Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_05_03-seq317> ?p ?o. }

• 2007_05_03-seq317 type Speech.
• 2007_05_03-seq317 number "317".
• 2007_05_03-seq317 date "2007-05-03".
• 2007_05_03-seq317 isPartOf 2007_05_03.
• 2007_05_03-seq317 spokenAs 40.
• 2007_05_03-seq317 spokenText "Godātie deputāti! Diskusijām par Satversmes grozījumiem, protams, jābūt īpašas uzmanības centrā, jābūt īpaši rūpīgām, un droši vien ir ļoti labi, ka tagad arī deputāti sāk uzmanīgi iedziļināties tajā lietā. Neapšaubāmi, Satversme būtu jāgroza pēc iespējas retāk, taču tajā pašā laikā, ja mani neviļ atmiņa, mēs pēdējā laikā Satversmi grozām apmēram divas reizes gadā. Vienmēr ir kaut kādi neatliekami iemesli, kādēļ mēs pie tā ķeramies. Labi, lai tā būtu! Šajā gadījumā, es domāju, būtu jāsalīdzina, kāds tad ir tas politiskais mērķis, uzsākot šos grozījumus, un kādi ir tie priekšlikumi - vai tie šo mērķi sabojā vai ne. Mērķis, neapšaubāmi, ir saistīts ar to, ka likumu grozījumi, ko valdība izdarījusi 81. panta noteiktajā kārtībā, ne tikai pašreizējās valdības laikā, bet arī dažādu iepriekšējo valdību laikā ir reizēm izraisījuši šaubas - vai tie tiek izdarīti tiešām neatliekamas vajadzības dēļ vai vienkārši tāpēc, ka reizēm valdībai tā ir ērtāk šādus grozījumus pieņemt. Reizēm par to ir bijušas diskusijas, reizēm - ne. Reizēm es esmu sapratis, kāpēc valdība tādus pieņem, bet reizēm, atklāti sakot, ne visai esmu sapratis. Taču jāteic, ka tomēr nekad tas fakts pārmērīgu satraukumu nav izraisījis. Neatceros, ka tā tas būtu bijis… ne 1993. gadā, ne 1997. gadā, ne 2002. gadā… Nu, diskusijas gan ir bijušas dažādas. Labi, šobrīd tās bija asākas. Citiem vārdiem sakot, pieņemot šos Satversmes grozījumus, jebkurā gadījumā tas mērķis, ka valdība nevarētu katrā Saeimas sesiju starplaikā, jebkurā šādā pārtraukumā, pieņemt trīs, desmit vai reizēm pat 19 grozījumus, būtu sasniegts. Ja runājam par radikālismu, tad jāteic, ka, neapšaubāmi, visradikālākais ir tas, kas ir otrajā ailē rakstīts: „Izslēgt likuma 81. pantu. ” Tātad - nekādas iespējas! Priekšlikums, ko piedāvā deputāti Dobelis un Kalniņš, ir mazāk radikāls - tomēr paturēt iespēju Ministru kabinetam rīkoties atsevišķos gadījumos. Šeit tas ir precīzi teikts - kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā. Mēs visi uzsveram, ka ceram, ka tāda situācija, protams, nepienāks - vismaz nepienāks drīz. Kāda valdība tajā laikā būs, kuras partijas būs tajā valdībā, to mēs uzminēt nevaram. Tam apstāklim vajadzētu būt tam, kas mūs visus nomierina. Ceru, ka tur, protams, nekādā gadījumā nebūs ne „Saskaņas Centra”, ne PCTVL izvirzītu ministru, tur būs droši vien kādi citi. Bet tas nebūs drīz! Mēs tādu brīdi nevēlamies. Tātad - kas šajā gadījumā šeit ir redzams? Neapšaubāmi skaidrs ir tas, ka būtu bijis labāk, ja šādas diskusijas notiktu ilgākā, lielākā apdomas laikā un lēnāk. Taču neapšaubāmi skaidrs ir arī tas, ka grozījumi Satversmes 40. pantā, kurā ir runa par Valsts prezidenta zvērestu vai svinīgo solījumu, bija tas faktors, kas noteica šo Satversmes grozījumu izskatīšanas tempu. Proti, šis temps bija samērā ātrs sakarā ar to, ka Valsts prezidenta vēlēšanas ir tuvu un nevarēja 40. panta dēļ ļoti lēni skatīt šos grozījumus. Tāpēc arī notiek šī ātrā skatīšana. Es domāju, visi saprot, kādēļ tas tā ir un ka būtu bijis labāk, ja par to diskutētu, teiksim, dažus mēnešus ilgāk. Attiecībā uz Ministru kabineta iespējām kaut kā apiet Saeimu ir skaidri pateikts, ka trešajā dienā pēc Saeimas sanākšanas šie noteikumi ir iesniedzami Saeimai. Tātad, ja Saeima tad nevarēs sanākt, tad tie pēc tam tiks pirmajā, otrajā vai trešajā dienā iesniegti Saeimai. Savukārt, ja Saeima varēs sanākt, tad tie tāpat tiks iesniegti Saeimai, un Saeima tos varēs vai nu apstiprināt, vai noraidīt. Ja tie skars lietas, kas Saeimas vairākumam būs nepieņemamas, tad, neapšaubāmi, tie tiks noraidīti. Tātad arī noteikumus par tām lietām, ko šeit jau minēja un kas arī pašreiz 81. pantā ir minētas (Saeimas vēlēšanu likums un vairāki citi būtiski jautājumi - nodokļi, amnestija, muita, aizņēmumi un tamlīdzīgi), Saeima varēs noraidīt, ja valdība būs pārkāpusi šīs pieļaujamās iejaukšanās robežas. Taču kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā var nākties valdībai steidzīgi koriģēt gan budžetu, gan nodokļus, gan vairākas citas lietas; pašreizējā situācijā to nevar. Tie, manuprāt, ir tie loģiskie apsvērumi, kuru dēļ, manuprāt, 5. priekšlikums ir mazāk radikāls nekā tas, par ko ir nobalsots pirmajā un otrajā lasījumā, un mazliet apdomīgāks nekā tas, kas pirmajam un otrajam lasījumam tika iesniegts. Ir piebilde, ka 81. pants tiks lietots, kā mēs to ļoti labi saprotam, daudz, daudz retāk. Bet nevar taču apgalvot, ka to nevajadzētu lietot nemaz! Šeit iepriekš teica par zāģiem, ka zāģus vajagot lietot reti. Bet neteiksim taču, ka zāģi nevajag lietot vispār nekad un nekādos apstākļos! Tā būtu galējība. Ja nav zāģa, tad atkal ķeras pie cirvja, un cirvis, protams, kādreiz varbūt ir sliktāks par zāģi. Tāpēc es aicinu visus vēlreiz uzmanīgi pārdomāt, kas šeit ir radikāls un kas šeit nav radikāls.".
• 2007_05_03-seq317 language "lv".
• 2007_05_03-seq317 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 2007_05_03-seq317 mentions Q822919.
• 2007_05_03-seq317 mentions Q1020384.
• 2007_05_03-seq317 mentions Q2167704.
• 2007_05_03-seq317 mentions Q903671.
• 2007_05_03-seq317 mentions Q164226.
• 2007_05_03-seq317 mentions Q1474490.