Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_05_17-seq14> ?p ?o. }

• 2007_05_17-seq14 type Speech.
• 2007_05_17-seq14 number "14".
• 2007_05_17-seq14 date "2007-05-17".
• 2007_05_17-seq14 isPartOf 2007_05_17.
• 2007_05_17-seq14 spokenAs 40.
• 2007_05_17-seq14 spokenText "Godātie deputāti! Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija 1. pantā, kas būtībā šajā likumprojektā ir galvenais, ierosina izdarīt šādus būtiskus grozījumus: nemainot savu pozīciju - to, ka, mūsuprāt, šis likums ir gan nesavlaicīgs, gan arī, visticamāk, Latvijas Republikas Satversmei neatbilstošs -, mēs tomēr vēlamies veikt tādas izmaiņas, kuras, mūsuprāt, Latvijas Republikai tomēr garantētu pietiekamu drošību nākotnē un pietiekamas iespējas runāt par sev būtiskiem, vitāliem, ārkārtīgi svarīgiem jautājumiem. Mūsuprāt, ir nepamatota un nepieņemama atsauce uz Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju. Godātie kolēģi! Šeit jau ziemā bija lielas debates par atsauci uz EDSO, kad valdība ar Saeimas deputātu balsu vairākumu tika pilnvarota parakstīt šo līgumu. Toreiz visas labējās partijas noraidīja šo atsauci uz EDSO kā nepieņemamu, savukārt kreisās frakcijas to atbalstīja. Kas tad šo triju vai četru mēnešu laikā ir mainījies? Mēs gribētu dzirdēt šos argumentus. Taču, mūsuprāt, šī atsauce ir pilnīgi nevietā, jo bieži vien tieši Krievija ir tā, kas izmanto EDSO piesaukšanu katrā gadījumā, kad vajag tādā vai citādā veidā iejaukties Baltijas valstu iekšējās lietās un pamācīt, ko Latvijai, Lietuvai vai Igaunijai vajadzētu vai nevajadzētu darīt. Otrām kārtām mēs piedāvājam atsaukties uz tām lietām, kuras, mūsuprāt, ir ļoti būtiskas un nepārprotami pauž Latvijas Republikas tiesisko pēctecību un to, ka Latvija neatsakās no iespējas nākotnē tādā vai citādā pakāpē likvidēt Latvijas okupācijas un kolonizācijas sekas. Būtiskais jautājums ir tāds: vai izmaiņas Latvijas teritorijā, kas notikušas okupācijas laikā, 1944. un 1945. gadā atšķeļot no Latvijas Abrenes pilsētu un sešus Abrenes apriņķa pagastus, ir tiesiskas? Par to ir notikušas ārkārtīgi garas diskusijas. Vai izmaiņas, kas notikušas ar Latvijas iedzīvotāju sastāvu okupācijas laikā, ieplūdinot šeit gandrīz miljonu PSRS pilsoņu, ir tiesiskas? Vai mums vajag likt… Vai tiešām Latvijai vajag likt savu parakstu zem tā, ka mēs piekrītam, ka šīs izmaiņas ir tiesiskas un ka mēs paši tām piekrītam? Cita lieta, vai tās diemžēl ir notikušas, izmantojot mūsu nespēku, un vai mēs tuvākajā laikā spējam tās likvidēt? Tāds ir pats būtiskākais jautājums, uz kuru atbildot, mēs sakām: „Nē!” Šīs izmaiņas nav bijušas tiesiskas, un mums nevajag brīvprātīgi piekrist, ka tādas tās ir bijušas, ko Krievija varbūt tieši vēlas. Vai mēs atsakāmies no okupācijas seku novēršanas? Jā, diemžēl, pieņemot šādu redakciju, kāda 1. pantam tiek piedāvāta, un ietverot tajā atsauci uz EDSO, mēs atsakāmies no ļoti daudz kā. Par to jau šeit ir plaši diskutēts. Tomēr tas, ka mēs šodien vēl nevaram novērst visas okupācijas sekas un ka starptautiskā situācija nav mums labvēlīga, nebūt nenozīmē, ka mums vajadzētu atdot velnam mazo pirkstiņu un atteikties no savām interesēm arī nākotnē. Šeit, Saeimā, jau vairākkārt ir bijušas smagas diskusijas par šiem jautājumiem. Šāda atteikšanās no okupācijas seku novēršanas notika jau 5. Saeimas darbības laikā, kad Latvijas vārdā tika parakstīts starptautisks līgums, saskaņā ar kuru vairāk nekā 20 tūkstoši okupācijas armijas virsnieku un viņu ģimenes locekļu ieguva iespēju palikt Latvijā. Tāda pati atkāpšanās no okupācijas seku novēršanas notika arī tad, kad tika pieņemts likums par nepilsoņu statusu Latvijā, saskaņā ar kuru viņi šeit tika pilnībā legalizēti. Turklāt viņi tika legalizēti nevis uz kādu laiku vai uz noteiktu termiņu, kas diemžēl varbūt būtu bijis neizbēgami, bet tika legalizēti uz visiem laikiem. Šāda atkāpšanās no okupācijas seku novēršanas notika arī tad, kad tika pieņemts pārāk liberāls, pat no Eiropas valstu viedokļa pārāk liberāls, Pilsonības likums, kas ļoti viegli ļāva iegūt pilsonību tiem, kuri šeit, Latvijā, iebrauca okupācijas laikā, turklāt iebrauca nelikumīgi. Tādējādi mēs piedāvājam šā likuma 1. pantā tomēr atgādināt: ja šāds līgums arī tiek slēgts un apstiprināts, tad, ievērojot 1918. gada 18. novembrī dibinātās Latvijas Republikas tiesisko pēctecību, tomēr saglabāt iespēju atgriezties pie jautājuma par Abrenes pilsētu un vairākiem Abrenes pagastiem. Te nav runa tikai par šo salīdzinoši nelielo teritorijas daļu, bet ir runa par to, vai Latvija atsakās vai neatsakās no okupācijas seku novēršanas. Un tādējādi vajadzētu papildināt šo pantu ar vārdiem, ka līgums slēdzams, ievērojot „1920. gada 11. augustā noslēgtā Miera līguma starp Latviju un Krieviju nozīmi un šā līguma 3. pantā noteiktās abu valstu robežas”. Un mēs labi zinām, kādas šīs robežas ir un ka šīs robežas varbūt ir tikai mūsu ideāls, bet mums arī no tām nevajag atteikties un nevajag likt apakšā savu parakstu zem citām lietām. Tāds ir mūsu - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK - viedoklis, kāpēc mēs ierosinām būtiski mainīt 1. panta saturu.".
• 2007_05_17-seq14 language "lv".
• 2007_05_17-seq14 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 2007_05_17-seq14 mentions Q822919.
• 2007_05_17-seq14 mentions Q211.
• 2007_05_17-seq14 mentions Q37.
• 2007_05_17-seq14 mentions Q191.
• 2007_05_17-seq14 mentions Q193089.
• 2007_05_17-seq14 mentions Q39731.
• 2007_05_17-seq14 mentions Q159.
• 2007_05_17-seq14 mentions Q8436.
• 2007_05_17-seq14 mentions Q15180.
• 2007_05_17-seq14 mentions Q81299.
• 2007_05_17-seq14 mentions Q3899540.