Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_04_26-seq462> ?p ?o. }

• 2007_04_26-seq462 type Speech.
• 2007_04_26-seq462 number "462".
• 2007_04_26-seq462 date "2007-04-26".
• 2007_04_26-seq462 isPartOf 2007_04_26.
• 2007_04_26-seq462 spokenAs 40.
• 2007_04_26-seq462 spokenText "Cienījamie deputāti! Tas kauns ir piedzīvots, un sprāguša ēzeļa ausis pašlaik tiek sūtītas no Maskavas uz Rīgu! Parunāsim par līguma dažiem aspektiem. Vai būtu jāslēdz jauns līgums brīdī, kad iepriekšējais vēl ir derīgs? Vai 1920. gadā parakstītais Miera līgums neapmierina Latviju, Pabrika kungs? Vai 1920. gada Miera līgums neapmierina Latviju? Apmierina pilnībā! Un mēs to nerevidējam. Mums nav nekādu pretenziju pret Krieviju, kā Krievija to mēdz pasniegt, ka mums esot teritoriālas pretenzijas pret Krieviju. Nav tādu! Lūk! Mēs neesam līgumu pārkāpuši. Krievija ir pārkāpusi šo līgumu, un mēs tagad lokāmies tās priekšā, aizmirstot patiesību - aizmirstot to, ka ir bijis Molotova-Ribentropa pakts, ka ir bijuši slepenie protokoli, ka ir bijusi okupācija, kolonizācija, rusifikācija. . . Es gribētu teikt: lai Krievija nobriest! Lai Krievijas vadībā nāk tādi vīri, kāds bija tikko no šīszemes aizgājušais Boriss Jeļcins! Drosmīgs vīrs! Patiešām drosmīgs, jo viņš plēnumā nebaidījās sacelties vēl diezgan stabilajā komunistiskā režīma laikā pret šo komunistisko sistēmu. Atcerieties 80. gadus! Man bija tas gods ar viņu tikties 1989. gadā kā žurnālistam, intervēt viņu un šo interviju pārraidīt pa Latvijas radio, kur viņš toreiz, vēl 1989. gadā, atbildēdams uz manu jautājumu, sacīja: „Jā, Latvijai ir visas tiesības būt neatkarīgai, un es darīšu visu, lai tā tas arī notiktu. ” Diemžēl nāca Putina čekas laiks, un tas vēl ilgi turpināsies, kaut arī viņš pats vairs nebūs prezidents. Lūk, par to ir jādomā šodien! Jo - ko mēs esam ieguvuši? Faktiski neko! Prasības turpinās. Te jau šodien tika runāts gan par pilsonības lietām, gan par valodu, gan par visām citām lietām: „Diskriminācija, diskriminācija, diskriminācija!” Tad, piedodiet, vāciet šos savus cilvēkus projām, ja viņi te tiek diskriminēti! Vai maz šeit, no tribīnes, ir skanējušas šādas runas? Ņemiet! Dariet viņus laimīgus tur - savā Krievijā! Bet tagad par piekāpšanos agresoram. (No zāles dep. A. Golubovs: „A kurš ir agresors?” Dep. J. Dobelis: „Tu esi agresors!”) Agresors mums ir ļoti labi zināms. Vai Krievija ir agresors? Jā! Paņēma Abreni un neatdod. Un tagad es jūs iepazīstināšu ar vienu faktu, kas pašlaik tikai nedaudz tiek pieminēts Latvijas presē. Pirms sešiem gadiem Eiropas Savienības tieslietu ministri sāka diskusiju - ļoti nopietnu diskusiju par to, lai vienotos un dalībvalstīs ieviestu saskaņotu pretrasisma likumdošanu, kas paredzētu cietumsodu par rasu naida kurināšanu un genocīda, kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci noliegšanu. Baltijas valstis un arī Polija uzstāja, lai tajā ietvertu Staļina režīma noziegumus un to nosodīšanu. Diemžēl tas netika pieņemts, jo ministri atrunājās ar to, ka vēl neesot panākta un neesot notikusi šā režīma starptautiska nosodīšana. (No zāles dep. A. Golubovs: „Jo ir demokrātija!”) Patiešām šāda nosodīšana nav notikusi, bet ir izdevies panākt Eiropas Komisijas piekrišanu sarīkot kādā no Baltijas valstīm publisku tiesas noklausīšanās procesu par to, kas tad ir Staļina laikā pastrādāts, kādi noziegumi ir izdarīti no šo „atbrīvotāju” puses. Lūk, te mēs esam pietuvojušies Nirnbergai-2, par ko mēs esam runājuši jau kopš Atmodas laikiem, bet neesam tikuši tai tuvāk. Taču šobrīd ir pavērusies šāda iespēja, un mums, parlamentāriešiem, Latvijā vajadzētu izmantot šo Eiropas Komisijas nostādni un ierosmi. Mums pirmajiem vajadzētu gatavoties šim tiesas procesam, šīm diskusijām, debatēm un piedāvāt, ka šai tiesai ir jānotiek Latvijā kā visvairāk cietušajā no komunistiskā režīma. Lūk! Runa šodien ir par to! Patiešām, kāpēc ir vajadzīga šāda steiga? Tad pagaidīsim! Pagaidīsim, lai arī starptautiski nosoda! Un es nešaubos, ka tiks nosodīts šis režīms, kas izdarīja šo noziegumu, kas pievāca Abreni. Un tad runāsim! Tad runāsim jau starptautiskā valodā no citām pozīcijām. Bet steiga šobrīd vienkārši ir absolūti nepieņemama, jo līgums ir kaunpilns. Pabrika kungs gandrīz uzņēmās vienpersoniski kārtot šīs lietas. Vismaz šeit, no tribīnes, viņš tā pateica. Īsi sakot: „Jūs, deputāti, te stāviet pie ratiem! Es esmu ārlietu ministrs, un es izlemšu, kā būs ar šo līgumu! Bet jūs, pārējie, Satversmes tiesas bijušie tiesneši un tā tālāk, stāviet pie ratiem!” Tā, Pabrika kungs, nedrīkst runāt parlamentā, jo mēs esam tie, kuri jūs apstiprināja ministra krēslā! (No zāles dep. A. Golubovs: „Neuzticība viņam!”) Šāda lielība un iedomība nedrīkst būt! Savukārt jūs, Aizbalta kungs, es aicinu nerunāt visu latgaliešu vārdā. Paldies Dievam, latgalieši ir saglabājuši savu godu, cieņu, un jūsu nostādne ir pilnīgi nepareiza! Pilnīgi nepareiza! Tā droši vien ir tās latgaliešu daļas nostādne, kuri nav latvieši, tur, Latgalē. Jūs par tiem varbūt runājāt. Tad tā arī pasakiet, nevis runājiet latgaliešu vārdā. Krievija viņiem pametīs apgrauztu kaulu, un viņi būs laimīgi? Nē! Lūk, tā vajag runāt par šīm lietām! Tādai būtu jābūt nostādnei, un citādi nemaz nedrīkst būt! Paldies par uzmanību.".
• 2007_04_26-seq462 language "lv".
• 2007_04_26-seq462 speaker Peteris_Tabuns-1937.
• 2007_04_26-seq462 mentions Q211.
• 2007_04_26-seq462 mentions Q649.
• 2007_04_26-seq462 mentions Q2660080.
• 2007_04_26-seq462 mentions Q193089.
• 2007_04_26-seq462 mentions Q458.
• 2007_04_26-seq462 mentions Q39731.
• 2007_04_26-seq462 mentions Q159.
• 2007_04_26-seq462 mentions Q8880.
• 2007_04_26-seq462 mentions Q36.
• 2007_04_26-seq462 mentions Q2498135.
• 2007_04_26-seq462 mentions Q43070.
• 2007_04_26-seq462 mentions Q2484354.
• 2007_04_26-seq462 mentions Q2090.
• 2007_04_26-seq462 mentions Q34453.
• 2007_04_26-seq462 mentions Q4803907.
• 2007_04_26-seq462 mentions Q4715648.