Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_04_19-seq4> ?p ?o. }

• 2007_04_19-seq4 type Speech.
• 2007_04_19-seq4 number "4".
• 2007_04_19-seq4 date "2007-04-19".
• 2007_04_19-seq4 isPartOf 2007_04_19.
• 2007_04_19-seq4 spokenAs 5.
• 2007_04_19-seq4 spokenText "2007. gada 27. martā Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs parakstīja 1997. gadā parafēto abu valstu robežlīgumu. Divas dienas vēlāk - 29. martā - divdesmit viens Saeimas deputāts iesniedza Satversmes tiesā pieteikumu par likuma „Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997. gada 7. augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu „Par Latvijas un Krievijas valsts robežu”” atbilstību Latvijas Republikas Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” 9. punktam, kā arī 2007. gada 27. martā parakstītā Latvijas un Krievijas robežlīguma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 3. pantam. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka, parakstot robežlīgumu, Latvijas Republikas Saeima un valdība ir pārkāpusi mūsu valsts pamatlikumu - Satversmi. Sabiedrībā, politiķu un juristu vidū ir bijis daudz diskusiju par Satversmes 3. panta interpretāciju: vai tas nosaka tikai Latvijas vēsturisko novadu vienotību vai arī visas valsts teritorijas, ieskaitot arī valsts robežas, kāda tā noteikta ar starptautiskiem līgumiem 1922. gadā, aizsardzību. Debates par šo jautājumu nedeva vienotu rezultātu. Latvijas valdība 2005. gadā pauda viedokli, ka robežlīgumam pievienojama īpaša skaidrojošā deklarācija, kas saglabā izpratni par to, ka Latvija ir bijusi okupēta un ka Abrenes pilsētas un sešu pagastu nonākšana Krievijas teritorijā ir okupācijas sekas un 1920. gada Miera līguma pārkāpums; tādējādi saglabātos Latvijas pusei tiesības runāt par okupācijas sekām, kad Krievijas puse tam būs gatava. Atšķirībā no šīs pozīcijas parakstītais robežlīgums bez skaidrojošās deklarācijas ir piekāpšanās Krievijas spiedienam un būtiska atkāpe no Latvijas iepriekš paustā viedokļa, kas pamatojās uz Latvijas un Krievijas 1920. gada 11. augusta Miera līgumu. Šīs domstarpības var atrisināt vienīgi Satversmes tiesa, kas, izvērtējot parakstītā robežlīguma atbilstību Satversmei, varēs izbeigt politisko diskusiju. Satversmes tiesa vēl nav devusi atbildi. Tāpēc Saeimas frakcijas „Jaunais laiks” deputāti uzskata, ka robežlīguma ratifikācija Saeimā pirms Satversmes tiesas sprieduma ir nepamatota un nelietderīga. Šāda rīcība, pirmkārt, ir nekonsekventa: 2005. gadā valdības nolūks bija ar īpaša likuma palīdzību rast iespēju nodot Satversmes tiesas izvērtēšanai vēl neparakstītā robežlīguma atbilstību Satversmes 3. pantam, bet šobrīd valdību ne mazākajā mērā neinteresē Satversmes tiesas viedoklis par jau parakstītā robežlīguma atbilstību valsts pamatlikumam. Otrkārt. Robežlīguma ratifikācijas mēģinājums ir netieša spiediena izdarīšana uz Satversmes tiesu. Jo, ja Satversmes tiesa atzītu līguma neatbilstību Satversmei jau pēc līguma ratifikācijas Saeimā, tas radītu Latvijai daudz nepatīkamākas starptautiskas konsekvences nekā gadījumā, ja šāds robežlīgums vispār nebūtu parakstīts vai vismaz nebūtu no Latvijas puses ratificēts. Treškārt. Mūsu rīcībā ir informācija, kas liecina par tieša spiediena izdarīšanu uz Satversmes tiesu. Proti, valdošās koalīcijas deputāti plašsaziņas līdzekļos aicina Satversmes tiesu neierosināt lietu. (Daiņa Turlā izteikumi laikrakstā „Vesti Segodņa” 2007. gada 3. aprīlī.) Ceturtkārt. Pat tad, ja pieņemam, ka robežlīgums nepārkāptu Satversmi, Latvijas puses atteikšanās no diviem procentiem no savas teritorijas par labu Krievijai ir uzskatāma par dāvanu. No elementāras loģikas viedokļa, dāvinātājai pusei vispirms jāpārliecinās par apdāvinātās puses gatavību pieņemt dāvanu. Tāpēc robežlīguma ratifikācijas dabiskā secība būtu tāda, ka Krievijas Federācija šo līgumu ratificē pirmā un tikai tad seko Latvijas pieņemtais likums par tā ratifikāciju. Pretējā gadījumā mēs riskējam ar papildu starptautisku pazemojumu, ka mūsu valsts dāvana nemaz netiek pieņemta. Pamatojoties uz iepriekš teikto, mēs uzskatām, ka līguma par Latvijas un Krievijas valsts robežu ratifikācija Saeimā šobrīd, pirms Satversmes tiesas sprieduma par tā atbilstību Satversmei, neatbilst Latvijas tautas interesēm un nav pieļaujama. Tāpēc partijas „Jaunais laiks” frakcija balsoja pret šā likumprojekta nodošanu Saeimas komisijai un aicina visus Saeimas deputātus: turpmākajos balsojumos katrs izvērtējiet savu personīgo atbildību Latvijas tautas priekšā par tām konsekvencēm, kas var iestāties pārsteidzīgu un juridiski nepamatotu lēmumu pieņemšanas dēļ! Paldies par uzmanību.".
• 2007_04_19-seq4 language "lv".
• 2007_04_19-seq4 speaker Karlis_Sadurskis-1959.
• 2007_04_19-seq4 mentions Q822919.
• 2007_04_19-seq4 mentions Q211.
• 2007_04_19-seq4 mentions Q159.
• 2007_04_19-seq4 mentions Q2498135.
• 2007_04_19-seq4 mentions Q1357342.
• 2007_04_19-seq4 mentions Q210715.
• 2007_04_19-seq4 mentions Q4466194.