Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_05_10-seq225> ?p ?o. }

• 2007_05_10-seq225 type Speech.
• 2007_05_10-seq225 number "225".
• 2007_05_10-seq225 date "2007-05-10".
• 2007_05_10-seq225 isPartOf 2007_05_10.
• 2007_05_10-seq225 spokenAs 10.
• 2007_05_10-seq225 spokenText "Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no daudziem iepriekšējiem runātājiem es noteikti nepiedalos kolēģa Dobeļa nesen pieminētajā konkursā par visnacionālāk noskaņotā deputāta balvu, tāpēc es varu atļauties runāt par tēmu - par diviem mums piedāvātajiem deklarācijas projektiem. Tātad mans galvenais jautājums ir šāds: ko mēs atbalstām un kā mēs atbalstām? Lasot „Jaunā laika” piedāvāto projektu, es redzu, ka šis lēmuma projekts ierosina paust visu atbalstu Igaunijas valdībai. Savukārt alternatīvais variants jau paredz to, ka parlaments pauž atbalstu Igaunijas Republikai. Tātad rodas iespaids, ka pastāv kaut kāda vienota Igaunijas tautas nostāja, ko mēs atbalstām. Taču attiecībā uz visu problēmu cēloni - tātad lēmumu pārvietot pieminekli - var sacīt, ka šāda cēloņa nemaz nav. Mēs labi zinām, ka likums, kas izveidoja tiesisko bāzi pieminekļa pārcelšanai, tika pieņemts Igaunijas parlamentā - Rīgikogu - tikai ar minimālu balsu pārsvaru, ka lēmumu par tā pārcelšanu vienpersoniski pieņēma aizsardzības ministrs, turpretī vairāki citi valdības locekļi iebilda pret to. Mēs zinām, ka ne tikai Igaunijas krievi stingri iebilda pret šo pasākumu, bet arī Tallinas pašvaldība iebilda pret to un iesniedza pieteikumu tiesā, lai to visu apturētu. Ja kāds daudzmaz regulāri lasa Igaunijas presi un ne tikai Latvijas avīzes, tad viņš zina, ka arī Igaunijas prezidents pirms dažām dienām izteicās, ka viņam ir bijis savs viedoklis attiecībā uz pieminekli, taču viņš uzskatīja par nevajadzīgu iejaukties, jo formāli tas ir valdības kompetences jautājums. Mēs zinām, ka vairāki vadoši Igaunijas akadēmiķi dažas dienas pirms notikumiem Tallinā publicēja atklātu vēstuli valdībai, aicinot nedarīt to. Un viņi paredzēja tieši tādas sekas, kādas arī sekoja. Ko tad mēs atbalstām: vai premjera partiju? Bet vai tas nenozīmē iesaistīties Igaunijas iekšējās politiskajās „spēlītēs”? Otrais. Notikumi Igaunijā skaidri izgaismoja dziļas integrācijas problēmas šajā valstī. Šie notikumi ļoti atgādina nesenās sadursmes Parīzē un citās Eiropas pilsētās. Vai jūs arī tur meklēsiet „Maskavas roku”? Tallinā un Igaunijas ziemeļaustrumos notikušās sadursmes ir valsts integrācijas politikas rezultāts - tās politikas rezultāts, kura uzsver vienīgi valodas un etnisko aspektu. Tajā pašā laikā integrācijas sociālais aspekts tika atstāts novārtā, un tas tad arī noveda pie plašas jaunatnes daļas marginalizācijas un padarīja to par ekskluzīvu faktoru. Lielākā nekārtību dalībnieku daļa ir gados jauni, jau neatkarības laikā Igaunijā izauguši cilvēki - bēdīgs valsts integrācijas politikas produkts. Vai valdība, pieņemot lēmumu pārvietot pieminekli, neprognozēja šīs rīcības sekas? Varbūt apzināti izraisīja tās, lai nostiprinātu savas pozīcijas? Jā, Krievijas reakcija palīdzēja premjeram Ansipam sasniegt šo mērķi, bet uzspridzināja trauslo sociālo mieru Igaunijā. Un vai tieši to mēs atbalstām? Šādu rīcību? No deklarācijas, no abiem tās projektiem, izriet, ka, pēc Latvijas Saeimas uzskata, Igaunijas valdība ir rīkojusies nevainojami. Varbūt tomēr visām pusēm, arī Igaunijas valdībai, vajadzētu uzņemties savu daļu atbildības? Runājot ar Latvijas medijiem, vairāki deputāti ir pauduši pavisam atšķirīgu nostāju, un arī es uzskatu, ka šādas deklarācijas pieņemšana ir lāča pakalpojums Igaunijai. Un par to iestājas tieši tie cilvēki, kuri sapņo, lai arī Latvijā notiktu kaut kas līdzīgs. Trešais. „Saskaņas Centra” frakcija uzskata, ka „Jaunā laika” un arī TB/LNNK centieni solidarizēties ar Igaunijas valdību ir vērtējami kā mēģinājumi importēt no Igaunijas negatīvos procesus, kas novestu pie traģiskām sekām. Šodien mēs nevaram nesalīdzināt Latvijas un Igaunijas sabiedrības integrācijas pieredzi. Pēc Igaunijas notikumiem mums ir jāuzdod sev jautājums: „Bet vai viss ir kārtībā arī mūsu pašu mājās?” Vēl tikai pirms dažiem gadiem „Jaunā laika” premjers Einars Repše noraidīja jebkāda dialoga iespēju ar izglītības reformas oponentiem, paziņodams, ka ar valsts ienaidniekiem viņš nerunāšot. Repšes kungs ar vieglu roku Latvijas ienaidniekos ierakstīja tūkstošiem nepilngadīgu jauniešu, kuri valdošajam vairākumam mēģināja miermīlīgi izskaidrot savu viedokli. Nu jau Repšes kungs sen vairs nav nedz premjers, nedz arī savas partijas līderis, tomēr „Jaunais laiks” diemžēl turpina to pašu politiku. Mēs esam spējuši izvairīties no sadursmēm. Valstī valda nosacīts miers, taču Latvijas politiķu vairākums negrib pamanīt vienas daļas jauniešu, krievvalodīgo jauniešu, sociālās atstumtības problēmu. Nacionālradikāļi gan Igaunijā, gan Latvijā vēlas starptautiskas problēmas risināt no spēka pozīcijām. Tā ir ļoti bīstama nostāja! Es saprotu Lāča kungu. No viņa runas bija skaidri noprotams, ka viņš ļoti grib turpināt karu, bet, Lāča kungs, - par vēlu! Jūsu karš ir zaudēts neatgriezeniski! Man ir ļoti žēl, ka koalīcijas partijas kārtējo reizi pakļāvās „Jaunā laika” un TB/LNNK populistiski nacionālistiskajai šantāžai. (No zāles dep. A. Latkovskis: „Ej mājās!”) Ceturtais. Jā, mēs varam atbalstīt Igauniju! Mēs varam palīdzēt mūsu kaimiņiem un draugiem, bet pavisam citādāk. Ja mēs Latvijā spēsim praksē parādīt, ka, neskatoties uz visām grūtībām, uz visām problēmām, Baltijas valstīs ar kaimiņvalstīm tomēr ir iespējams veidot daudzveidīgu, iecietīgu, iekļaujošu un saliedētu sabiedrību, tad tas būtu patiess atbalsts kaimiņiem. „Saskaņas Centra” frakcija aicina veikt Igaunijā notikušā konflikta cēloņu rūpīgu analīzi un izvērtēt, cik efektīva ir integrācijas stratēģija Latvijā, kā arī mainīt valsts politiku attiecībā uz mazākumtautībām. Labāk vēlu nekā nekad! Ieklausīsimies beidzot nu jau bijušā Francijas prezidenta Žaka Širaka draudzīgajā padomā un nepalaidīsim garām labu iespēju paklusēt. Es aicinu balsot „pret” abiem deklarācijas projektiem. Paldies. (Aplausi.)".
• 2007_05_10-seq225 language "lv".
• 2007_05_10-seq225 speaker Boriss_Cilevics-1956.
• 2007_05_10-seq225 mentions Q822919.
• 2007_05_10-seq225 mentions Q211.
• 2007_05_10-seq225 mentions Q649.
• 2007_05_10-seq225 mentions Q191.
• 2007_05_10-seq225 mentions Q193089.
• 2007_05_10-seq225 mentions Q39731.
• 2007_05_10-seq225 mentions Q159.
• 2007_05_10-seq225 mentions Q2167704.
• 2007_05_10-seq225 mentions Q90.
• 2007_05_10-seq225 mentions Q142.
• 2007_05_10-seq225 mentions Q9142842.
• 2007_05_10-seq225 mentions Q471678.
• 2007_05_10-seq225 mentions Q1357342.
• 2007_05_10-seq225 mentions Q903671.
• 2007_05_10-seq225 mentions Q1770.
• 2007_05_10-seq225 mentions Q2105.
• 2007_05_10-seq225 mentions Q217799.