Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_03_22-seq146> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 2007_03_22-seq146 type Speech.
- 2007_03_22-seq146 number "146".
- 2007_03_22-seq146 date "2007-03-22".
- 2007_03_22-seq146 isPartOf 2007_03_22.
- 2007_03_22-seq146 spokenAs 37.
- 2007_03_22-seq146 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kas ir viens no politikas virsuzdevumiem? Viens no politikas virsuzdevumiem nepārprotami ir stabilitāte valstī. Es gribu arī cienījamiem priekšlikumu iesniedzējiem atgādināt, ka jautājums, kā risināt tiesību lietas pilsonības un pašvaldību vēlēšanu sakarā, ir katras dalībvalsts - Eiropas Savienības dalībvalsts - kompetencē. Un katra Eiropas Savienības dalībvalsts rīkojas atbilstoši saviem uzskatiem un savām interesēm. Kas ir katras valsts pamatā? Katras valsts pamatā ir tās teritorija un tās pilsoņi. Un pilsoņu kopums ir tas, kas nosaka kārtību katrā valstī, jo pilsonība - tās ir ne tikai tiesības, bet tie ir arī pienākumi. Mēs zinām, ka pilsonība dod ne tikai tiesības vēlēt, bet uzliek arī par pienākumu ar ieročiem rokās aizstāvēt savu valsti, ja tas ir nepieciešams. Kā jau es teicu, katra valsts rīkojas atbilstoši saviem ieskatiem. Jā, ir valstis, kur legāliem imigrantiem ir tiesības vēlēt. Vai tos ieceļotājus, kuri šeit, Latvijā, ieceļoja okupācijas laikā, var uzskatīt par legāliem imigrantiem? Protams, ne. Mums, arī salīdzinot ar to pieeju šim jautājumam, kāda ir Igaunijā, tomēr ir jāskatās caur savu, Latvijas, prizmu. Latvijā okupācijas laikā ieceļoja apmēram 4 miljoni cilvēku, no kuriem lielākā daļa izbrauca, bet apmēram 700 tūkstoši palika šeit uz pastāvīgu dzīvi. (No zāles dep. L. Ozoliņš: „Pareizi!”) Vai visiem šiem ieceļotājiem ir šī pienākuma izjūta pret valsti? Es par to nedaudz šaubos! Ja šobrīd cilvēks jūt, ka viņam ir ne tikai tiesības, bet ka viņš grib arī uzņemties pienākumus pret valsti, tad šādam cilvēkam ir tiesības naturalizēties - iemācīties latviešu valodu, apgūt Latvijas vēstures pamatus un naturalizējoties uzņemties šos pienākumus pret valsti. Šajā sakarībā salīdzinot Latviju ar Igauniju, redzam, ka tomēr tā situācija ir nedaudz atšķirīga, jo igauņi ir piegājuši pilsonības jautājumam pašvaldību vēlēšanu sakarā ļoti pragmatiski, raugoties tieši no Igaunijas pozīcijām. Latvijas galvaspilsētā Rīgā pamatiedzīvotāju, latviešu, ir aptuveni tikai 40 procentu, turpretim Igaunijā - krietni vairāk nekā 50 procentu. Latvijā pirms kara krievu tautības cilvēku bija apmēram 7 procenti no Latvijas galvaspilsētas iedzīvotājiem (tā bija tikai trešā vai ceturtā mazākumtautība - aiz ebrejiem un vāciešiem), turpretim šobrīd krievu Rīgā ir vairāk nekā 40 procentu. Arī Daugavpilī, kā mēs zinām, latvieši ir izteiktā mazākumā. Daugavpilī, kā mēs zinām, ir pilsonība piešķirta arī ļoti daudziem cittautiešiem, jo, atšķirībā no Rīgas, kur cittautiešu grupu veido galvenokārt ieceļotāji padomju gados un viņu pēcteči, Daugavpilī tie pārsvarā ir Latvijas pilsoņi, kas šeit dzīvoja, - pilsoņi cittautieši, kas šeit dzīvoja arī pirmās neatkarīgās Latvijas valsts laikā. Un tāpēc arī igauņi, ņemot vērā to, ka tomēr galvaspilsētā, atšķirībā no perifērijas, bieži vien tiek risināti arī politiski jautājumi… Politiski jautājumi bieži vien galvaspilsētā, arī domes līmenī, izvirzās priekšplānā, un to mēs ļoti perfekti varējām redzēt tad, kad Rīgā tika apspriesta un īstenota…".
- 2007_03_22-seq146 language "lv".
- 2007_03_22-seq146 speaker Dzintars_Abikis-1952.
- 2007_03_22-seq146 mentions Q211.
- 2007_03_22-seq146 mentions Q2660080.
- 2007_03_22-seq146 mentions Q191.
- 2007_03_22-seq146 mentions Q193089.
- 2007_03_22-seq146 mentions Q458.
- 2007_03_22-seq146 mentions Q80021.
- 2007_03_22-seq146 mentions Q4332232.