Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_03_22-seq152> ?p ?o. }

• 2007_03_22-seq152 type Speech.
• 2007_03_22-seq152 number "152".
• 2007_03_22-seq152 date "2007-03-22".
• 2007_03_22-seq152 isPartOf 2007_03_22.
• 2007_03_22-seq152 spokenAs 150.
• 2007_03_22-seq152 spokenText "Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētāja biedre! Labdien, kolēģi! Šos pirmos piecarpus mēnešus pavadot Saeimā, mani pārsteidz krievu politisko partiju lielā liekulība jautājumā par pilsonību. (No zāles: „Okupanti!”) Galvenais šajā liekulībā ir tas, ka viņi runā par tiesībām un runā par cilvēktiesībām, un runā par starptautiskajām tiesībām, kuras nepastāv tādā iztulkojumā, kā viņi to vēlas pateikt. Runāsim par šīm tiesībām! Jau toreiz, pēc 1940. gada 17. jūnija okupācijas, nelielajā Tautu Savienības saimē bija 33 valstis, kuras neatzīst Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā un atzīst to par varmācības aktu. Amerikāņu tiesībnieka Viljama Hafa (William Hough) grāmatā, kura ir man un Gravas kungam, biezā grāmatā, doktora disertācijā, ir uzskaitītas visas šīs 33 valstis, ar visiem formulējumiem. Turpināsim! 1949. gada augusts: Ženēvas konvencija skaidri pasaka, ka tas ir noziegums - pārcelt no okupētas teritorijas uz citu valsti tās iedzīvotājus un to vietā iesūtīt citus cilvēkus, kurus jūs tagad saucat par nepilsoņiem. Un arī šajā ziņā liekulība ir bijusi, iepriekšējās Saeimās nosaucot viņus par nepilsoņiem un sakot, ka viņiem ir kaut kādas tiesības, pie tam atsaucoties arī uz starptautiskajām tiesībām un cilvēktiesību aktiem. 1960. gadā Eiropas Padome ir skaidri pateikusi atbildi uz šo pašu jautājumu - gan par okupāciju, gan par tiesībām. Iesim tālāk! 1983. gada 13. janvārī Eiropas Parlaments, kurā mēs tagad esam locekļi (un joprojām pastāv šis parlaments, un joprojām nav atsaucis šo rezolūciju!), skaidri pasaka par visām trim Baltijas valstīm, ka notika Baltijas valstu varmācīga okupācija. Un turklāt tajā laikā arī Amerikas Savienoto Valstu Kongresā divas reizes tiek pieņemta rezolūcija, ka Latvijā un arī pārējās Baltijas valstīs ir varmācīgā veidā notikusi etniskās struktūras maiņa. Tad par kādām tiesībām jūs vēl runājat, ja ir zināms, ka 1984. gadā, nevarēdama tikt galā ar iztulkojumu, kas tad ir šīs cilvēktiesības, Apvienoto Nāciju Organizācija pēc savstarpējas vienošanās saaicināja Sirakūzu pilsētā 33 ekspertus, lai tie izskaidrotu, kas ir cilvēktiesības?! Šie eksperti ilgi strādāja - viņi visi ir starptautiskie tiesībnieki –, un pēc tam, nākamajā gadā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja pieņēma izskaidrojumu jēdzienam „cilvēktiesības”. Paklausieties! Šai nodaļai ir dots virsraksts „Par to cilvēku tiesībām, kas nav tās valsts pilsoņi, kurā viņi ieradušies un dzīvo”. Tas attiecas tieši uz okupācijas varas ievestajiem cilvēkiem. Un tur ir pateikts, ka šie cilvēki nedrīkst sev prasīt nekādas privilēģijas, ka viņiem ir jāpiemērojas pamatnācijas kultūras tradīcijām, jāciena tās valoda un tā tālāk. Jūs to nedarāt, un te izpaužas jūsu liekulība. Un te bija arī, no 1990. gada sākot… Es negribu neko pārmest nacionālajai apvienībai „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, bet bija arī liekulība no jūsu puses, par ko man arī jūs kādreiz avīzēs nevietā uzbrukāt. Jo Ministru prezidents Guntars Krasts 1998. gadā ir skaidri pateicis… Tas ir lasāms presē, un to vairs nevar noliegt. Kā krievi saka: kas ir ierakstīts, to ar cirvi neizcirtīsi! Viņš sacīja: „Ja mēs gribam iestāties Eiropas Savienībā, tad mums ir jāņem vērā van der Stūla ieteikumi. ” Un nu mēs esam nonākuši jau tik tālu, ka, liekot pie tās mazās latviešu liekulības klāt šo nepārtraukto, desmit gadus ilgo - nu jau drīz būs! - krievu politisko partiju liekulību, mēs tērējam laiku un runājam, un klausāmies šo liekulību. Mēs, latviešu politiskās partijas, esam nonākuši savā liekulībā tik tālu, ka esam pieņēmuši par koalīcijas pamatprincipu to, ka mēs vairs nedrīkstam runāt par šo skaidro jautājumu - par to, ka nav tādu nepilsoņu, bet ka ir okupācijas varas ievesti pilsoņi - cilvēki, kuri ir citas valsts pilsoņi un kuriem atbilstoši starptautisko tiesību normām, kā es šeit ātrumā pastāstīju, ar Apvienoto Nāciju Ģenerālās Asamblejas lēmumu ir jāpiemērojas, jāpielāgojas mums bez prasībām uz privilēģijām. Viņiem ir jāievēro visa mūsu kultūra, tradīcijas un valoda! Lūk, kur ir novedusi ir šī divkāršā liekulība! Taču mēs šo liekulību turpinām, ja mēs neejam līdz galam - ja mēs to visu negribam sakārtot starptautiski tiesiskā un cilvēktiesiskā plāksnē un ja mēs negribam pateikt patiesību pasaulei. Tad šī liekulība turpināsies! Es aicinu visas latviešu politiskās partijas saprast, ko nozīmē 400 000 tā saukto nepilsoņu. Es viņu rīcību pašreiz mums uzskatu par glābiņu, ka viņi negrib nokārtot šo ļoti, varētu teikt, prasībās pat niecīgo valsts valodas eksāmenu, loterijas veidā atbildēt uz jautājumiem par vēsturi un kļūt par nākamajiem deputātiem Saeimā, kas ievēlēti no šīm divām partijām. Ja mēs iesim šo ceļu un izliksimies vēl arī tālāk, ka šādas briesmas nepastāv, un nemainīsim Pilsonības likumu, tad mēs nonāksim pie tā, ka šie kungi varbūt vairākumā vai tuvu vairākumam sēdēs Saeimā, un tad šīs mūsu rindas stipri sarausies.".
• 2007_03_22-seq152 language "lv".
• 2007_03_22-seq152 speaker Visvaldis_Lacis-1924.
• 2007_03_22-seq152 mentions Q822919.
• 2007_03_22-seq152 mentions Q211.
• 2007_03_22-seq152 mentions Q193089.
• 2007_03_22-seq152 mentions Q458.
• 2007_03_22-seq152 mentions Q8889.
• 2007_03_22-seq152 mentions Q39731.
• 2007_03_22-seq152 mentions Q15180.
• 2007_03_22-seq152 mentions Q1065.
• 2007_03_22-seq152 mentions Q8908.
• 2007_03_22-seq152 mentions Q30.
• 2007_03_22-seq152 mentions Q38130.
• 2007_03_22-seq152 mentions Q3899540.
• 2007_03_22-seq152 mentions Q71.
• 2007_03_22-seq152 mentions Q523755.
• 2007_03_22-seq152 mentions Q10720160.
• 2007_03_22-seq152 mentions Q13670.