Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_04_26-seq450> ?p ?o. }

• 2007_04_26-seq450 type Speech.
• 2007_04_26-seq450 number "450".
• 2007_04_26-seq450 date "2007-04-26".
• 2007_04_26-seq450 isPartOf 2007_04_26.
• 2007_04_26-seq450 spokenAs 5.
• 2007_04_26-seq450 spokenText "Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Šodien mēs apspriežam likumprojektu „Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu”. Šī ir trešā reize, kad es Saeimas sēdē runāju par Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Tāpat kā abās iepriekšējās reizēs es vēlos uzsvērt, ka vienmēr esmu atbalstījusi Latvijas un Krievijas līguma par valsts robežu noslēgšanu un parakstīšanu, taču kā diplomāte, kā politiķe un kā Latvijas pilsone es neesmu atbalstījusi un neatbalstīšu valdības piedāvāto veidu, kā risināt politiskās un tiesiskās grūtības, kas saistītas ar robežlīguma parakstīšanu un sekām, kādas pēc līguma parakstīšanas var iestāties. 2007. gada 28. martā „Jaunais laiks” iesniedza Satversmes tiesā pieteikumu par robežlīguma atbilstību Satversmes 3. pantam. Tieši pašlaik Satversmes tiesa spriež par lietas ierosināšanu vai par neierosināšanu. Tāpat kā daudzi citi, arī es uzskatu, ka nav pareizi ratificēt līgumu pirms Satversmes tiesas sprieduma, tāpēc es tāpat kā visi „Jaunā laika” deputāti balsošu „pret” robežlīguma ratifikāciju. Es aicinu arī pārējos Saeimas deputātus balsot „pret” tā ratifikāciju, pirms Satversmes tiesa ir rūpīgi iepazinusies ar pieteikumā izklāstītajiem lietas apstākļiem un lēmusi par mūsu prasības pamatotību vai par nepamatotību. Kāpēc šodien nedrīkstētu steigties? Tāpēc, ka tad mēs vēl vairāk sarežģīsim jau tā sarežģīto jautājumu. Ja līgumu tomēr ratificēs - un es nešaubos, ka ar PCTVL un „Saskaņas Centra” balsīm tas notiks -, bet uz rudens pusi Satversmes tiesa nospriedīs, ka līgums pārkāpj Satversmi, tad Latvija atradīsies ļoti grūtā juridiskā un politiskā situācijā. Vai to mēs gribam? Mēs visi labi zinām, ka Satversmes tiesai nav tiesību atzīt par spēkā neesošiem starptautiskus līgumus. Tai gan ir tiesības paziņot, vai līgums atbilst vai neatbilst kādam Satversmes pantam vai Konstitucionālā likuma normai. Ja Satversmes tiesa nospriedīs, ka robežlīgums neatbilst Satversmei, tad šī neatbilstība tik un tā Ministru kabinetam un Saeimai būs jānovērš. Ir divi ceļi, kā to izdarīt - vai nu būs jāgroza Satversme, vai arī jādenonsē starptautiskais līgums. Abos gadījumos Latvijas valdība būs pie sasistas siles. Neapspriedīšu iespēju denonsēt ar tādu pašu noliedzošu pazemību parakstīto robežlīgumu. Diez vai Kalvīša vadītā koalīcija ko tādu būtu gatava darīt. Atliek vien otrā iespēja - grozīt Satversmes 3. pantu, ko var izdarīt tikai ar tautas nobalsošanu. Tātad pēc ilgiem līkločiem mēs atkal būsim nonākuši tur, kur pēc politiskās un tiesiskās loģikas procesu vajadzēja sākt. To vajadzēja sākt ar tautas nobalsošanu, kas atbalstītu vai neatbalstītu Satversmes maiņu. Un tātad arī to, ka mēs mainām Latvijas teritoriju. Vai valdošajai koalīcijai vēl nepietiek ar izgāšanos saistībā ar drošības iestāžu likumiem, kas ir novedusi pie parakstu vākšanas par tautas nobalsošanu? Vai tiešām steiga ir tik liela, ka atkal ir jārīkojas neapdomīgi? Es rakstu grāmatas. To darot, ir jāpēta arhīvi. Tas ir ļoti pamācoši, jo tajos ir tikai dokumenti. Nekā no kaismīgām diskusijām un sabiedriskā fona, kas savulaik virmojis. Tie atspoguļo sausus faktus. Esmu pārliecināta, ka pēc gadiem, kad vēsturnieki pētīs robežlīguma parakstīšanas epizodi, viņi nobrīnīties vien nevarēs par to, cik neloģiski un sarežģīti Kalvītis un Pabriks ir risinājuši šo jautājumu. Lietu hronoloģija vien ir tik daiļrunīga! Pēc neilgās apskaidrības 2005. gadā, kad Kalvītis un Pabriks konstatēja robežlīguma neatbilstību Satversmei, turpmāk abi kungi arvien ir sarežģījuši šo procesu. Vispirms viņi bija sacerējušies uz īpašu likumu, kas atļautu Satversmes tiesai spriest par parafētā, bet vēl neparakstītā līguma atbilstību Satversmei. Kad tas neiznāca, tad abi kungi atmeta šo projektu, lai drīz vien ķertos pie nākamā - īpaša likuma, kas pilnvarotu valdību parakstīt līgumu. Redzot, ka šis projekts sabiedrībā izraisa viskaismīgākās diskusijas un ka daudzi eksperti norāda uz tā neatbilstību Satversmei, abi valdības vīri atkal piesauca Satversmes tiesu. Viņi pamācīja sabiedrību, ka nevis kaut kādiem tur pārstāvjiem, bet gan tikai Satversmes tiesai piemītot viedums, lai spriestu par līguma atbilstību vai par neatbilstību Satversmei. Tagad pieteikums ar prasību ir iesniegts Satversmes tiesā. Nu būtu jāgaida tiesas spriedums, taču atkal ir aizmirsies pašu teiktais. Sava diženuma pārņemts, mūsu Ministru prezidents ir izlēmis ratificēt robežlīgumu. Nu gluži kā slātaviešu runas vīrs no „Mērnieku laikiem”, kurš mēdza skandināt: „Runas vīriem ir spēks rokā. Ko tie nospriež - tas paliek!” Kāpēc tāda steiga? Pusgads turp vai šurp desmit gadus nogulējušam līgumam nav tik būtisks. Šie daži mēneši nenodarītu ļaunumu arī stagnējošajām Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecībām, kur pretēji valdības apgalvotajam nekāda būtiska uzlabošanās pagaidām nav pat iezīmējusies. Tas gan publiskajā telpā parasti notiek tad, ja divas valstis gatavojas parakstīt kādu būtisku līgumu. Nu līgums ir parakstīts, taču, kā noprotams no Krievijas ārlietu ministra Lavrova paziņotā, Krievija netaisās pārskatīt savu retoriku attiecībā uz krieviski runājošo iedzīvotāju tiesību pārkāpumiem. Citēšu ministra nesen teikto Latvijas žurnālistiem: „Mēs uzstājam, lai Latvija izpildītu visas Eiropas Padomes, EDSO un ANO rekomendācijas nacionālo minoritāšu tiesību jomā. Mēs nevaram samierināties ar to, ka tūkstošiem mūsu tautiešu nav pilsonības. Mūs uztrauc arī vidējās izglītības reforma nacionālo minoritāšu skolās. Uzskatām, ka reforma ved uz krievu valodas izspiešanu no izglītības sfēras. ” No savas diplomātes pieredzes es zinu, ka šī retorika nav mainījusies kopš 1992. gada vasaras, kad Krievija uzsāka sistemātisku Latvijas nomelnošanu starptautiskajā presē un organizācijās, ko tā vēl arvien turpina darīt. Tomēr jau toreiz Krievijā skanēja brīdinošas ekspertu balsis, ka piekopt agresīvu retoriku nav arī pašas Krievijas interesēs, ka tas atsvešinās Baltijas valstis no Krievijas ietekmes sfēras. 1993. gadā Latvijas Ārlietu ministrijas rīcībā nonāca kāds Krievijas Ārlietu ministrijas sagatavots ierobežotas lietošanas stratēģisks dokuments par vēlamo politiku Baltijas valstīs. Tur skaidri bija iezīmētas prioritātes: ekonomiskās ietekmes palielināšana un ekonomiskās atkarības radīšana. Laimīgā kārtā gandrīz desmit gadus Krievijas politiskajā elitē šim ieteikumam nebija pietiekami daudz dzirdīgu ausu, taču līdz ar Putina nostabilizēšanos pie varas Krievijas politika ir virzīta tieši šādā virzienā, par galveno ietekmes līdzekli Eiropā izmantojot tās atkarību no Krievijas izejvielām. Nesen intervijā elektroniskajam žurnālam „Energoforums” Kalvītis darīja zināmu, ka Rīga un Maskava ir panākušas principiālu vienošanos par elektroenerģijas ražošanu Latvijā, izmantojot gāzi. Jau šajā pavasarī esot jāpieņem lēmums par trešās termoelektrocentrāles celšanu Rīgā. Kalvītis esot saņēmis apstiprinājumu, ka Krievijas valsts monopols „Gazprom” piekritis nodrošināt gāzi jaunajai TEC. Šī ir ļoti satraucoša ziņa! Tā vietā, lai mazinātu Latvijas atkarību no Krievijas enerģijas piegādēm, Latvijas valdība gatavojas to palielināt. Acīmredzot 2006. gada janvārī gāzes piegāžu apturēšana Ukrainai, kas pārbiedēja visu Eiropu, uz Latvijas valdību nav atstājusi nekādu pamācošu iespaidu. Pretēji Eiropas Savienības pārējo valstu centieniem palielināt neatkarību no Krievijas enerģijas avotiem mēs kļūsim vēl atkarīgāki. Arī šo stratēģisko lēmumu, pēc visa spriežot, valdība gatavojas pieņemt lielā steigā un bez apspriešanās ar sabiedrību. Vai tiešām mēs piekritīsim brīvprātīgi Krievijas rokās ielikt tik kolosālu ekonomiskā un politiskā spiediena līdzekli? Pret to pat Dobeles gāzes krātuves ietilpība nebūs pietiekams nodrošinājums. Kalvīša paziņojums par TEC iespējamo celtniecību manī rada aizdomas, ka steidzīgā ratifikācija ir saistīta ar šo gaidāmo valdības lēmumu. Tas manī tikai vēlreiz nostiprina pārliecību, ka mēs nedrīkstam steigties ar robežlīguma ratifikāciju pirms Satversmes tiesas sprieduma. Es aicinu neatbalstīt robežlīguma ratifikāciju. Paldies. (Aplausi.)".
• 2007_04_26-seq450 language "lv".
• 2007_04_26-seq450 speaker Sandra_Kalniete-1952.
• 2007_04_26-seq450 mentions Q822919.
• 2007_04_26-seq450 mentions Q211.
• 2007_04_26-seq450 mentions Q649.
• 2007_04_26-seq450 mentions Q2660080.
• 2007_04_26-seq450 mentions Q193089.
• 2007_04_26-seq450 mentions Q458.
• 2007_04_26-seq450 mentions Q39731.
• 2007_04_26-seq450 mentions Q159.
• 2007_04_26-seq450 mentions Q2167704.
• 2007_04_26-seq450 mentions Q15628977.
• 2007_04_26-seq450 mentions Q212.
• 2007_04_26-seq450 mentions Q2498135.
• 2007_04_26-seq450 mentions Q1357342.
• 2007_04_26-seq450 mentions Q81299.
• 2007_04_26-seq450 mentions Q102673.
• 2007_04_26-seq450 mentions Q8908.
• 2007_04_26-seq450 mentions Q903671.
• 2007_04_26-seq450 mentions Q164226.
• 2007_04_26-seq450 mentions Q1474490.