no 1995. gada Latvija ir konsekventi virzījusies uz šo mērķi un devusi starptautiskajai sabiedrībai nepārprotamus solījumus - nepārprotamus solījumus visos sarunu procesos (No zāles: „Nav devusi! Nav taisnība!”), kuros ir skaidri definēta mūsu attieksme pret robežu - tas, ka mums nav nekādu robežstrīdu ar saviem kaimiņiem un ka tikai Krievijas nevēlēšanās dēļ šobrīd Latvijai nav robežlīguma ar Krieviju, tāpēc 1997. gadā šis līgums, neskatoties uz to, ka bija visi šie paši apstākļi, par ko mēs runājam šodien, - gan par 1920. gada Miera līgumu, gan par citiem vēsturiskajiem aspektiem, tajā laikā valdībās tika vērtēts. Un pat Ministru prezidents Krasta kungs, kas pārstāv apvienību „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, lai nepārtrauktu šo politisko virzību uz Eiropas Savienību un NATO, bija politiski spiests - varbūt pat pret savu pārliecību - akceptēt to, ka šis robežlīgums ir viens svarīgs solis mūsu uzņemšanai un integrācijai Eiropas struktūrās. Un tas nevienam nav noslēpums. Ja mēs paceltu augšā visus dokumentus, pārlūkotu visu valdību pozīcijas, visus priekšrakstus, kas ir doti mūsu prezidentiem arī sarunās, tad būtu skaidri redzams, ka Latvija ir definējusi, ka tai nav nekādu robežstrīdu. Mums ir 1997. gadā parafēts robežlīgums, kuru Latvija bez atrunām ir gatava parakstīt, bet, tā kā Krievija bremzē Latvijas integrāciju transatlantiskajās struktūrās un Eiropas Savienībā, tad mēs diemžēl neko nevaram panākt. Un tās ir mūsu starptautiskās saistības. Es, būdams Ministru prezidents, pildu šos pienākumus jau divarpus gadus. Atcerēsimies, kā mums gāja pirmajā reizē, kad šī diskusija tiešām pilnīgi pamatoti izraisījās, vai šis līgums atbilst Latvijas Republikas Satversmei un vai mēs to varam viegli novest līdz galam. Un es ar šo problēmu saskāros ļoti, ļoti tiešā veidā. Galvenais jautājums, ko man uzdeva Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības vadošie politiķi, bija tāds: „Vai tiešām jums ir teritoriālas pretenzijas pret Krieviju?” Un man kā valdības vadītājam bija jāsaka: „Nē! Mums nav teritoriālu pretenziju pret Krieviju, bet mums ir problēmas, iespējams, ar mūsu Konstitūciju - juridiskas dabas problēmas. ” Veidojot mūsu otro valdību un, protams, tiekoties gan ar mūsu kaimiņvalstu valdību vadītājiem, gan arī ar Eiropas Savienības vadošajiem politiķiem, viņi vienmēr ir jautājuši: „Nu ko jūs, Latvija, tad darīsiet? Vai jūs beidzot risināsiet savas juridiskās problēmas? Vai jūs atrisināsiet šo Krievijas un Latvijas robežlīguma jautājumu vai neatrisināsiet?” Un ne jau velti Valsts prezidente tik stingri iestājas par šo pozīciju un, neskatoties uz to, ka politiski tiek ietekmēta Satversmes tiesa, neskatoties uz visām šīm politiskajām peripetijām, ir gatava apmainīties ar ratifikācijas grāmatām. Atcerēsimies vēl vienu faktu! 2004. gadā, parakstot Eiropas Savienības pievienošanās līgumu, kur stāv Valsts prezidentes, Einara Repšes un Sandras Kalnietes paraksti, ir aprakstīta Latvijas un Krievijas ārējā robeža, ir arī pielikums šim līgumam, kur precīzi ir iezīmēta šobrīd dabā eksistējošā ģeogrāfiskā robeža. Un tajā brīdī, kad mēs šo līgumu parakstījām, mēs taču nešaubījāmies un saviem partneriem neteicām: „Ziniet, iestāsimies Eiropas Savienībā, iestāsimies NATO un tad iedarbināsim 5. pantu un uzsāksim karu ar Krievijas Federāciju!” Mums nebija tāda zemteksta vai pat plāna. Un es esmu pārliecināts gan par iepriekšējo ārlietu ministru, gan par premjeru. Mēs parakstījām šo līgumu, skaidri pasakot, ka tāda ir mūsu politiskā pozīcija. Un, lai arī cik grūtā juridiskajā situācijā mēs esam, ņemot vērā to, ka šī diskusija ir sarežģīta, mēs šobrīd tomēr izpildām savas starptautiskās saistības, un arī tas konteksts, kas šobrīd ir saklausāms pasaules politikā un ko mēs dzirdam arī no mūsu partneriem… Vai jūs esat dzirdējuši kādu kritisku vai nenoteiktu piezīmi no mūsu galvenajiem stratēģiskajiem partneriem? Vai ar jums ir runājušas kaut vai Amerikas Savienotās Valstis, Kariņa kungs? Vai tās ir runājušas ar jums kā ar opozīcijas partiju un aicinājušas būt politiski atbildīgiem, jo jūs gribat pretendēt uz varas partijas statusu? Taču, kamēr jūs esat politiski bezatbildīgi un spēlējaties ar lietām, kas ir daudz svarīgākas pasaules lielajā politikā nekā vienas opozīcijas partijas ambīcijas, jūs nevarēsiet pretendēt un būt varas partija. To es jums varu apgalvot pilnīgi droši! (Aplausi.) Tā kā šis jautājums ir ļoti svarīgs, mums vienkārši ir atbildīgi pret šo jautājumu arī jāizturas. Rīt Samarā notiks Eiropas Savienības un Krievijas sammits. Visi gaida no Latvijas… Šī ir vienīgā pozitīvā ziņa Eiropas Savienības un Krievijas attiecībās. Visi gaida telefona zvanu: „Mēs esam savu darbu izdarījuši. Krievija, kur esat jūs? Kur ir jūsu solījumi?” Vācijas kanclere šodien gaida no mums šo ziņu, un tāpēc mums ir jābūt atbildīgiem. Mums jānoliek šīs emocijas pie malas un jāpieņem lēmums. Jāpieņem ir tie lēmumi, kurus kopš 1997. gada skaidri visas pasaules sabiedrībai mēs esam solījuši. Pretējā gadījumā mēs esam ne tikai problēmu valsts… Es nezinu, kas mēs esam. Vai mēs iesaistīsimies militāros konfliktos, ko? Paldies jums! Es aicinu Saeimu būt atbildīgai! It īpaši iepriekšējām atbildīgajām amatpersonām, kas ir darījušas to pašu darbu, ko šodien daru es. Paldies. (Aplausi. No zāles: „Šķēle Nr. 2!”)".
• 2007_05_17-seq50 language "lv".
• 2007_05_17-seq50 speaker Aigars_Kalvitis-1966.
• 2007_05_17-seq50 mentions Q822919.
• 2007_05_17-seq50 mentions Q211.
• 2007_05_17-seq50 mentions Q193089.
• 2007_05_17-seq50 mentions Q458.
• 2007_05_17-seq50 mentions Q159.
• 2007_05_17-seq50 mentions Q7184.
• 2007_05_17-seq50 mentions Q183.
• 2007_05_17-seq50 mentions Q2498135.
• 2007_05_17-seq50 mentions Q471678.
• 2007_05_17-seq50 mentions Q30.
• 2007_05_17-seq50 mentions Q3899540.
• 2007_05_17-seq50 mentions Q236968.
• 2007_05_17-seq50 mentions Q170047.