Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_05_10-seq215> ?p ?o. }

• 2007_05_10-seq215 type Speech.
• 2007_05_10-seq215 number "215".
• 2007_05_10-seq215 date "2007-05-10".
• 2007_05_10-seq215 isPartOf 2007_05_10.
• 2007_05_10-seq215 spokenAs 40.
• 2007_05_10-seq215 spokenText "Cienītie kolēģi! Es tomēr lūgtu neviltot to, kas ir noticis Saeimas pagājušajā sēdē. Atgādināšu, ka, tikai pateicoties daudzu koalīcijas deputātu balsojumam, „Jaunā laika” projekts netika vispār noraidīts. (No zāles dep. A. Kampars: „Paldies!”) Runāsim skaidru valodu! Plus viena balss izglāba šo projektu! Tātad nevajag uzbrukt kaut kam… Ja runājam par lietu, tad, lūdzu, - ar dokumentiem! Un tagad parunāsim par Otro pasaules karu! (Starpsauciens: „Nevajag!”) Kas to uzsāka? Komunisti un fašisti! Fašisti un komunisti! Kopīgi! PSRS un Vācija! Bija tā? Bija. Kas uzvarēja Otrajā pasaules karā? (No zāles dep. S. Kalniete: „Savienotie!”) Koalīcija! Skaists vārds, ne? Kas tad tajā koalīcijā ietilpa? Amerikas Savienotās Valstis, Lielbritānija, Francija - un tā tālāk, un tā tālāk. Tātad uzvarētāja bija pamatīga koalīcija, nevis viena valsts. Tālāk. Mans nākamais jautājums. (Es te tā ar jums apspriežos par dzīvi.) Kas notiek ar šo koalīciju šodien? ASV darbojas, Lielbritānija darbojas (ar visu Skotiju vēl pagaidām), Francija darbojas, Vācija - apvienojās… Kur ir sabiedroto sabiedrotā koalīcijas partnere PSRS? Nav! Kā tad tā? Vai tad ir Pirra uzvara sanākusi, vai? Kur ir pirmais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs? (No zāles dep. V. Orlovs: „Dzīvs vēl!”) Braukā riņķī pa pasauli un lasa lekcijas, un laikam jau labi nopelna. Nopelna krietni vairāk nekā Latvijas Republikas Saeimas deputāts. Noteikti! Tātad - par ko mēs te tagad strīdamies? Par ko tagad runājam? Runājam par to, ko izdarīja igauņi. Ko viņi ir nepareizi izdarījuši? Kam ir uzcelts piemineklis Tallinas centrā? Kam tas ir uzcelts? PSRS armijas pārstāvjiem! Kas tur tas par modeli bija, un kas bija tur par tēlnieku - kāda starpība? Mākslinieks ir mākslinieks! Kādreiz mākslinieki zīmēja Ļeņinu gan no priekšas, gan no aizmugures, kala bronzā, kala akmenī un visādos citādos materiālos. Piemēram, Staļina tēlu, būdams izsūtījumā lielajā sasalumā Sibīrijā, tajā lielajā aukstumā, viens salipināja no cilvēka mēsliem. Un tad bija lielas problēmas - ko tad darīt? Apgānīt lielo vadoni nedrīkst, bet kaut kā ne sevišķi labi sanāk - no mēsliem viņš ir uztaisīts. Kur ir šodien visi tie Ļeņina pieminekļi? Man jau gan nepatika, ka tos vispār iznīcināja. Tos varēja skaisti salikt vienā laukumiņā. Latvijā pietiekami daudz brīvas zemes ir, un lai viņi tur stāv mierīgi! Un visiem, kas nāktu, mēs rādītu: te ir viņi - okupācijas simboli! Igauņi izdarīja to, kas kulturālai tautai ir jāizdara, - cilvēku mirstīgās atliekas nevar atrasties galvaspilsētas centrā! Vai tiešām tas nav saprotams? Kas tad tur ir nepareizs, ka mirstīgās atliekas kulturāli tiek pārapbedītas karavīru kapos? Un piemineklis arī turpat aizgāja - ar visiem zābakiem! Stāv tur Aļoša vēsā mierā, un ir vietiņa, kur nolikt ziedus! Kāpēc tad tie obligāti ir jāliek Tallinas centrā? Pie mums, paldies Dievam, tā patālu no centra tas varenais monuments atrodas. Un tātad neviena cilvēka cieņa vai gods nav aizskarts. Par šo savu darbību igauņi brīdināja krietni savlaicīgi. Kā jūs atceraties, bija pārrunas par šo jautājumu. Nekas nenotika slepus, nekas netika slēpts no tautas. Un te, lūk, ir tas joks un tas jautājums, ko man gribas uzdot tiem nepilsoņu bīdītājiem uz pašvaldību vēlēšanām: Igaunijā nepilsoņiem ir šīs vēlēšanu tiesības, bet kur tad ir viņu integrācija? Kur tad ir viņu pateicība par šīm tiesībām? Šo „pateicību” (pēdiņās) varēja labi redzēt. Par ko mēs te runājam? Kāpēc mēs te sākam strīdēties par kaut kādiem burtiem un komatiem un par to, kurš tas labākais un kurš tas godīgākais ir bijis? Protams, vajadzēja - jo ātrāk, jo labāk! - pieņemt šo dokumentu. Par to jau nav jāstrīdas. Tāpēc es arī balsoju par frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu, lai to ātrāk pieņemtu. Tikai - es atgādināšu! - tas dokuments atnāca tik vēlu, ka pietika vienam iebilst, un tanī sēdē to vairs nevarēja pieņemt. Diemžēl! To paredz Saeimas kārtības rullis. Tālāk. Kādas ir vispār kādai valstij tiesības jaukties otras valsts iekšējās lietās? Kādas ir tiesības Krievijai kaut ko tādu darīt? Ko tad viņa pārstāv? Ne jau Krievijas armija piedalījās Otrajā pasaules karā! Otrajā pasaules karā piedalījās, kā jau es teicu, PSRS armija. Nu lai tad arī PSRS tiek ar viņiem galā! Netika galā. Sabruka! Baltijas valstis bija pirmās, kas „brucināja” to PSRS. To jūs, man liekas, atceraties. Vai var iedomāties lielāku cūcību no valsts puses kā šo - fiziski traucēt citas valsts vēstniecības darbu, kā tas notika Maskavā?! Kaut kādi izdzimteņi, brēkdami dienām un naktīm ilgi, fiziski traucē darbu - mētājas ar akmeņiem, rauj nost Igaunijas karogu. Un neseko praktiski nekāda reakcija no Krievijas vadības puses! Kur tas der?! Un tagad, balstoties uz šādu ārdīšanos, atskan - vispirms Igaunijā, bet vakar arī Latvijā - kaut kādi izmisuši brēcieni pēc Krievijas impērijas. Pārdaugavā pie pieminekļa stāv gados jauni cilvēki un brēc: „Krievija! Krievija!” Interesanti domu gājieni! Tātad vieniem var atļaut visu: var atļaut traucēt vēstniecības darbu, var sist nost ārzemniekus citu pēc cita… Nerunājot par savējiem, tie tur kā mušas mirst nedabīgā nāvē - uzņēmēji, politiķi un tā tālāk. To var! (No zāles dep. A. Rugāte: „Priekšsēdētāj, par deklarāciju!”) Taču tad, kad ir runa par citu valsti, sākas visādas pamācības. Tagad izskanēja, ka te kāds briesmīgi uztraucoties par robežlīgumu. Es te no tribīnes pasaku: „Es neuztraucos par robežlīgumu un nesaistu robežlīgumu ar šo dokumentu. Nekādā gadījumā!” Tāpēc, ja jau jūs te kādam brūkat virsū, tad runājiet konkrēti - par konkrētu cilvēku un par viņa izteicieniem -, nevis lietojiet kaut kādus tādus vispārīgus frāžu samezglojumus: „Jūs tur, koalīcija, un jūs - šite…” (No zāles dep. I. Čepāne: „Kas tu tāds, ka mācīsi?”) Tā mēs ļoti tālu aiziesim. Mēs gribam sastrādāties… Ja pagājušajā Saeimas sēdē daļa no koalīcijas nebūtu atbalstījusi šo dokumentu, tad, iespējams, mēs vispār šodien ne par ko nerunātu. Es pieļauju tādu lietu. Pieļauju! Un tāpēc nevajag te nākt un tādā veidā runāt! Viena lieta ir, kā mēs izturamies pret Igauniju… Acīmredzot vismaz no latviskajām partijām nebūs te neviena tāda, kas teiks, ka mēs pret viņiem taisāmies slikti izturēties… Un tad atkal sāksies sacensība: kurš no mums labāk izturas pret igauņiem un kurš šajā ziņā sliktāk izskatās. Es, piemēram, esmu desmitiem gadu kopis karavīru kapus Latvijā, ieskaitot igauņu karavīru kapus, arī Cēsu rajonā, tāpēc ka es cienu igauņus un zinu, ko viņi ir darījuši gan 1919. gadā, gan arī Otrā pasaules kara laikā. Tātad ir runa par to - atbalstīt vai neatbalstīt. Man liekas, te neviens no šīm labējām partijām nenāks un neteiks, ka nevajag atbalstīt. Taču tad tiešām vajag runāt par to, ko vēl var izdarīt! Es nešaubos, ka mēs šodien pieņemsim deklarāciju. Par to šaubu nav! Man ir jautājums auditorijai un sev pašam: kas notiks turpmāk, kad būs šis dokuments? Tad ir jāturpina darbs! Nevar vis vienkārši tā - pieņemt deklarāciju, lai parādītu sevi kā labu cilvēku. (No zāles dep. S. Kalniete: „Mēs paļaujamies uz tevi!”) Kāpēc es par to ierunājos? Pirms daudziem gadiem mēs šeit, Latvijas Republikas Saeimā, pieņēmām vienu, pēc tam - vēl vienu deklarāciju. Viena no tām bija deklarācija par okupāciju. Viens otrs teica, ka tā varot karāties uz nagliņas. Mēs pieņēmām šeit arī deklarāciju… Visvaldi, klausies, kādu mēs deklarāciju pieņēmām! Mēs pieņēmām deklarāciju par atbalstu latviešu leģionāriem. Tā deklarācija tika pieņemta Saeimā! Cik deputātu to šodien atceras? Cik ir deputātu, kas par to runā? Un tāpēc man ir bailes, ka mēs atkal pieņemsim vienu deklarāciju, uzkabināsim to un pēc tam aizmirsīsim, ka tāds dokuments ir bijis. Lūk, par ko man ir vislielākās bažas! Un nevis par to, kurš kad un kā ir ko kuram pateicis. Vai tam ir kaut kāda nozīme šajā brīdī? Tātad tiešām var aicināt padomāt par turpmāko darbību. To, ko es gribēju šodien pateikt par Krieviju, nedaudz esmu pateicis. Tikai nejauciet Otrā pasaules kara iznākumu!… Otrā pasaules kara iznākums bija totalitāru režīmu sabrukšana. Viens režīms sabruka ātrāk, otrs - vēlāk. Galvenais rezultāts bija PSRS sabrukšana. Un par to es ļoti priecājos.".
• 2007_05_10-seq215 language "lv".
• 2007_05_10-seq215 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 2007_05_10-seq215 mentions Q822919.
• 2007_05_10-seq215 mentions Q211.
• 2007_05_10-seq215 mentions Q649.
• 2007_05_10-seq215 mentions Q191.
• 2007_05_10-seq215 mentions Q39731.
• 2007_05_10-seq215 mentions Q6111985.
• 2007_05_10-seq215 mentions Q159.
• 2007_05_10-seq215 mentions Q142.
• 2007_05_10-seq215 mentions Q23666.
• 2007_05_10-seq215 mentions Q183.
• 2007_05_10-seq215 mentions Q15180.
• 2007_05_10-seq215 mentions Q1357342.
• 2007_05_10-seq215 mentions Q43070.
• 2007_05_10-seq215 mentions Q30.
• 2007_05_10-seq215 mentions Q34266.
• 2007_05_10-seq215 mentions Q2576442.
• 2007_05_10-seq215 mentions Q1770.
• 2007_05_10-seq215 mentions Q236968.
• 2007_05_10-seq215 mentions Q4511827.
• 2007_05_10-seq215 mentions Q193159.
• 2007_05_10-seq215 mentions Q4399225.
• 2007_05_10-seq215 mentions Q30487.