Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_04_26-seq444> ?p ?o. }

• 2007_04_26-seq444 type Speech.
• 2007_04_26-seq444 number "444".
• 2007_04_26-seq444 date "2007-04-26".
• 2007_04_26-seq444 isPartOf 2007_04_26.
• 2007_04_26-seq444 spokenAs 150.
• 2007_04_26-seq444 spokenText "Nu jau trešo reizi. Cienītais Saeimas priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! Es atgādināšu jums, ka, jau runājot pirmo reizi, es biju starp tiem, kuri noraidīja šā robežlīguma noslēgšanas nepieciešamību. Un jau toreiz es sacīju, ka nav tik daudz svarīgas tās tiešās, materiālās dabas robežas, tās dabiskās, dabā atrodamās robežas - robežstabi, upes un tā tālāk -, bet ka svarīgi ir tas, ka mēs esam atdevuši arī savas garīgās robežas. Un šim pašam jautājumam par garīgo robežu atdošanu es pieskaršos arī šodien, kritizējot šo robežlīgumu. Proti, manā skatījumā nav liels nekas, kas nav taisnīgs. Un arī pasaules politiskā vēsture pārliecinoši ir pierādījusi, ka nekas nav galīgi atrisināts un nav atrisināms, ja tas nav taisnīgs. Kur tad ir mūsu taisnīgums? Atskatīsimies Latvijas vēsturē! 1464. gadā, tātad 15. gadsimtenī, toreizējās Livonijas valsts sastāvā ietilpa visas latviešu cilšu apdzīvotās zemes. Livonija noslēdza miera līgumu ar krievu kņazistēm, un šajā Livonijas teritorijā ietilpa arī tagadējais Abrenes novads un visa Latgale. Un „Indriķa hronikā” mēs lasām, kas tad apdzīvoja šo teritoriju. Šo teritoriju apdzīvoja latvieši, kā raksta. Latvieši! Lūk! Tātad tā ir mūsu zeme. Krievi šo līgumu lauza, kā tas tajos laikos bija parasts (ne tikai starptautiskajās attiecībās ar krieviem, bet arī daudzviet), iebruka šajā teritorijā, tūlīt izkāva lielu daļu iedzīvotāju, vienu daļu izveda uz Sibīriju un atlikušos 450 gadu laikā pārkrievoja. Tad, kad Latvija 1920. gada 11. augustā ar Miera līgumu atguva šo teritoriju, protams, tur latviešu vairs nebija un arī nevarēja būt Krievijas kolonizācijas un varmācīgās politikas dēļ. Taču galvenā šeit jau ir cita lieta. Mums šie vēsturiskie fakti, šis politiskais godīgums bija jāņem vērā un bija uz tā jābalstās. Un arī šodien jābalstās uz šiem faktiem, jo fakti ir gudrības sākums. Arī ārpolitikā fakti ir gudrības sākums. Faktus nevajag aizmirst, it sevišķi vēsturiskus faktus! Taču, lūk, šā robežlīguma slēdzēji, šie līguma piekritēji, cenšas šos faktus aizmirst un nerunāt par tiem. Tālāk. Visā šā līguma sagatavošanas gaitā visa mūsu politiskā elite ir pierādījusi lielu mīkstčaulību. Es jums minēšu vienu piemēru. Kad nodibinājās Vācijas Federatīvā Republika uz sagrautās un sakautās Vācijas bāzes, faktiski sākumā tā bija nevarīga valsts, un tāpēc tās pirmais kanclers Adenauers bija priecīgs, ka viņu ielūdza uz Franciju pie ievērojama Francijas valstsvīra Fransuā Posē. Bet, lūk, šis Francijas valstsvīrs uzņēma kancleru Adenaueru demagoģiski, ar pārmetumiem, ar faktu sagrozījumiem. Un Adenauers atļāvās pateikt šim lielajam franču valstsvīram: „No manas puses nav cienīgi, ka es atļauju jums tā runāt ar mani, un no jūsu puses nav cienīgi, ka jūs atļaujaties pats tā runāt ar mani. ” Un atstāja lielā Francijas valstsvīra kabinetu. Izgāja ārā un atstāja viņu vienu! Bet ko ir darījuši mūsu valstsvīri, mūsu valsts darbinieki, arī sievietes, kas ir mūsu valsts priekšgalā, - konkrēti, Valsts prezidente? Viņa aizbrauca uz Maskavu. Krievijas televīzijas 1. kanāls viņu nicinoši un pazemojoši nosauca par Jaunzēlandes gubernatori. Šis 1. kanāls, kā uzsver ārzemju preses analītiķi, ir pilnīgi Kremļa pakļautībā. Taču, neskatoties uz šo faktu, viņa vēl tagad tiecas braukt uz to Krieviju! Acīmredzot viņa šo pazemojumu nav izjutusi un grib izjust vēlreiz. Lūk, kur parādās… un arī vairāku šo līgumslēdzēju politiķu mīkstčaulība parādās bezgala daudzos faktos, un tās, lūk, ir šīs garīgās robežas, ko mēs esam atdevuši, šo līgumu slēdzot, un turpinām atdot. Mēs zinām, ka ārlietu ministrs Artis Pabriks un Latvijas vadošie ārpolitiķi, tostarp arī ilggadējais Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, ir ilgus gadus, balstoties tieši uz starptautiskajām tiesībām un cilvēktiesībām, un daudzām konvencijām un līgumiem, teikuši, ka Abrene ir mūsu zeme. Ļoti godīgi ir to pateikuši un teikuši, ka mums no tās nav jāatsakās. Taču tagad dažu mēnešu laikā, faktiski vēl ātrāk - dažu nedēļu laikā -, sasteigti, šie cilvēki, kā vācieši saka, pilnīgi pagriež mēteli pa vējam un aizmirst visu, ko ir teikuši. Māra Riekstiņa un arī Arta Pabrika kļūda ir tā, ka, lūk, ja kāds kaut ko mutiski pasaka… šeit, Saeimā, teiktais paliek stenogrammās, bet citur - nepaliek… Bet rakstītais vārds paliek! Rakstītais vārds paliek tā, ka to vairs nevar izcirst, un neviens neaizmirsīs to, ko viņi ir teikuši. Un šajā gadījumā nav nekāda pamatojuma šādai mēteļa pagriešanai pa vējam. Tāpat nav pamatojuma šim nevajadzīgajam līgumam. Lūk, mans sakāmais. Jūs šeit atsaucāties uz EDSO 1975. gada Helsinku konferenci un tā tālāk. Ārzemnieki jau devuši novērtējumu šai konferencei. To sauc par Brežņeva doktrīnu. Tātad mēs piekrītam Brežņeva doktrīnai un esam nogājuši pazemībā tik tālu, ka uz Brežņeva doktrīnu atsaucamies pat šeit, no Saeimas tribīnes. Jā, tā ir Brežņeva doktrīna! Tā to ir nosaukuši ne vienreiz vien. Vēl tālāk. Toreiz, parakstot šo līgumu, Amerikas Savienotās Valstis, toreiz militāri, ekonomiski un politiski spēcīgākā valsts, paziņoja papildus, ka, neskatoties uz šo 1975. gada vienošanos, viņa joprojām atzīst Latvijas valstisko kontinuitāti. Tātad atzīst Latviju tās esošajās robežās - Latvijas valsts robežās.".
• 2007_04_26-seq444 language "lv".
• 2007_04_26-seq444 speaker Visvaldis_Lacis-1924.
• 2007_04_26-seq444 mentions Q822919.
• 2007_04_26-seq444 mentions Q211.
• 2007_04_26-seq444 mentions Q649.
• 2007_04_26-seq444 mentions Q159.
• 2007_04_26-seq444 mentions Q15628977.
• 2007_04_26-seq444 mentions Q142.
• 2007_04_26-seq444 mentions Q183.
• 2007_04_26-seq444 mentions Q81299.
• 2007_04_26-seq444 mentions Q30.
• 2007_04_26-seq444 mentions Q1757.
• 2007_04_26-seq444 mentions Q183464.
• 2007_04_26-seq444 mentions Q208573.
• 2007_04_26-seq444 mentions Q713138.
• 2007_04_26-seq444 mentions Q664.
• 2007_04_26-seq444 mentions Q1368924.