Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_03_22-seq128> ?p ?o. }

• 2007_03_22-seq128 type Speech.
• 2007_03_22-seq128 number "128".
• 2007_03_22-seq128 date "2007-03-22".
• 2007_03_22-seq128 isPartOf 2007_03_22.
• 2007_03_22-seq128 spokenAs 53.
• 2007_03_22-seq128 spokenText "Priekšsēdētājas kundze! Deputātu kundzes un kungi! Dāmas un kungi! Pirmām kārtām gribu dalīties ar jums savā aizkustinājumā, ka man ir izrādīts liels gods - uzrunāt jūs Saeimā, un gribu pateikties jums par šo iespēju. Es pateicos jums par to, ka uzņēmāt mūsu delegāciju. Franču delegāti nu jau 48 stundas sev atklāj jūsu skaisto valsti! Man un arī pārējiem delegācijas pārstāvjiem ir prieks gan atrasties kopā ar jūsu valdību, gan arī tikties ar Valsts prezidentes kundzi, lai attīstītu mūsu sadarbību. Pirmām kārtām gribu iepazīstināt jūs ar mūsu delegāciju. Īvs Kusēna kungs ir deputāts no Kantālas, Alēns Guriū kungs ir deputāts no Kotdarmoras, Robērs Lamī kungs ir deputāts no Ronas, Kristofs Paljē kungs ir Ekonomikas komisijas sekretariāta vadītājs. Šī delegācija sastāv no vairākām prominentām Francijas personām. Gribu teikt, ka tās sastāvā ir arī Alēns Žipē kungs, Bordo mērs. Arī viņš pašreiz ir Rīgā un aktīvi piedalās šajos pasākumos. Gribu jūs iepazīstināt arī ar Simonu Veilas kundzi, kas ir festivāla „Francijas pavasaris” goda līdzpriekšsēdētāja. Priekšsēdētājas kundze, paldies jums par uzņemšanu! Tātad ir emocijas, aizkustinājums… Kā es jau nupat teicu, tas ir tāda deputāta aizkustinājums, kurš ir ievēlēts no savas tautas. Esmu aizkustināts par to, ka šobrīd varu šeit stāvēt jūsu priekšā, pārstāvēt manas valsts demokrātiju un uzrunāt jūs, latviešus, - nāciju, kuru vēstures rats nav žēlojis. Gribu pateikties par šo skaisto uzņemšanu! Mums ir radies tāds iespaids, ka mēs esam mājās pie mums, Francijā. Un savukārt tad, kad jūs, latvieši, būsiet Francijā, jūtieties arī Francijā kā mājās! Es gribu uzteikt Latviju par to, ka Latvija šo sešpadsmit gadu laikā ir apliecinājusi savu vēlmi pēc neatkarības, savu drosmi un gribu. Man ir tas gods un prieks atgādināt arī to, ka šinī procesā ir līdzdarbojusies arī jūsu Valsts prezidente. Taču it īpaši jāuzsver, ka pati tauta ir apņēmusies mainīt savu likteni un ir tik daudz jau sasniegusi. Turklāt jāuzsver, ka apstākļi Latvijā ir bijuši ļoti sarežģīti - lai pievienotos Eiropas Savienībai, viss bija jāpārveido, viss bija jāsāk no jauna, no pašiem demokrātijas un arī ekonomikas pamatiem. Jūs esat Eiropa, jūs esat arī Eiropā iekšā, un mēs, francūži, esam lepni būt jums blakus. Jūsu gūtie rezultāti ir ļoti ievērojami! Es domāju, ka vēstures gaitā tāds piemērs kā jūsējais nemaz tik viegli nav atrodams. Jāpiebilst, ka jūs esat veiksmīgi uzsākuši tehnoloģiju attīstīšanu un jaunu pārvaldes metožu ieviešanu. Mēs priecājamies par to un gribam lūgt jums padomu: kā var sasniegt desmitprocentīgu izaugsmi tik īsā laikā? Francijā izaugsme ir tikai divi procenti, un mums klājas grūti šinī ziņā, un tāpēc mēs raugāmies uz jums. Mūsu ziņkārais un arī apbrīnas pilnais skatiens ir pievērsts jums. Tātad arī šodien ekonomikas izaugsme var būt ļoti strauja. Tā kā ekonomika man ir ļoti tuva joma, es domāju, ka šī izaugsme ir ļoti strauja, varbūt pat pārāk strauja. Turklāt jāteic, ka jūs esat nodrošinājuši arī ļoti labu juridisko jeb likumu normu ietvaru. Protams, tas viss ir noticis ne jau bez pūlēm. Sākumā likās, ka tas varbūt nav pat iespējams, taču jau šodien ir redzami jūsu darba rezultāti. Šie rezultāti apliecina to, ka jūs esat pratuši lieliski adaptēties –pielāgoties jaunajai situācijai. Es apbrīnoju arī to, ka latvieši grib attīstīt uzņēmējdarbību, grib attīstīt sadarbību, un es ceru, ka sadarbība izvērtīsies tieši ar franču uzņēmējiem. Es ļoti ceru uz to! Un, ja šī sadarbība pašlaik vēl nenotiek ļoti strauji un aktīvi, tad tomēr varbūt jums pašiem vajadzētu būt tās iniciatoriem - jums vajag viņus aicināt uz sadarbību, aicināt viņus sadarboties ar jums, jo mēs taču esam Eiropā. Teiksim, Brazīlija vai kādas citas valstis ir mums tāli kontinenti, bet mēs esam tuvāk - mēs esam kaimiņos, un tāpēc es ceru uz jaunu sadarbību, kā arī ceru, ka šī sadarbība būs pietiekami auglīga. Nav nekādu šaubu par to, ka jūs esat ļoti uzņēmīgi, ka jūs vēlaties uzlabot dzīvi savā valstī, un ieguvēji no tā ir ne tikai paši latvieši, bet arī Eiropa, tostarp arī Francija. Gribu apgalvot, ka jūsu apņemšanās un jūsu vēlme piedalīties visās Eiropas norisēs ir ļoti ievērojama un to novērtē arī Eiropas Savienības dalībvalstis, it īpaši Francija. Jūs šodien esat šis jaunais dzinējspēks Eiropas Savienībā. Mēs tādi varbūt bijām pirms dažiem gadiem, bet patlaban jūs esat tas galvenais dzinējspēks, kas var palīdzēt arī mums, un tāpēc mēs gribam attīstīt šo politisko dialogu, un šī attīstība norisinās jau tagad. Un rezultāts ir tas, ka notiek mūsu valstu delegāciju apmaiņas vizītes - ne tikai mūsu, deputātu, līmenī, bet arī ministru un valstu vadītāju līmenī. Gribu pieminēt arī to, kā jūsu Valsts prezidente vakar teātrī bija vēl franciskāka nekā paši francūži. Par šo sadarbību - Francijas un Latvijas sadarbību - ir liels prieks, un tur ir arī liels jūsu Valsts prezidentes nopelns. Es domāju, ka, ja viņas nebūtu, nez vai mēs varētu šodien tā satikties un es varētu jūs te uzrunāt. Es gribu pieminēt arī mūsu sadarbību vairākās citās jomās - gan politikas jomā, gan dažnedažādajās lielajās, globālajās jomās, piemēram, kultūras jomā, dabas problēmu jomā, klimata pārmaiņu jomā. Tie ir izaicinājumi, ar kuriem mums ir jātiek galā. Dialoga veidā mums ir jātiek galā ar šīm problēmām, un, ja mēs gribam cīnīties par labāku gaisu, par labāku apkārtējo vidi, tad mums vajag apvienoties. Tie, protams, ir morālas dabas principi. Taču ir jāpārvar apstākļi un, konstatējot faktus, jācenšas uzlabot mūsu apkārtni un apkārtējo vidi. Runājot par atomenerģiju, runājot par CO2 gāzi un „siltumnīcas efektu”, jāteic, ka to visu var pārvarēt, attīstot citāda veida, alternatīvās, enerģētikas. Es domāju, ka pēc 50 gadiem pasaules liktenis būs atkarīgs tieši no enerģētikas izstrādes. Manuprāt, vienīgais veids, kā izdzīvot, - tā ir, protams, atomenerģija. Es zinu, ka ir debates par šo tematu, bet es jums to saku atklāti: tāds ir mūsu uzskats. Mēs uzskatām, ka, attīstot atomenerģiju, mēs varēsim tikt galā ar turpmāko gadu izaicinājumiem. Un es uzskatu, ka šī enerģija ir diezgan pieņemams līdzeklis, lai mainītu pasaules likteni. Taču šajā jomā mums daudz kas vēl ir darāms. Šo pēdējo gadu laikā progress tika sasniegts daudzās jomās - sadarbībā tirdzniecības jomā, investīciju jomā. Investīcijas komercdarbībā no mūsu puses ir ļoti mazas. Jāteic, ka tā ir mūsu kļūda. Francija ir otrais lielākais piegādātājs Latvijā un trīspadsmitais investors Latvijā. Un, kad mēs redzam, ka notiek lielāka apmaiņa ar Itāliju un ar Apvienoto Karalisti, protams, tas ir labi Itālijai un Apvienotajai Karalistei, bet tas nav labi Francijai. Un tāpēc es vēlos, lai mūsu sadarbība attīstās, lai mūsu kultūra veicina šo sadarbību, tostarp ekonomisko sadarbību, un lai mūsu attiecības pastiprinās un tuvinās. Un, ja mēs to vēlēsimies, mums tas noteikti izdosies. Mūsu dialogs ekonomikas jomā notiek jau arī pašreiz. Šodien, piemēram, tiek diskutēti jautājumi ekonomikas jomā. Protams, arī vēsture un ģeogrāfiskā situācija, zināma attālinātība starp abām mūsu valstīm, it kā ir tāds apstāklis, kam ir zināma loma mūsu sadarbībā. Taču mēs, politiķi, varam mainīt lietas, un, es domāju, ja mums ir griba, tad ir arī ceļš. Jūsu Valsts prezidente, kas runā franciski labāk par mani, teica, ka šis ceļš, kopdarbības ceļš, eksistē, pastāv. Jūs esat tautas ievēlēti, un jūs esat tie, kuri var veicināt šo sadarbību. Mēs visi kopā varam to izdarīt. Mēs visi kopā varam to panākt - šo jauno sadarbību. Es domāju, ka ir jāatbalsta visas iniciatīvas - iniciatīvas, kas varētu veicināt mūsu sadarbību. Mēs vēlamies attīstīt sadarbību, un tāpēc arī ir šī ekonomikas un biznesa jautājumiem veltītā diena: šodien norisinās biznesa konference, kas ļauj mums dalīties savā pieredzē un parādīt to, ko mēs spējam un ko mēs mākam paveikt. Un šīs mūsu ekonomiskās sadarbības ietvaros es šodien tikšos arī ar jūsu ekonomikas ministru Stroda kungu. Es priecājos par to, ka esmu piedalījies vairākos pasākumos, kas Latvijā norisinās Francijas festivāla ietvaros. Protams, sadarbība ekonomikas jomā ietver sevī arī uzņēmējdarbību. Organizācija MEDEF atbalsta uzņēmējus, un arī tās pārstāvji pašreiz ir ieradušies Rīgā, un viņiem ir tikšanās biznesa konferences ietvaros. Viņi strādā, viņi ir uz pareizā ceļa, taču, manuprāt, viņiem ir jāpalīdz. Es domāju, ka līdztekus sadarbībai kultūras un ekonomikas jomā ir jāpiemin arī tā saucamā decentralizētā sadarbība. Kad es runāju par decentralizēto sadarbību, es runāju par Jelgavu, par jūsu pilsētu, uz kurieni es došos rīt. Šī sadarbība starp divām pašvaldībām - starp Jelgavas pašvaldību un manas pilsētas pašvaldību, kur es esmu ievēlēts par mēru, - liecina, ka mēs varam arī lokālajā, vietējā, līmenī komunicēt, satikties un sadarboties. Šo sadarbību gan pilsētu jeb vietējā līmenī, gan arī valstu līmenī mēs vēlamies stiprināt. Tieši to es jums gribēju pateikt. Attiecībā uz mūsu sadarbības jomu jāteic, ka Francija bija ļoti pārsteigta tad, kad pirms dažiem gadiem, 2005. gadā, Francijā norisinājās festivāls „Pārsteidzošā Latvija”. Īpaši pārsteidza runājošie akmeņi! Francūži bija ļoti pārsteigti tieši par šiem akmeņiem. Taču īpaši liels bija arī prieks par to, ka mūsu valstu vadītāji nolēma turpināt šo tradīciju. Un, lūk, rezultāts: pašreiz norisinās festivāls „Francijas pavasaris”, kas aizsākās vakar. To atklāja jūsu Valsts prezidente. Kā jūs redzat, tas viss kļuvis iespējams. Attīstās arī sadarbība starp šīm divām pilsētām - Rīgu un Bordo. Mums ir iespēja šā festivāla laikā iepazīstināt latviešus ar mūsu kultūru. Šis ir ļoti liels pasākums, kas nekad agrāk netika organizēts šinī Eiropas reģionā. Piecdesmit gadi ir pagājuši kopš Romas līguma parakstīšanas, un es biju uzaicināts uz Romu, lai svinētu Romas līguma parakstīšanas 50. gadadienu, bet, manuprāt, svarīgāk taču ir atrasties kopā pašreiz tieši ar jums. Un tas nebūt netraucē mums te kopīgi svinēt šo 50. gadadienu! Es to svinu kopā ar jums, būdams Latvijā. Es priecājos par to, ka Latvija tagad ir Eiropā, Eiropas Savienības valstu saimē. Tā ir Eiropa, kurā mēs dzīvojam, un Francija grib Eiropu. Nevajag ticēt tam, ko jūs lasāt par mums presē! No tā, ka Francijā tika pateikts „nē” Eiropas Konstitūcijai, var rasties iespaids, ka Francija it kā ir pret Eiropu. Nē, tā nav tiesa! Francija ir eiropeiska, tā grib Eiropu, tā grib veidot Eiropu, un šī ir tā Eiropa, kuru vēlējās veidot ģenerālis de Golls, un es esmu viņa piekritējs. Šī ir Eiropas veidošana, un Eiropa mums ir jāveido visiem kopā, respektējot mūsu izcilākos vīrus. Eiropa tagad ir krustcelēs… Eiropa pašreiz ir it kā nedaudz neziņā - jo tā nezina, kā tālāk attīstīt tieši šo Eiropas eiropeiskumu, un, es domāju, tieši jūs, jūsu valsts un arī šīs pārējās jaunās valstis, ar savu dinamiskumu varat palīdzēt mums daudzu jautājumu risināšanā. Un to pierāda arī šis festivāls, kas pašreiz norisinās. Es domāju, ka šā festivāla ietvaros mums ir iespēja vēlreiz apsveikt mūsu sadarbību, mūsu draudzību. Lai dzīvo Latvijas - Francijas sadarbība! Lai dzīvo Latvija! Lai dzīvo Francija! (Aplausi.) Paldies!".
• 2007_03_22-seq128 language "lv".
• 2007_03_22-seq128 speaker Patriks_Olje.
• 2007_03_22-seq128 mentions Q822919.
• 2007_03_22-seq128 mentions Q211.
• 2007_03_22-seq128 mentions Q2660080.
• 2007_03_22-seq128 mentions Q193089.
• 2007_03_22-seq128 mentions Q458.
• 2007_03_22-seq128 mentions Q142.
• 2007_03_22-seq128 mentions Q38.
• 2007_03_22-seq128 mentions Q145.
• 2007_03_22-seq128 mentions Q179830.
• 2007_03_22-seq128 mentions Q155.
• 2007_03_22-seq128 mentions Q220.