Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_04_19-seq176> ?p ?o. }

• 2007_04_19-seq176 type Speech.
• 2007_04_19-seq176 number "176".
• 2007_04_19-seq176 date "2007-04-19".
• 2007_04_19-seq176 isPartOf 2007_04_19.
• 2007_04_19-seq176 spokenAs 5.
• 2007_04_19-seq176 spokenText "Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Inflācijas apkarošanas plānu Latvijas valsts, Latvijas cilvēki ir gaidījuši jau ļoti ilgu laiku. „Jaunais laiks” par to ir runājis jau vismaz trīs gadus, un beidzot - paldies koalīcijai! - vismaz kaut kas šeit, Saeimā, tiek piedāvāts. Tas gan, kā zināms, ir noticis tikai pēc jau notikušajiem un mums ne pārāk labvēlīgajiem starptautisko kredītreitingu aģentūru publicētajiem kredītreitingiem. Tas gan ir noticis tikai pēc tam, kad, kā atceraties, valūtas tirgus konkrēti vienas nedēļas laikā ļoti asi reaģēja uz valdības ilgstošo bezdarbību. Un līdz ar to, kā zināms, ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji cieta no šīs valūtas tirgus lēkāšanas, gan ilgtermiņa nozīmē zaudējot naudu savu kredītu pieaugumā, gan arī sajūtot to nestabilitāti, ko valdība ir radījusi. Tomēr, protams, valdību var uzteikt par to, ka šobrīd vismaz kaut kas tiek piedāvāts. Šajā plānā tiešām ir daudz kas rakstīts, un tas, kas ir saistīts ar budžeta deficīta samazināšanu, tiešām ir slavējami un cienījami. Tāpat es ļoti, ļoti ceru, ka Kalvīša valdība ļoti nopietni domās arī par bāzes samazināšanu, ko tā ir precīzi ierakstījusi šajā inflācijas apkarošanas plānā. Protams, kā jau teica Zaķa kungs, mēs neko konkrētu šajos piedāvājumos šobrīd neredzam, bet es ļoti, ļoti ceru, ka šīs lietas tiks arī realizētas. Un tomēr, godātie kolēģi, redzot gan jūsu attieksmi, gan arī valdības attieksmi, jo šobrīd šeit, zālē, neviena cilvēka no valdības nav - nav nedz finanšu ministra, nedz premjera, lai gan mēs runājam par ļoti nopietnu ekonomisku problēmu, es gribētu jums īsumā vēlreiz pastāstīt, kas tad, raugoties no ekonomikas viedokļa, ir inflācija un kā ar to vajadzētu cīnīties. Īpaši to gribētu pastāstīt tiem deputātiem, kuri šobrīd to nevēlas dzirdēt, jo es tiešām zinu, ka viņi diemžēl to nesaprot. (No zāles dep. J. Dobelis: „Nevajag, beidz!”) Tātad to, kas rada inflāciju, Zaķa kungs jau pateica. To rada nekontrolēta naudas masa, kas palielinās apgrozījumā, bet šī naudas masa diemžēl nenāk no Latvijā radīta produkta. Tā nāk, kā rāda visi ekonomiskie rādītāji, no naudas avotiem Austrumos, un pārsvarā šie naudas avoti ir vai nu „pelēki”, vai to izcelsme mums vispār nav zināma, kā arī no kreditēšanās. Skaudrie skaitļi rāda, ka pieaugums ražošanā, apstrādes rūpniecībā pagājušajā gadā bija tikai 3 procenti, bet mazumtirdzniecībā tas bija 28 procenti, un tas tad arī rada šo inflāciju. Otra lieta. Šobrīd Latvijas valsts lepojas ar to, ka mums ir mazs ārējais parāds, taču tas ir valsts ārējais parāds, kas ir it kā mazs, turpretī šobrīd Latvijas pilsoņu privātais ārējais parāds ir vairāk nekā 100 procentu liels. Godātie kolēģi, tie nav 50 vai 60 procenti, par ko parasti kritizē Amerika vai citas lielvalstis, runājot par valsts ārējo parādu. Tie ir vairāk nekā 100 procentus lieli Latvijas pilsoņu aizņēmumi no ārzemēm. Tad jājautā: kas notiks gadījumā, ja, nedod Dievs, kaut kas šajā situācijā sašķobās? Jo mēs, Latvijas pilsoņi, kas esam šīs valsts pamats, esam vairāk nekā dubulti aizņēmušies no ārzemēm. Kolēģi, kādas tam ir sekas? Sekas ir tādas, ka šobrīd Latvijas uzņēmējdarbībā nekustamā īpašuma tirgoņi gūst milzīgu virspeļņu tikai tāpēc, ka Latvijas valdība ilgstoši nav spējusi šo situāciju ar ekonomiskām, es uzsveru, ar ekonomiskām metodēm regulēt. Tātad viss nekustamā īpašuma bizness šobrīd pēc būtības notiek bez nodokļiem. Kas līdz ar to notiek? Ir pilnīgi normāli, ka uzņēmēji vairs neiegulda līdzekļus eksportspējīgu produktu ražošanā, bet gan viens pēc otra atmet tam visam ar roku un sāk spekulēt ar nekustamajiem īpašumiem. Līdz ar to mēs esam guvuši tādu rezultātu, ka Latvijas eksporta apjoms, salīdzinot pagājušo gadu ar šo gadu, ir nokrities no 34 procentiem uz 14 procentiem. Vairāk nekā dubultīgi! Mūsu eksporta kritums ir milzīgs! Tas savukārt ir novedis mūs pie fakta, ka Latvijas valsts tekošā konta deficīts šobrīd ir sasniedzis katastrofālu robežu. Un tas ir 20 procenti no iekšzemes kopprodukta. Kolēģi, tātad mūsu izdevumi par veselu piekto daļu ir lielāki par mūsu ieņēmumiem. Šī krīze ir tāda, ka to nevar ilgstoši neievērot. Nākamais - kā to visu varētu ierobežot? Un pirmais pasākums, kas būtu veicams, neapšaubāmi, nezināmas izcelsmes līdzekļu pastiprināta kontrole. Otrais aspekts - ekonomiskais līdzsvarojums starp nozarēm. Tātad, lai nebūtu tā, kā ir bijis līdz šim, ka godīgs eksportspējīgs ražotājs, kurš dara visu, lai viņa prece konkurētu, maksā pievienotās vērtības nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli, sociālo nodokli un tā tālāk, turpretī, piedodiet, legāls nekustamā īpašuma spekulants nemaksā neko! Un tieši tāpēc viņš šo savu nodokļos nesamaksāto naudu iegulda rolsroisos, jaunos „Porsche” automobiļos un ļoti greznās villās. Un šobrīd tas notiek ne jau vairs Latvijā! Šobrīd tas, kā zināms, notiek Melnkalnē, Floridā un vēl visur kaut kur citur pasaulē! (No zāles dep. J. Dobelis: „Ko tu tur muldi?”) Nākamais. Arī eksportspējīgas uzņēmējdarbības atbalsta programmu mēs neredzam un, kā izskatās, arī neredzēsim. Valsts eksports ir tas, kas ilgtermiņā nodrošina mūsu visu labklājību. Kolēģi! Ja mēs ilgstoši cits citam pārdosim savus dzīvokļus un īstermiņā priecāsimies, ka esam nopelnījuši savus 500 vai 1000 latus, tas nebūt nenozīmē, ka mums kopumā ir palielinājusies naudiņa. Nē! Mēs, tērējot šos pašus resursus, kuri nāk no ārzemēm, vienkārši radām sev ilūziju, ka esam kļuvuši bagātāki. Tikai kārtīga, eksportspējīga produkta vai pakalpojuma radīšana šajā valstī var radīt ilgtermiņa stabilitāti un ekonomikas pieaugumu. Nekas, kolēģi, šajā inflācijas apkarošanas plānā nav darīts saistībā ar nekustamā īpašuma nodokļa politikas maiņu. Mēs ļoti labi zinām, ka šobrīd, nopērkot vienu lielu zemes gabalu, piemēram, Jūrmalā, nekustamā īpašuma… nu, nezinu, spekulants vai uzņēmējs var ilgstoši sēdēt un gaidīt, kamēr tā cena mierīgā veidā pieaugs. Līdz ar to mēs neradām nekādu motivāciju, lai šis process notiktu ātrāk, protams, nodrošinot to visu ar sociālajām garantijām. Tātad, kolēģi, es tiešām… Es drīz beigšu! (No zāles dep. J. Dobelis: „Paldies Dievam!”) Ko šobrīd piedāvā valdība? Valdība piedāvā palielināt nodokļus automašīnām brīvā tirgus apstākļos. Vai jūs zināt, k��das tam būs sekas? Ja mēs to darīsim, tad šīs automašīnas vienkārši brauks ar Igaunijas, Lietuvas, Somijas vai Vācijas numuriem. Tas vienkārši tā notiks! Šī vienkāršā pieeja nodokļu līdzsvarošanai, ka šobrīd tiek maksāts palielināts nekustamā īpašuma pārdošanas nodoklis, ja darījums noticis viena gada laikā… tagad tiek piedāvāts pagarināt šo darījuma laiku līdz trim gadiem, taču tas ir ļoti triviāls, vienkāršs un nepietiekams risinājums. Latvijā tas tiks apiets un tas nedarbosies! Valdībai kā nopietnai institūcijai ir jāpiedāvā daudz nopietnāks, komplicētāks un sarežģītāks risinājums šim jautājumam. Tās tukšās frāzes, kas plānā ir ierakstītas par darba tirgus produktivitātes palielināšanu, tiešām šobrīd nedod ne mazāko iemeslu, lai mēs cerētu, ka arī darba produktivitāte pieaugs. Arī šī ir tā lieta, kura noteikti ir jārisina. Un pēdējais. Kolēģi! Secinājums, runājot par inflācijas ierobežošanas plānu, ir tāds: ir labi, ka mēs neesam nokļuvuši tādā situācijā, ka mums vispār nav nekā. Un tomēr tas viss ir ļoti nopietni jāpilnveido. Ļoti nopietni ir jāizdara tās lietas, kuras Latvijai ir svarīgas. Un tās ir šādas: eksporta veicināšana, nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas sakārtošana, energoefektivitāte, darba tirgus produktivitātes paaugstināšana, taču par šīm lietām šajā plānā vispār nav runāts. Paldies.".
• 2007_04_19-seq176 language "lv".
• 2007_04_19-seq176 speaker Artis_Kampars-1967.
• 2007_04_19-seq176 mentions Q822919.
• 2007_04_19-seq176 mentions Q211.
• 2007_04_19-seq176 mentions Q37.
• 2007_04_19-seq176 mentions Q191.
• 2007_04_19-seq176 mentions Q33.
• 2007_04_19-seq176 mentions Q236.
• 2007_04_19-seq176 mentions Q183.
• 2007_04_19-seq176 mentions Q1357342.
• 2007_04_19-seq176 mentions Q40993.
• 2007_04_19-seq176 mentions Q4803907.
• 2007_04_19-seq176 mentions Q842472.