Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_04_26-seq452> ?p ?o. }

• 2007_04_26-seq452 type Speech.
• 2007_04_26-seq452 number "452".
• 2007_04_26-seq452 date "2007-04-26".
• 2007_04_26-seq452 isPartOf 2007_04_26.
• 2007_04_26-seq452 spokenAs 23.
• 2007_04_26-seq452 spokenText "Labdien, dāmas un kungi! Es tiešām negribu pārāk ilgi aizkavēt parlamenta darbu, tomēr vēlos pateikt pāris repliku un tēžu saistībā ar diskusiju par mūsu robežlīguma ratifikāciju. Es domāju, ka tajās tēzēs, kas šeit ir izskanējušas gan no Lāča kunga, gan no mūsu bijušajiem konstitucionālās tiesas pārstāvjiem, gan no bijušās diplomātes un tagadējās politiķes Kalnietes kundzes, ir daudz, daudz patiesības, bet es tomēr aicinu jūs mēģināt nedaudz sakoncentrēties uz konkrēto jautājumu un nesamest visas tēzes vienā maisā, nebērt tās sabiedrības priekšā un neaizslēpt svarīgākos faktus aiz mazāk svarīgiem, lielākus melus - aiz mazākiem meliem, tādējādi radot viedokli, ka tas, ko jūs runājat, ir ļoti interesanti un pareizi. Pēc būtības es gribētu pievērsties diviem jautājumiem. Pirmais jautājums, kas izskanēja no Lāča kunga puses. Cepuri nost bijušā leģionāra un viņa kaujas prasmes priekšā, bet šeit tomēr ir runa par vienu konkrētu juridisku dokumentu - par mūsu ārpolitiku. Un es atļaušos pateikt, ka nepiekrītu vismaz vienai tēzei, kas izskanēja jūsu runā. Jūs teicāt, ka šis līgums nav vajadzīgs. Es uzskatu, ka līgums ir ļoti vajadzīgs, un ne jau velti mēs pie šā līguma esam strādājuši tiešām ilgāk par 15 gadiem. Un, protams, arī Kalnietes kundzei, arī Čepānes kundzei un visiem pārējiem ir jāsaprot, ka šāda ārpolitiski svarīga līguma noslēgšana, kuru pēc parakstīšanas uzreiz atbalstīja vismaz 25-30 ārvalstis, ir svarīgs un būtisks fakts, jo mūsu kolēģi ārpus valsts to darīja ne jau tikai tāpēc, ka viņiem nebija ko darīt. Viņi to tiešām darīja aiz pārliecības. Tātad līgums pēc būtības ir vajadzīgs, jo mēs varam tālāk nostiprināt robežu. Ja Krievija gadījumā savā pusē kavēsies ar tā ratifikāciju, tad šie jautājumi jau tiks vērsti uz Krievijas pusi, kāpēc tā kavējas, un nevis uz mūsu pusi, jo mēs starptautiski būsim savu uzdevumu izpildījuši. Tālāk. Es, protams, brīnos arī par bijušās ārlietu ministres tēzēm par to, ka, redziet, šeit izvirzās jautājums par nepilsoņiem, ka šeit izvirzās jautājums par Krievijas retoriku attiecībā uz citām mūsu iespējamām starptautiskajām saistībām. Es brīnos par to tāpēc, ka neviens nopietns cilvēks, kas kaut ko saprot no ārpolitikas un grib šo sapratni arī parādīt publiski, neiedomāsies, ka ar viena svarīga robežlīguma parakstīšanu mēs pēkšņi atrisināsim visas problēmas ar Krieviju. Nebūt ne! Mums būs daudz, daudz smagu, grūtu jautājumu attiecībās ar Krieviju arī nākotnē, un robežlīgums ir tikai viena detaļa, kurai mēs varam veiksmīgi tikt pāri ar valdības un parlamenta kopīgu atbalstu. Bet tas, ka mums arī turpmāk būs dažādi jautājumi, kas ir sarežģīti, tas ir pats par sevi saprotams. Tāpēc es vēlreiz gribētu pateikt jums un arī visiem pārējiem, kurus tas interesē, ka, protams, mēs šeit nedomājam, un arī es personīgi nekad neesmu domājis, ka mēs varētu mainīt savu nacionālo politiku, savu minoritāšu politiku, savu pilsonības politiku un savu vēlēšanu politiku. Ar šeit notiekošo tam nav nekāda sakara, tā ka šīs spekulācijas, lūdzu, nevajadzētu saistīt ar robežlīguma ratifikāciju. Tālāk. Runājot, teiksim, par to, kā tad šīs sarunas tika sāktas un kā tika beigtas. Protams, 90. gadu sākumā mūsu diplomātiem bija uzdevums pēc iespējas vairāk atsaukties uz 1920. gada Miera līgumu, atsaukties uz visām citām saistībām, jo tā bija Latvijas izejas pozīcija, lai aizstāvētu savu valstiskumu, savu turpinātību, un tas tika darīts jau sen, pirms es vispār iesaistījos politikā, un tas tika darīts arī pēc tam, kad es kļuvu par ārlietu ministru. Taču mums ir jāsaprot, ka pasaule virzās uz priekšu, un, ja mēs 90. gadu sākumā uztraucāmies, teiksim, par savas atzīšanas faktu, par savu starptautisko turpinātību, tad pašreiz šim jautājumam patiesībā vairs nav vietas mūsu darba kārtībā, jo to neviens neapšauba. Mēs esam spēcīga valsts, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kas ir NATO dalībvalsts, un mūsu turpinātību un pārmantotību patiesībā neviens pasaulē vairs neapšauba, varbūt izņemot tikai tos mūsu deputātus, kuri paši laiku pa laikam par to sāk runāt. Līdz ar to, domājot arī par šā jautājuma risinājumu, es gribētu teikt: jā, arī es biju starp tiem, kuri sākumā ierosināja šim līgumam pievienot mūsu deklarāciju. Un es domāju, ka tas bija labs variants, bet tas nebūt neizslēdz iespēju, ka uz patiesu risinājumu varētu vest arī citi ceļi. Mēs arī saprotam, ka mēs nevaram noslēgt līgumu vienā veidā, tāpēc mēs sēžamies pie sarunu galda, nevis ejam uz tirgus laukumu, un beidzot atrodam tādu risinājumu, kas ir pieņemams abām pusēm un kas pietiekami spēcīgi un labi aizstāv mūsu nacionālās intereses. Ar šo likumu, kas tika pieņemts pirms līguma parakstīšanas, mēs šo dilemmu esam valstiski atrisinājuši. Pragmatiski, bet tajā pašā laikā arī nacionāli esam to pareizi atrisinājuši. Un es domāju, ka šeit bez liekuļotības arī opozīcija varēja to atzīt. Un beigu beigās mazs varbūt ne gluži aizrādījums… vienkārši atmiņas asināšanai daži vārdi Čepānes kundzei, kura arī ir bijusi konstitucionālajā tiesā. Saprotiet, es, protams, neesmu jurists, un es nepretendēju uz tādu pozīciju, bet tad, kad mums šeit pirms diviem gadiem notika diskusija par to, vai šis līgums ir pietiekami tiesisks, vai tas ir pareizs un vai mums pa šo ceļu ir jāiet uz priekšu, tad man nāk prātā salīdzinājums ar vienkāršu, tūkstošiem gadu senu procedūru, proti, ar laulībām. Tad, kad divi cilvēki vēlas laulāties baznīcā, tad parasti mācītājs saka: „Ja kādam ir kaut kas pret šo procesu sakāms, tad runājiet tagad un tūlīt un pēc tam klusējiet!” Un Čepānes kundzei ir ļoti labi zināms, ka gan mūsu politiķi, gan arī mūsu Ārlietu ministrijas darbinieki konsultējās -konsultējās gan ar konstitucionālās tiesas pārstāvjiem neformāli, gan arī citādā veidā. Es domāju, ka mūsu juristu galvenais uzdevums ir nevis gaidīt, kad iespējamais noziegums notiek, un pēc tam skaļi runāt par to, bet censties darīt visu, lai iespējamo noziegumu novērstu. Ja jau jūs uzskatāt, ka šis līgums ir bijis pretlikumīgs, tad kāpēc jūs klusējāt tad? (No zāles dep. I. Čepāne: „Mēs to nedrīkstam!”) Kāpēc jūs nevarējāt neko teikt? Pateikt, ka jūs nedrīkstat, - tā ir vienkārši vēlme neuzņemties atbildību par svarīgām lietām, bet runāt par mazsvarīgām. Es aicinu tos juristus, kas ir ievēlēti šajā parlamentā, nejaukties ārpolitikā, par kuru viņiem varbūt nav pilnvērtīgas izpratnes un informācijas. Protams, ja šeit netiek veiktas atsauces uz tā saucamajiem „pelēkajiem” dokumentiem vai citiem… (Es ceru, ka Kalnietes kundze nekad to nav darījusi, nav savās runās atsaukusies uz šādiem dokumentiem, kas viņai droši vien ir bijuši pieejami.) Aicinu drīzāk pievērst uzmanību reālām problēmām, proti, tādām kā jaunatne un narkotikas, un tādām, kādas mēs tagad ar Godmaņa kungu pārspriedām saistībā ar noziedzību Tukumā vai kaut kur citur, jo patiesībā mūsu Kriminālprocesa likums atļauj cilvēkam nodarīt miesas bojājumus uz ielas - izsist zobus, salauzt ribas (No zāles dep. A. K. Kariņš: „Par tēmu!”) -, un par to nekas nedraud. Es aicinu lieki nedebatēt, bet vienkārši balsot par robežlīguma ratifikāciju. Un juristiem iesaku nodarboties ar juristu lietām un ļaut ārpolitikas speciālistiem risināt pareizi savus jautājumus. (No zāles dep. Ziedone-Kantāne: „Tas nav pareizi!” Dep. I. Rībena: „Prezidents atradies!”) Paldies par uzmanību.".
• 2007_04_26-seq452 language "lv".
• 2007_04_26-seq452 speaker Artis_Pabriks-1966.
• 2007_04_26-seq452 mentions Q211.
• 2007_04_26-seq452 mentions Q193089.
• 2007_04_26-seq452 mentions Q458.
• 2007_04_26-seq452 mentions Q159.
• 2007_04_26-seq452 mentions Q15628977.
• 2007_04_26-seq452 mentions Q7184.
• 2007_04_26-seq452 mentions Q11119664.
• 2007_04_26-seq452 mentions Q4511827.
• 2007_04_26-seq452 mentions Q3736499.