Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_04_26-seq448> ?p ?o. }

• 2007_04_26-seq448 type Speech.
• 2007_04_26-seq448 number "448".
• 2007_04_26-seq448 date "2007-04-26".
• 2007_04_26-seq448 isPartOf 2007_04_26.
• 2007_04_26-seq448 spokenAs 5.
• 2007_04_26-seq448 spokenText "Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātais Pabrika kungs! Valdības locekļi un godātie kolēģi! Gatavojot pieteikumu Satversmes tiesai un padziļināti iepazīstoties ar Ministru kabineta arhīva savulaik slepenajiem dokumentiem, esmu uzzinājusi daudz jauna. Atļaujiet man šodien runāt tikai par divām lietām. Vispirms es gribētu pievērsties robežlīguma tapšanas vēsturei, kurai februāra debatēs nedaudz pieskārās arī Rasnača kungs. Taču ir palikušas atsevišķas lietas, kuras savulaik konfidencialitātes dēļ nebija sabiedrībai pieejamas. Kā mēs zinām, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas un 1990. gada 4. maija deklarācijas „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pieņemšanas līdz 1996. gada decembrim Latvijas ārpolitikā dominēja nostādne, ka sarunas Krievijas un Latvijas robežlīguma sakarā ir jārisina, pamatojoties uz Latvijas un Krievijas 1920. gada 11. augusta Miera līgumu. Būtiska atkāpšanās no Latvijas iepriekš paustās pozīcijas, varētu pat teikt gatavošanās Satversmes 3. panta pārkāpšanai, šajā jomā sākās 1996. gada 17. decembrī, tikai dažus mēnešus pēc Saeimas 22. augusta Deklarācijas par Latvijas okupāciju pieņemšanas, neskatoties uz šajā deklarācijā uzsvērto, ka 1944. gadā Abrenes apriņķa teritorija Krievijas teritorijai tika pievienota nelikumīgi. Proti, 1996. gada 17. decembrī Šķēles kunga vadītā valdība, balsojot „pret” „Tēvzemei un Brīvībai” ministriem, savā sēdē pilnvaroja komisiju starpvalstu sarunām ar Krievijas Federāciju par Latvijas un Krievijas tiesiski atzītās robežas atjaunošanu. Pilnvarodama komisijas priekšsēdētāju Aivaru Voveru vest sarunas atbilstoši apstiprinātajam mandātam un vienlaikus klasificēdama šo mandātu kā slepenu, valdība, iespējams, apzināti pārkāpa Satversmes 3. panta un 4. maija deklarācijas 9. punkta prasības. Ar Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 60 43. paragrāfu apstiprinātā Latvijas un Krievijas robežlīguma jautājuma risināšanas mandāta otrajā punktā tika ietverts antikonstitucionāls uzdevums (citēju): „Nepieciešamības gadījumā neminēt līguma tekstā atsauci uz Latvijas un Krievijas 1920. gada 11. augusta Miera līgumu. ” Pētot šos minētos, savulaik slepenos dokumentus Ministru kabineta Kancelejas arhīvos, ir redzams, ka neilgi pirms tam, tikai dažus mēnešus iepriekš, bija pastāvējušas dažādas pilnīgi citas versijas, kā risināt šo nenoliedzami sarežģīto jautājumu. Piemēra labad minēšu dažas no tām. 1996. gada 16. aprīlī Ministru kabinets robežlīguma jautājuma risināšanā akceptēja koncepciju, kas paredzēja Krievijai piedāvāt noslēgt divus līgumus. Pirmajā līgumā būtu jāvienojas par to Latvijas un Krievijas robežas posmu, par kuru līgumslēdzējām pusēm nepastāv strīds, - respektīvi, valsts robeža pilnībā sakristu ar 1920. gada Miera līgumā noteikto robežu, izņemot Abreni. Otrs būtu pagaidu līgums par strīda teritoriju. Taču Krievija, atsaucoties uz PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1946. gada 19. oktobra dekrētu un EDSO pamatdokumentiem, šādu pieeju noraidīja. Tālāk. 1996. gada 3. septembrī valdība akceptēja citu koncepciju - nolēma, ka Krievijai jāpiedāvā pastāvīga līguma noslēgšana par faktisko robežlīniju, vienlaikus tomēr uzsverot 1920. gada Miera līguma nozīmi īpašuma kompensācijas jautājuma risināšanā. Taču arī šo piedāvāto risinājumu Krievijas puse kategoriski noraidīja. Piekāpjoties Krievijas spiedienam uz Latviju, kā to liecina Ministru kabineta sēdes protokolam pievienotā koncepcija, sekoja manis iepriekšminētais Ministru kabineta 1996. gada 17. decembra sēdes lēmums, ar kuru tika, kā es jau sacīju, dots uzdevums nepieminēt turpmākajās sarunās Abrenes jautājumu. Visās šajās koncepcijās ir redzams, ka valdība ir ļoti labi apzinājusies savas rīcības sekas. Ir tikuši vērtēti pozitīvie un negatīvie argumenti - gan, piemēram, iespēja starptautiskajās organizācijās protestēt pret Krievijas rīcību (ka Krievija, nevis Latvija pretendē un de facto kontrolē daļu no Latvijas sauszemes teritorijas - pilnīgi savādāk, nekā šodien apgalvo pozīcija!), gan kompensāciju pieprasīšana no Krievijas par zaudētajiem privātīpašumiem, gan iespējamā neapmierinātība sabiedrības patriotiskajā daļā, gan Igaunijas pozīcija, gan arī citi šķēršļi pašreizējai rīcībai. Un turpmākais mums ir labi zināms. Pēc nepilniem desmit gadiem, 2005. gada 26. aprīlī, sekoja īpaša skaidrojošā deklarācija, pēc tam - vēlme vēl neparakstīto līgumu pretēji likumam uzdot vērtēt Satversmes tiesai; tad - deklarācijas atsaukšana un līguma parakstīšana. Un šodien, neskatoties uz to, ka vairāk nekā piektā daļa no Saeimas deputātiem ir iesniegusi pieteikumu Satversmes tiesā, lai tiktu izvērtēta robežlīguma atbilstība Satversmes 3. pantam, valdība, nesagaidījusi Satversmes tiesas spriedumu, steidzina to ratificēt. Kāpēc ir šāda nekonsekvence un steiga, kā arī necieņa pret Satversmes tiesu? Otrais jautājums. Es gribu vēlreiz runāt par robežlīguma neatbilstību Satversmes 3. pantam. Līdz šim sakarā ar robežlīguma parakstīšanu ir izskanējušas divas versijas par Satversmes 3. panta iespējamo saturu. Viena no tām ir Ministru prezidenta un valdošās koalīcijas versija; proti, ka Satversmes 3. pants ir pieņemts, lai nodrošinātu valsts vienotību un novērstu iespējamos Latgales atdalīšanās draudus. Satversmes 3. pants aizsargā novadu vienotību, nevis valsts teritoriju kā tādu. Valsts robežas ir grozāmas nevis Satversmes 3. un 77. pantā noteiktajā kārtībā, bet gan Satversmes 68. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, tas ir, noslēdzot un ratificējot starptautisku līgumu Saeimā ar vienkāršu balsu vairākumu. Alternatīvu viedokli ir izteikuši citi konstitucionālo tiesību speciālisti, kā arī atsevišķi Saeimas deputāti, un atbilstoši šim viedoklim Satversmes 3. pants izsaka latviešu vēsturisko un politisko prasību - apvienot visas latviešu vēsturiski apdzīvotās zemes vienotā valstī. Satversmes 3. panta saturā ietilpst ne vien novadu vienotības, bet arī visas valsts teritorijas, arī valsts robežas, kāda tā tika noteikta ar starptautiskiem līgumiem 1922. gadā, aizsardzība un Latvijas valsts robežas ar ārvalstīm, kas bija noteikta Satversmes spēkā stāšanās dienā, grozīšanas aizliegums. Pētot pieejamo juridisko literatūru, Satversmes sapulces un Satversmes komisijas materiālus, kā arī citu valstu pieredzi, ir iespējams izdarīt vairākus secinājumus. Pirmkārt. Pretēji Ministru prezidenta apgalvojumiem ir jākonstatē, ka Satversmes sapulce ir spriedusi par robežu grozīšanas jautājumu Satversmes 3. panta kontekstā, taču nedz Satversmes komisijas protokoli, nedz referentu atzinumi Satversmes sapulcē neliecina, ka šīs normas mērķis būtu bijusi tikai Latgales jautājuma risināšana. Toties Satversmes sapulce ir uzskatījusi, ka noteiktās valsts robežas ar starptautiskiem līgumiem vairs nav grozāmas. Otrkārt. Satversmes 3. pants aptver ne vien novadu kā tādu aizsardzību, bet arī ārējo robežu aizsardzību. Treškārt. 1920. gada 11. augusta Miera līgums noteic robežu starp Latviju un Krieviju, tostarp Abrenes teritoriju uz mūžīgiem laikiem atstājot Latvijas varā. Un ceturtkārt. Pats svarīgākais! Ja likumdevējs vēlas paredzēt, ka šādas robežas ir grozāmas, tad Satversmē ir jāietver attiecīga procedūra. Taču tas nav ticis izdarīts. Ja Satversmes 3. pants aizsargā tikai novadu nedalāmību, kā to norāda Ministru prezidents, bet ne visas valsts robežu, tad Ministru kabinets un Saeima varētu brīvi rīkoties ar Latvijas teritoriju. Ministru prezidenta piedāvātā interpretācija piešķir nesamērīgi plašu rīcības brīvību Ministru kabinetam un Saeimai. Politiķi var izdāļāt visus novadus, atstājot tajos tikai vienu pagastu katrā, lai formāli ievērotu Satversmes 3. pantā noteikto par novadiem. Ja atbalstītu Ministru prezidenta piedāvāto Satversmes interpretāciju, tad rastos jautājums: „Cik daudz no Latgales vai Kurzemes būtu jāpaliek Latvijas teritorijā, lai Satversmes 3. pants būtu ievērots? Un kurš ir tiesīgs konstatēt, kad ir nepieciešama Satversmes 3. panta grozīšana?” Par šiem jautājumiem sabiedrībai ir tiesības zināt premjera, ārlietu ministra, valdības, Saeimas pozīcijas deputātu un arī Valsts prezidenta kandidātu viedokli. Pašreizējās valdošās koalīcijas Satversmes 3. panta interpretācija pieļauj politiķiem iespēju brīvi rīkoties ne vien ar valsts teritoriju, bet arī ar valsts iedzīvotājiem. Teritorijas izmaiņas parasti nes sev līdzi arī iespējamas valsts iedzīvotāju izmaiņas, tāpēc pilsoņu kopumam pašam, nevis politiķiem tomēr būtu jālemj par būtiskām izmaiņām savā sastāvā. Un nobeigumā es gribu pateikt arī dažas tēlainas lietas, kā tas šeit pie mums ir pieņemts. Pozīcijas rīcību varētu salīdzināt ar cilvēku, kam ir nozagta automašīna. Zaglis apkārtējiem stāsta, ka mašīna pieder viņam, savukārt apzagtais, apkārtējo mudināts, lai nu neceļot tāda nieka dēļ traci, jo, redz, viņam vēl paliekot dzīvoklis, sievai - kažoks, televizors un citas sadzīvē nepieciešamas mantas, pazemīgi zaglim atnes mašīnas tehnisko pasi pat vēl pirms sprieduma. Pirms divām nedēļām mēs, daļa Saeimas deputātu, piedalījāmies Daugavpils Latviešu biedrības 90 gadu jubilejā, kur ārkārtīgi emocionāli tika parādīta šīs biedrības vēsture. Viens no savulaik ievērojamākajiem šīs biedrības vadītājiem - bijušais Daugavpils apgabaltiesas priekšsēdētājs Aleksandrs Kociņš, kas 1941. gadā tika deportēts uz Kirovas apgabalu, bet 1942. gadā nošauts, bija teicis šādus vārdus (citēju): „Cilvēks neiet pazušanā tad, kad cieš badu un mirst, bet cilvēks pazūd tad, kad zaudē godaprātu un sirdsapziņu. ” Cerībā, ka jūs neesat zaudējuši godaprātu un sirdsapziņu, aicinu jūs neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2007_04_26-seq448 language "lv".
• 2007_04_26-seq448 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 2007_04_26-seq448 mentions Q822919.
• 2007_04_26-seq448 mentions Q211.
• 2007_04_26-seq448 mentions Q191.
• 2007_04_26-seq448 mentions Q159.
• 2007_04_26-seq448 mentions Q80021.
• 2007_04_26-seq448 mentions Q15180.
• 2007_04_26-seq448 mentions Q2498135.
• 2007_04_26-seq448 mentions Q81299.
• 2007_04_26-seq448 mentions Q3899540.
• 2007_04_26-seq448 mentions Q16350886.