Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_03_29-seq161> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2007_03_29-seq161 type Speech.
- 2007_03_29-seq161 number "161".
- 2007_03_29-seq161 date "2007-03-29".
- 2007_03_29-seq161 isPartOf 2007_03_29.
- 2007_03_29-seq161 spokenAs 22.
- 2007_03_29-seq161 spokenText "Godātie deputāti! PCTVL frakcijas priekšlikums, kuru diemžēl noraidīja atbildīgā komisija, ir ļoti vienkāršs. Lūk, šāds: štatā paredzētajos civilajos amatos var pieņemt arī Latvijas Republikas nepilsoni, ja uz viņu neattiecas daži likumā minētie ierobežojumi, kas neļauj pilsoņiem dienēt mūsu Bruņotajos spēkos. Es vēlreiz atkārtošu: ne dienēt Bruņotajos spēkos, bet tikai strādāt civilajos amatos. Tātad - strādāt algotajos civilajos amatos, tas ir, attiecīgajās štata vietās, kas ir izveidotas par nodokļu maksātāju līdzekļiem. Godātie deputāti! Tā ir tikai viena no pilsoņu un nepilsoņu tiesību 70 atšķirībām, turklāt, tāpat kā lielākā daļa no šīm atšķirībām, tā arī ir absolūti nepamatota. Ar nožēlu esmu spiests atzīmēt, ka pagājušajā ceturtdienā Saeimas Prezidijs atteicās izdalīt deputātu vidū materiālus, kurus sagatavoja frakcija un kuros tika minētas daudzas valdībai sen zināmas starptautiskas rekomendācijas šajā jomā, kā arī pieminēta pavisam jauna parādība - naturalizācijas tempu krasa palēnināšanās. Nāksies daļu no tiem materiāliem jums nolasīt no Saeimas tribīnes, jo Kārtības rullis to neļauj aizliegt. Lūk, piemēram, ANO Cilvēktiesību komitejas 2003. gada Noslēguma ziņojums par Latviju: „Attiecībā uz nepilsoņu statusu komiteja ņem vērā valdības politiku, lai veicinātu sabiedrības integrāciju naturalizācijas ceļā. Tomēr komiteju uztrauc lielais nepilsoņu īpatsvars dalībvalstī, kuri saskaņā ar likumu netiek uzskatīti ne kā ārvalstnieki, ne bezvalstnieki, bet gan kā atsevišķas kategorijas personas, kurām ir ilgstošas un noturīgas saiknes ar Latviju, kuri daudzos aspektos ir pielīdzināti pilsoņiem, bet citos aspektos tiem nav visu tiesību, ko paredz pilsonības esamība. Komiteja pauž bažas par šādas izslēgšanas situācijas turpināšanos, kā rezultātā iedzīvotāju nepilsoņu daļai nav efektīvi nodrošinātas daudzas šajā paktā paredzētās tiesības, tajā skaitā politiskās tiesības, iespējas ieņemt atsevišķus valsts un sabiedriskos amatus, iespējas strādāt atsevišķās profesijās, ierobežojumi uz īpašumtiesībām un sociālajiem pabalstiem. Dalībvalstij būtu jānovērš situācijas turpināšanās, ļaujot nepilsoņiem, kuri jau ilgu laiku ir pastāvīgi Latvijas iedzīvotāji, piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās un samazināt pārējo uz nepilsoņiem attiecināto ierobežojumu skaitu, lai veicinātu nepilsoņu līdzdalību Latvijas sabiedriskajā dzīvē. ” Ņemiet vērā to, ka ANO Cilvēktiesību komiteja atšķirību skaita samazināšanas jautājumu saista tieši ar naturalizācijas tempiem! Lūk, tajā materiālā, kuru atteicās izplatīt jūsu vidū, ir atzīmēts, ka 2003. gadā, kad tika gatavots šis Noslēguma ziņojums, triju mēnešu laikā tika iesniegti 2179 iesniegumi, bet 2006. gada decembrī un pēdējo divu šā gada mēnešu laikā tikai 1074 - divas reizes mazāk. Salīdzinājumā ar 2005. gada analoģisku periodu ir iesniegumu skaits sarucis sešas reizes. Naturalizācijas tempi jau tagad atrodas tādā līmenī, kāds bija pirms desmit gadiem. Un, lai naturalizētu palikušos nepilsoņus, būs nepieciešami apmēram 100 gadi. Šajos apstākļos rodas akūta nepieciešamība atcelt diskriminējošos ierobežojumus. PCTVL frakcija aicina izdarīt to nekavējoties un ļaut nepilsoņiem strādāt civilajos amatos mūsu Bruņotajos spēkos. Paldies.".
- 2007_03_29-seq161 language "lv".
- 2007_03_29-seq161 speaker Jakovs_Pliners-1946.
- 2007_03_29-seq161 mentions Q822919.
- 2007_03_29-seq161 mentions Q211.
- 2007_03_29-seq161 mentions Q164226.
- 2007_03_29-seq161 mentions Q1474490.