Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_04_26-seq474> ?p ?o. }

• 2007_04_26-seq474 type Speech.
• 2007_04_26-seq474 number "474".
• 2007_04_26-seq474 date "2007-04-26".
• 2007_04_26-seq474 isPartOf 2007_04_26.
• 2007_04_26-seq474 spokenAs 5.
• 2007_04_26-seq474 spokenText "Godājamie kolēģi! Mums šodien debates par šo tēmu ir izvērtušās diezgan garas, un es gribu arī savu viedokli izteikt šajā sakarā. Deputāti Lācis, Čepāne, Kalniete, Grava, Rasnačs, Grīnblats, Seile un citi deputāti ir ļoti pamatoti argumentējuši, kāpēc šis robežlīgums nav Latvijai izdevīgs, kāpēc tas šobrīd nebūtu steidzamā kārtā izskatāms, pirms Satversmes tiesa nav devusi savu spriedumu par Satversmes 3. panta pārkāpšanu vai nepārkāpšanu šā robežlīguma parakstīšanas gadījumā. Mums ir bijuši argumenti, kas iziet gan no vēsturiskā konteksta, gan no juridiskā konteksta, gan no politiskā un cilvēciski saprātīgā konteksta un viedokļa. Man rodas jautājums. Ja jau ir skaidrs, ka Latvijai šis robežlīgums šādā redakcijā nav izdevīgs, tad ir jautājums: kam tas īsti ir izdevīgs, un kāpēc tas tiek virzīts uz priekšu šādā gaitā? Es atkārtoti šo jautājumu esmu sev uzdevis un uzdevis. Un nesen no tā, ko es presē izlasīju, man sāka rasties skaidrība, kāpēc šis līgums tiek šādā tempā un šādā veidā virzīts uz priekšu. Kolēģi, mirkli atkāpsimies no mūsu tiešajām raizēm un padomāsim par to iemeslu! Kāpēc vispār valstis virza vienu vai otru jautājumu? Tas ir, protams, dēļ tā, ka tas ir viņu interesēs. Nu tātad sāksim analizēt, kādas ir dažādo pušu intereses šajā gadījumā! Krievija runā un saka, ka tieši šāds robežlīgums esot ļoti labs, ka tas esot jāparaksta. Kā mēs zinām, Krievijas vēstnieks bezmaz vai uzdeva valdībai vēl iekļaut atsauci uz EDSO… Skaidri un gaiši ir redzams, ka Krievijai šis līgums interesē. Un, šķiet, arī Eiropas Savienības valstis, mūsu partnervalstis, izsaka atbalstu šāda līguma slēgšanai. Tātad mums Latvijā būtu pašiem sev jāprasa: „Kāpēc šīm pusēm šis līgums interesē? Un kurp tad ir vērstas mūsu intereses?” Es trijos vārdos pateikšu to virzienu, jo, man liekas, es zinu, kas ir zem visām šīm interesēm. Tie vārdi ir - enerģētika, nauda un peļņa! Krievijas Federācija ir pasaules lielākā dabasgāzes eksportētāja šodien. Vislielākā eksportētāja, valsts ar vislielākajām atradnēm! Ja lasām jebkuru pasaules periodiku (Lāča kungs atsaucās uz žurnālu The Economist, kas par to jau pastāvīgi raksta), tad, ieskatījušies tur publicētajos analītiķu vērtējumos, varam skaidri saprast to, ka Krievijas Federācijas intereses ir šādas - tā sacīt, ar enerģētikas palīdzību iegūt politisko teikšanu citās valstīs. Eiropa kopumā ar katru gadu kļūst aizvien atkarīgāka no Krievijas piegādātajiem enerģētikas resursiem. Uz šodienu Eiropā kopumā puse no visas patērētās dabasgāzes ir iepirkta no Krievijas, un ir tendence šiem procentiem pieaugt ar katru gadu. Eiropas Savienības valstis tātad ir ļoti ieinteresētas, lai Eiropai un Krievijai būtu ļoti labas, mierīgas attiecības, jo Eiropa jau ir kļuvusi pārlieku atkarīga no šīs vienas valsts piegādātajiem vitāli svarīgajiem enerģētikas resursiem. Mēs zinām, ko šī atkarība nozīmē Latvijā. Mums ir simtprocentīga atkarība no Krievijas dabasgāzes importa, kas jau ir sasniedzis 36 procentus no mūsu enerģētikas kopējās bilances. Arī Eiropai šīs intereses ir. Tātad mēs varam labi saprast gan Krievijas, gan Eiropas Savienības ieinteresētību atbalstīt to, lai Latvija tikai mīļā miera labad tagad piekāptos visām Krievijas prasībām. Taču, mums, kolēģi, vērtējot šo robežlīgumu tāpat kā jebkuru likumdošanas aktu, mūsu filtram ir jābūt apsvērumam, ka šis līgums ir mūsu valsts interesēs, nevis citu valstu interesēs. Gribu vaicāt: kādas tad ir mūsu valsts intereses? Viena no tām ir nostiprināt visādos veidos, īpaši juridiski, mūsu valstiskuma nepārtrauktību kopš 1918. gada - kopš valsts dibināšanas. Mūs interesē vēsturiskās taisnības atzīšana, lai visas tās netaisnības, kas Latvijā ir notikušas, tiktu arī atzītas. Un, protams, mūsu interesēs ir arī paturēt sev iespēju saņemt tiesisku, taisnīgu kompensāciju no PSRS mantinieces - Krievijas Federācijas - par pāridarījumiem un laupījumiem PSRS okupācijas laikā. Šīs ir mūsu valsts intereses! Kad analizējam šo robežlīguma tekstu, tad ir skaidri saprotams tas, ka, ja mēs ratificējam šādu robežlīgumu, tad nav vairs viennozīmīgs neviens no šiem jautājumiem. Deputāts Grava pareizi teica, ka Helsinku vienošanās Nobeiguma akta sakarā PSRS mērķis bija legalizēt padomju okupācijas laika laupījumus. Arī Rugātes kundze no Tautas partijas frakcijas skaidri pateica, ka, protams, šī teritorija, par kuru tiek diskutēts šodien, mums ir nolaupīta. Tā ir nolaupīta! Viņas pašas vārdi bija: tas ir fakts, tas nav diskutējams! Tātad ir jautājums: vai šis robežlīgums atbilst mūsu interesēm? Un ir jāpievēršas arī šā fakta konstatēšanai: vai mēs nākotnē varētu pieprasīt kompensāciju no Krievijas Federācijas - PSRS mantinieces vai ne? Mans vērtējums: nav pietiekoši!… Šis robežlīgums šādā redakcijā nav tas robežlīgums, kas Latvijai un Krievijai būtu vajadzīgs. Ko darīt? Manuprāt, tā Krievija, kas šobrīd mums kaimiņos atrodas, vairs nav varbūt gluži tā pati Krievija, kura bijušā, nesen mirušā Krievijas Federācijas prezidenta Jeļcina laikā tika iekustināta, - tas ir, demokrātiska un atklāta Krievija. Diemžēl, kā mēs vērojam, ar katru gadu preses brīvība tur tiek arvien vairāk atņemta. Nupat, pagājušajā nedēļā, mēs redzējām, ka opozīcija Kremļa valdības politikai jau tiek fiziski kauta Maskavas un Pēterburgas ielās. Tātad šī Krievija, šķiet, šodien nav gatava ar Latviju kā ar vienlīdzīgu partneri runāt par šīm lietām. Ja ņemam vērā arī to, ka Japānai kopš Otrā pasaules kara beigām nav pat miera līguma ar Krieviju, tad varam labi saprast, ka ir vērts gaidīt līdz tam laikam, kad mēs varēsim uz izdevīgiem, arī sev izdevīgiem, abpusēji izdevīgiem, noteikumiem noslēgt robežlīgumu. Mums arī ir vērts gaidīt! Desmit gadi, divdesmit gadi, piecdesmit gadi - plašā vēstures skatījumā tas ir tīrais nieks! Ņemsim vērā, kolēģi, arī to, ka šis robežlīgums ir ar 21 Saeimas deputāta parakstu pārsūdzēts Satversmes tiesā un mēs gaidām Satversmes tiesas atzinumu! Ņemot vērā to faktu, ko atzīst deputāts pēc deputāta, - ka izdevīgs Latvijai šis robežlīgums nav, ka nolaupītās teritorijas nav Latvijai kompensētas -, es aicinu šodien neatbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Nogaidīsim! Vispirms redzēsim, ko teiks Satversmes tiesa, vienā vēsā mierā izvērtēsim, kas tad īsti ir mūsu valsts interesēs, un tad spersim soļus saprātīgi uz priekšu, vienoti uz priekšu; bet darīsim to Latvijas interešu vārdā! Paldies. (Aplausi.)".
• 2007_04_26-seq474 language "lv".
• 2007_04_26-seq474 speaker Arturs_Krisjanis_Karins-1964.
• 2007_04_26-seq474 mentions Q822919.
• 2007_04_26-seq474 mentions Q211.
• 2007_04_26-seq474 mentions Q649.
• 2007_04_26-seq474 mentions Q193089.
• 2007_04_26-seq474 mentions Q458.
• 2007_04_26-seq474 mentions Q159.
• 2007_04_26-seq474 mentions Q15180.
• 2007_04_26-seq474 mentions Q2498135.
• 2007_04_26-seq474 mentions Q81299.
• 2007_04_26-seq474 mentions Q17.
• 2007_04_26-seq474 mentions Q1757.
• 2007_04_26-seq474 mentions Q1250133.