Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_04_26-seq472> ?p ?o. }

• 2007_04_26-seq472 type Speech.
• 2007_04_26-seq472 number "472".
• 2007_04_26-seq472 date "2007-04-26".
• 2007_04_26-seq472 isPartOf 2007_04_26.
• 2007_04_26-seq472 spokenAs 40.
• 2007_04_26-seq472 spokenText "Cienītie kolēģi! Mēs te par daudz ko runājam - par vēsturi, par jurisprudenci, par dokumentiem -, bet maz runājam par to, kā pret mums izturas iespējamais sarunu partneris - Krievija. Vai tad Krievijas attieksme ir būtiski mainījusies? Jā, viņi ir kļuvuši nedaudz klusāki. Taču pat tagad Latvijas televīzijā rāda intervijas ar dažiem Krievijas politologiem, kas visbezkaunīgākajā kārtā izsakās par Latviju, aizrunādamies, pareizāk sakot, aizmuldēdamies, pat līdz tam, ka mēs te taisot ciet visādas nelatviešu organizācijas - protams, pirmām kārtām krievu organizācijas. Godīgi sakot, es pirmo reizi pēc ilgiem laikiem dzirdēju un redzēju, ka tika šādiem nolūkiem izmantotas ievērojama cilvēka bēres. Borisa Jeļcina bēru laikā, nosaucot apbalvojumus, ko nesa aiz Borisa Jeļcina zārka, tika pieminēta arī Latvija. To pieminēja NTV korespondents Aņisimovs. Viņš teica tā: tādas un šitādas valsts ordeni nes, bet Latvijas gan ne, jo Latvijas Triju Zvaigžņu ordeni Jeļcins esot atteicies pieņemt sakarā ar to, ka mēs šeit tiranizējot kara veterānus. To es dzirdēju Jeļcina bēru laikā, to raidīja vienā no Krievijas populārākajām televīzijām! Nekādas reakcijas no Latvijas puses nav bijis līdz šim. Ne mūsu žurnālisti, ne politiķi uz to nav reaģējuši. It kā tas gluži vienkārši nebūtu noticis! Apspriežot notikumus Igaunijā, viens otrs Krievijas bezkauņa, neapšaubāmi, uzskata par savu pienākumu pieminēt, ka Latvijā jau arī esot kaut kas līdzīgs un gan jau arī tur kaut kas tāds būšot. Atkal nekādas reakcijas! Godīgi sakot, arī attieksme pret mūsu Valsts prezidenti… Es nezinu, vai ir pieklājīgi šādi rīkoties - nepasakot neko tieši, neminot ne laiku, ne vietu iespējamām tikšanās reizēm, nostādīt Latvijas valsti kaut kā tā, it kā mēs būtu kādi lūdzēji, kas it kā nu ļoti gribētu pie jums aizbraukt… Kā tagad Krievijā runā par šo izskatāmo līgumu, par tā ratifikāciju Krievijas Domē? Nekā nerunā. Runu nav. Viss ir miglains un izplūdis. Nav zināms laiks, kad tālāk par to runās un kā vispār runās. Ir tikai dažas piezīmes, ka, ziniet, kaut ko jau viņi dara, bet nu tā īsti viņi neko nedara. Latvijas puse steidzīgi grib tūlīt pat jau visam būt gatava. Nu nevar atbalstīt tādu steigu, nemaz jau nerunājot par līguma saturu! Latvijā mēs te nervozējam, cīnāmies viens ar otru: gāzīsim Saeimu, gāzīsim valdību, vispār kaut ko gāzīsim… Krievija tikmēr augstprātīgi un smīnoši uz mums noraugās. Diez vai tas nāk par labu visai šai gaisotnei. Krievija nedzird no mums to, ka, slēdzot jebkuru līgumu, ir jābūt vienādām partnerattiecībām. Kā Krievija joprojām izturas pret mūsu karavīru apbedījuma vietām Krievijas teritorijā? Nekā! Vai ir vispār kaut kādas normālas sarunas ar Latviju notikušas? Viņi vienkārši izvairās par to runāt, un arī tie Latvijas politiķi, kuriem vairāk par to vajadzētu runāt, izvairās par to runāt. Tagad jārunā arī par to, kas bija Strasbūrā. Vēl vienu reizi šā līguma apspriešanas gaitā tas ir jāatgādina. Kurš tad bija tas galvenais orators Strasbūrā? Nu divi tur tādi ir. Abi divi ir no Krievijas. Un abi divi ir Krievijas Domes deputāti. Un viens no viņiem ir izcils pļāpa. Viņa uzvārds ir Sluckis. Viņš ir no tās pašas partijas, no kuras ir tas Voļfovičs Žirinovskis, - Liberāli demokrātiskās partijas biedrs, viens no Krievijas delegācijas vadītājiem, Kosačova vietnieks. Lūk! Tātad - kur tad ir tā gaisotnes uzlabošanās? Kāda tā praksē izskatās? Praksē to vispār nemaz nevar just. Tālāk. Paskatieties, kā Krievija izturas pret savu pagātni: ceļ augšā visus carus, visus notikumus, noliek pie vietas to, ko atzīst par vajadzīgu valstiski nolikt, un nebūt nekaunas ne no viena savas vēstures posma. Taisni otrādi - lepojas ar svešu zemju sagrābšanu, paziņo par ļoti nopietniem datumiem, par kārtējo iekarojumu atceri, un nekādas vainas nav! Mēs savā attieksmē pilnīgi izvairāmies pieminēt to, ka Latvijas Republika tika dibināta 1918. gada 18. novembrī. Kāpēc tāda kautrēšanās? Tā ka mēs acīmredzot uz likumprojekta otro lasījumu mēģināsim piedāvāt kaut ko tādu, kas paplašinātu mūsu zināšanas un attieksmi pret to, no kā nu galīgi nebūtu jākautrējas. Tā ka neņemiet ļaunā! Es domāju, ka labi vien ir, ka liela daļa Saeimas deputātu neatbalsta šādu pieeju šāda robežlīguma slēgšanai. Nekādas vainas! Lai viņi ir no pozīcijas, un lai viņi ir no opozīcijas! Es jau pirmīt, runājot par latviskām vērtībām, atgādināju, ka šeit nav runa par to, kurā nometnē tu atrodies, spriežot par citiem jautājumiem. Tad, kad ir runa par Latviju, tad, kad ir runa par attieksmi pret Latvijas vēsturi, tad, kad ir runa par attieksmi pret cieņu un godu Latvijā, latviešu politiķiem ir jābūt pietiekami vienotiem. Un, ja te runā par to, ko mums mūsu senči ir atstājuši (arī mani senči man šo to ir atstājuši mantojumā kā garīgo vērtību), tad jāteic, ka es nekad neesmu nekur pamanījis neko tādu, kas man dotu tiesības senču vārdā no kaut kā atteikties. Un to es tāpēc arī nedarīšu.".
• 2007_04_26-seq472 language "lv".
• 2007_04_26-seq472 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 2007_04_26-seq472 mentions Q822919.
• 2007_04_26-seq472 mentions Q211.
• 2007_04_26-seq472 mentions Q191.
• 2007_04_26-seq472 mentions Q159.
• 2007_04_26-seq472 mentions Q34453.