Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_04_26-seq442> ?p ?o. }

• 2007_04_26-seq442 type Speech.
• 2007_04_26-seq442 number "442".
• 2007_04_26-seq442 date "2007-04-26".
• 2007_04_26-seq442 isPartOf 2007_04_26.
• 2007_04_26-seq442 spokenAs 139.
• 2007_04_26-seq442 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Šodien mums vēlreiz ir politiski jālemj par Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Ārlietu komisija valdības iesniegto likumprojektu ir atbalstījusi ar pārliecinošu balsojumu. Jāteic, ka arī es esmu balsojis „par”. Darīju to ne jau tāpēc, ka es būtu īpašā sajūsmā par izskatāmo dokumentu, bet gan tāpēc, ka vēlos skaidrību par valsts robežu un par valsts nākotnes iespējām. Bez tam komisijas sēdē mēs esam noskaidrojuši, ka pats ratifikācijas process nekādi neietekmēs Satversmes tiesu un netraucēs tai, ja tā izšķirsies par šā jautājuma skatīšanu. Tāpēc aicinu visus debatētājus šoreiz, domājot par valsts nākotni, padiskutēt arī par starptautiskajiem nosacījumiem, kādi ir šādai valdības rīcībai. Par iekšpolitiskajiem un divpusējiem jautājumiem, ja jūs, kolēģi, pareizi atceraties, mēs pagājušajā reizē debatējām desmit stundas. Ar starptautiskajiem nosacījumiem es domāju tās starptautiskās vienošanās, kuras ir bijušas vai ir spēkā un kuras pasaulē tiek ievērotas, bet par kurām faktiski mēs publiskajā telpā maz runājam. Es gribu teikt, ka Latvijas kontekstā analīze būtu jāsāk ar 1939. gadu, ar Molotova-Ribentropa paktu, kas ievadīja 22 mēnešus ilgo Staļina un Hitlera mīlestības periodu, kura laikā neatkarību zaudēja 14 valstis, to skaitā arī Latvija. Kā nākamo lielo vienošanos man gribētos pieminēt vienošanos, kuru Jaltā un Potsdamā parakstīja Otrā pasaules kara uzvarētāji - Amerikas Savienotās Valstis, PSRS un Lielbritānija - un kurā šīs valstis vienojās par pēckara Eiropas izkārtojumu. Kā īsti vienojās, mēs esam pieredzējuši, bet to, kā tas dokumentāli precīzi bija noformēts, nezinām, jo Jaltas un Potsdamas dokumenti vēl šodien neesot atslepenoti. Savukārt amerikāņu vēsturnieks un sociologs Emanuels Valleršteins Jaltas vienošanos ir raksturojis aptuveni šādi: Jaltas vienošanās bija ļoti konkrēta; tā pieļāva retorisku cīņu par kādreizēju citādāku spēku līdzsvaru Eiropā, bet tā saistību daļa, kas attiecas uz tagadni, bija ļoti konkrēta un tika ievērota bez pārkāpumiem. Es gribu teikt, ka tas ir skarbs, bet ļoti patiess raksturojums, - it īpaši, ja atceramies, cik valstu un uz cik gadiem, to skaitā arī Baltijas valstis, ar šo vienošanos nonāca komunisma skāvienos, un it īpaši, ja atceramies arī to, ka ASV, kas jau 1940. gadā bija deklarējusi Baltijas valstu aneksijas jeb, kā viņi rakstīja savā terminoloģijā, take-over neatzīšanas politiku, tajā konkrētajā brīdī laikam piemirsa šo apņemšanos. Godājamie kolēģi, 1975. gadā Helsinkos 32 valstu vadītāji parakstīja Helsinku vienošanās Nobeiguma aktu, un tas, pēc manām domām, bija un ir turpinājums pēckara lielajiem starpvalstu līgumiem - vēlmei izvairīties no iespējamiem militāriem konfliktiem Eiropā, apzinoties, ka Eiropas pēckara izkārtojums nav ideāls, bet saprotot arī to, cik grūti būtu, piemēram, grozīt netaisnīgas robežas. Kolēģi! Helsinku vienošanās, kuru parakstīja gan toreizējais britu premjers Herolds Vilsons, gan Leonīds Brežņevs un Džeralds Fords, gan Ēriks Honekers un Helmūts Šmits, gan Josifs Brozs Tito un citi esošo un nu jau neeksistējošo valstu vadoņi, ir spēkā kopš 1975. gada, un šī vienošanās nav grozīta arī pēc komunistiskās impērijas sabrukuma. Jaunās un neatkarību atguvušās valstis gluži vienkārši ir pievienojušās šim dokumentam - Nobeiguma aktam - un atzinušas to sev par saistošu. (No zāles: „Beidz! Nav laika!”) Arī Latvijas Republika, un tas ir darīts vairākkārt. Tā vienošanās ir minēta mūsu atzīto starptautisko dokumentu uzskaitījumā un pielikumā mūsu 4. maija Neatkarības deklarācijai; uz pievienošanos tai mūsu ārlietu ministrs 1991. gadā ir atsaucies, mums iestājoties Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā. Tā ka nebrīnīsimies, ka atsauces uz to ir atrodamas arī šodien skatāmajos ratifikācijas dokumentos! Es gribu teikt, ka Helsinku vienošanās ir kā tāds politisks ietvars - tas politiskais ietvars, ar kādu Eiropa nu jau 62. gadu dzīvo bez kariem, neatkarīgi no tā, ko domājam mēs par šo vienošanos, arī par tajā esošo pantu par starpvalstu robežu negrozāmību, kas laikam bija politiskās izšķiršanās pamats arī Latvijas valdībai, parakstot Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Cienītās kolēģes un godājamie kolēģi! Aicinu atbalstīt valdības iesniegto robežlīguma ratifikācijas projektu un demonstrēt pasaulei, ka, pārzinot savu vēsturi un netaisnības, kas ar mums ir notikušas, mums ir gan izpratne par spēku konstelāciju Eiropā, gan arī politiskā griba nākotnes vārdā to pieņemt. Aicinu atbalstīt valdības iesniegto likumprojektu.".
• 2007_04_26-seq442 language "lv".
• 2007_04_26-seq442 speaker Andris_Berzins-1951.
• 2007_04_26-seq442 mentions Q211.
• 2007_04_26-seq442 mentions Q193089.
• 2007_04_26-seq442 mentions Q39731.
• 2007_04_26-seq442 mentions Q159.
• 2007_04_26-seq442 mentions Q23666.
• 2007_04_26-seq442 mentions Q15180.
• 2007_04_26-seq442 mentions Q2498135.
• 2007_04_26-seq442 mentions Q43070.
• 2007_04_26-seq442 mentions Q81299.
• 2007_04_26-seq442 mentions Q30.
• 2007_04_26-seq442 mentions Q128499.
• 2007_04_26-seq442 mentions Q1757.
• 2007_04_26-seq442 mentions Q765165.
• 2007_04_26-seq442 mentions Q2516.
• 2007_04_26-seq442 mentions Q9582.