Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_04_26-seq458> ?p ?o. }

• 2007_04_26-seq458 type Speech.
• 2007_04_26-seq458 number "458".
• 2007_04_26-seq458 date "2007-04-26".
• 2007_04_26-seq458 isPartOf 2007_04_26.
• 2007_04_26-seq458 spokenAs 40.
• 2007_04_26-seq458 spokenText "Godātie deputāti! Kur gan nonāktu Saeima, ja par atsevišķiem jautājumiem runātu tikai juristi, par atsevišķiem - tikai ārlietu speciālisti? Un ko tad darītu visi pārējie? Tad simts deputāti Saeimā nebūtu vajadzīgi un varbūt vajadzētu pieņemt citu Vēlēšanu likumu, kurā būtu ierakstīts, ka tikai noteiktu kategoriju un noteiktas izglītības cilvēkus var ievēlēt Saeimā. Manuprāt, nevajag citam citu apkarot un teikt, ka šodien nevajag daudz runāt vai ka šodien vispār varbūt nevajag runāt, bet vajag tikai nobalsot „par” vai „pret”. Kaut arī neesmu ne juriste, ne arī kādas citas ļoti nopietnas profesijas pārstāve, neesmu ārlietu speciāliste, tomēr esmu ilgi darbojusies Saeimā, esmu darbojusies Augstākajā padomē un esmu bijusi to deputātu skaitā, kuri ir pieņēmuši lēmumu „Par Abrenes pilsētas un sešu Abrenes apriņķa pagastu aneksijas neatzīšanu”. Un tāpēc es gribu šodien atgādināt, ka Saeima pieņem likumus, lai Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji tos ievērotu, bet Saeimai pašai ir jāievēro Latvijas Republikas Satversme, kas ir augstākais konstitucionālais likums Latvijā. Un, ja šodien mēs izskatām pirmajā lasījumā likumprojektu, kurš paredz apstiprināt šā gada 27. martā Maskavā parakstīto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežlīgumu, bet vēl ir šaubas, vai likumprojekts un arī robežlīgums atbilst Satversmes 3. pantam, un ja tieši šodien Satversmes tiesa izskata jautājumu par šāda pieteikuma pieņemšanu Satversmes tiesā, jo pieteikumu ir iesniedzis 21 Saeimas deputāts, tad man ir šāds ierosinājums - šodien atlikt likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā un likumprojektu izskatīt tikai pēc tam, kad mums būs skaidri zināms Satversmes tiesas lēmums. (No zāles: „Pareizi!”) Jo galu galā - kur mums jāsteidzas? Var būt, ka būtu pareizi, ja Krievijas parlaments pirmais izteiktu savu viedokli un skaidri pateiktu: „Jā, mēs jūsu nesavtīgo dāvanu, divus procentus Latvijas teritorijas, ar pateicību pieņemam. ” Tad arī mēs varētu padomāt, kāda varētu būt mūsu attieksme pret šo robežlīgumu. Taču tādas skaidrības nav. Man šķiet, ka šīs mašīnu rindas pierobežā, šī transporta kustība - te ļoti daudz mašīnu tur stāv un sablīvējas, te pārāk maz to tur paliek - zināmā mērā ir atkarīga arī no Krievijas politikas. Šīs mašīnu rindas tur pieaug vai izbeidzas vienkārši tādēļ, lai pabiedētu Latvijas sabiedrību! Ja iedziļināmies pašreizējās diskusijās, tad ievērojam, ka konstitucionālo tiesību speciālisti, piemēram, Edgars Pastars un Jānis Pleps, savās publikācijās ir aizstāvējuši to viedokli, ka Satversmes 3. pants aizsargā valsts teritoriju tādās robežās, kādas jau bija noteikuši starptautiskie līgumi līdz Satversmes spēkā stāšanās dienai. Un, kā jau šeit minēja vairāki iepriekšējie runātāji, uz to norāda arī Satversmes sagatavošanas komisijas sēdes. Piemēram, 1921. gada 28. februāra sēdē ir uzstājušies gan Arveds Bergs, gan arī Fēlikss Cielēns, un viņi ir skaidrojuši, ka jēdziens „starptautiskos līgumos noteiktās robežās” liecina par pabeigtu darbību; tātad ir runa par Latvijas teritoriju kopumā - tādu, kāda tā tika akceptēta 1920. gada 11. augusta Latvijas un Krievijas Miera līgumā noteiktajās robežās. Taču, ja runājam par to, ka Ministru prezidents Aigars Kalvītis ir paudis domu, ka Satversmes 3. pants aizsargā tikai novadu vienotību, nevis valsts konkrētās robežas, kas bija noteiktas šajā manis iepriekš minētajā starptautiskajā līgumā, tad gribas atgādināt, ka diskusijās, kas notikušas Latgales inteliģences vidū, vienmēr ir tikusi atbalstīta Latgales novada vienotība, cīņa par Latgales kultūras saglabāšanu, par tradīcijām, par valodu un nav pieņemts nekāds lēmums par to, ka šeit varētu būt kāda doma par Latgales novada atdalīšanos no Latvijas teritorijas. Es esmu pētījusi gan Franča Trasuna, gan Valerijas Seiles nostāju, un gribas teikt, ka viņu cīņa par Latgales kultūras un vēstures saglabāšanu tik tiešām ir bijusi liela un ka būtībā viņi ir visas Latvijas interesēs darbojušies. Un tāpēc šodien, manuprāt, ir jāuzsver tas, ka Abrenes apriņķis - tā ir okupācijas rezultātā atņemta teritorija. Un, kaut arī šodien vēl ir spēkā Augstākās padomes lēmums „Par Abrenes pilsētas un sešu Abrenes apriņķa pagastu aneksijas neatzīšanu”, šis apriņķis nebūtu atdodams tik vienkārši un lēti kā tāda maza uz Jaungadu iesaiņota dāvaniņa. Saeima gatavojas šodien bez ierunām atdot divus procentus no savas teritorijas, nepieminot deportācijas un neprasot nekādu atlīdzību politiski represētajām personām un nemaz nerunājot par Abrenes teritorijā dzīvojušajiem, par viņu īpašumu atdošanu un kompensāciju pieprasīšanu no Krievijas. Deputāts Aizbalts runāja it kā latgaliešu vārdā, savukārt es gribu runāt to abreniešu vārdā, kuri raksta vēstules un nepārtraukti prasa atlīdzību par Abrenes apriņķī, bijušajā Abrenes apriņķī, neatgūtajiem īpašumiem. Un tāpēc mans ierosinājums ir pārtraukt šodienas sēdi, atlikt šā jautājuma izskatīšanu un nenobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, nedaudz pagaidīt. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2007_04_26-seq458 language "lv".
• 2007_04_26-seq458 speaker Anna_Seile-1939.
• 2007_04_26-seq458 mentions Q822919.
• 2007_04_26-seq458 mentions Q211.
• 2007_04_26-seq458 mentions Q649.
• 2007_04_26-seq458 mentions Q159.
• 2007_04_26-seq458 mentions Q2498135.
• 2007_04_26-seq458 mentions Q210715.
• 2007_04_26-seq458 mentions Q4083960.
• 2007_04_26-seq458 mentions Q3801456.
• 2007_04_26-seq458 mentions Q16356742.