Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_03_15-seq126> ?p ?o. }

• 2007_03_15-seq126 type Speech.
• 2007_03_15-seq126 number "126".
• 2007_03_15-seq126 date "2007-03-15".
• 2007_03_15-seq126 isPartOf 2007_03_15.
• 2007_03_15-seq126 spokenAs 5.
• 2007_03_15-seq126 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es jūs aicinu šo likumprojektu neskatīt izolēti no citiem likumiem valodas politikas jomā un no Latvijas Republikas nu jau astoņpadsmit gadus īstenotās valodas politikas kopumā. Kā zināms, valodas politika kā ļoti nozīmīga iekšpolitikas sastāvdaļa nesastāv tikai no viena juridiskā aspekta, un arī šis viens juridiskais aspekts nesastāv tikai no sodiem par likuma pārkāpumiem. Valodas politika balstās uz stingras teorētiskas koncepcijas, kas Latvijā tiek pilnveidota jau kopš 80. gadu beigām un kas pagājušā gada novembrī ir sasniegusi savu kvintesenci Ministru kabineta apstiprinātajā Valsts valodas politikas programmā laikposmam līdz 2014. gadam. Un šī programma ir uzskatāma par Eiropas līmeņa sabalansētu dokumentu, kurā mēs esam raduši veidu, kā, nodrošinot Latvijas minoritāšu lingvistiskās cilvēktiesības, stingri aizstāvēt arī mūsu valsts identitātes pamatu - latviešu valodu. Un to mēs darām, gan pilnveidojot mūsu likumdošanu, jo valoda jau reiz ir tā joma, kur tikai ar skaistiem vārdiem un labu gribu vien nevaram izdarīt neko, - gan rūpējoties par valodas apguvi gan latviešiem, gan visiem citiem, kuriem šī valodas apguve ir vai nu nepieciešamība, vai interese, un arī bagātinot, izkopojot, pilnveidojot un zinātniski pētot latviešu valodu. Un, lūk, likumprojekts, kas šodien ir mūsu priekšā, iekļaujas vienā no valodas politikas trim pamataspektiem - juridiskajā jeb likumdošanas aspektā. Mums ir svarīgi saprast, ka šī sistēma darbojas vairākos līmeņos. Pirmais ir konstitucionālais līmenis - 4. pants mūsu valsts Satversmē. 4. pants. Otrais līmenis ir Valsts valodas likums, kas tika pieņemts 1999. gadā, un tas nebūt nav uzskatāms par ideālu variantu. Un trešais līmenis ir Ministru kabineta noteikumi plus vēl dažādas instrukcijas un iekšējie normatīvie akti. Taču ne Valsts valodas likumam, ne arī Ministru kabineta noteikumiem nebūs pietiekama spēka, ja vienlaikus nepastāvēs arī atbildība par šā likuma pārkāpšanu. Un tāpēc noteiktie sodi par Valsts valodas likuma neievērošanu ir nepatīkams, bet nepieciešams valodas politikas mehānisma zobrats. Ja šis zobrats nedarbosies, ja tas neatbildīs laikmeta prasībām, tad, protams, būs grūtības arī visu citu mūsu labo nodomu īstenošanā. Un tieši tāpēc mums ir skaidri jāapzinās, par ko te ir runa. Šeit ir runa nevis par ko citu, bet gan par latviešu lingvistiskajām cilvēktiesībām, kas ietver normu, kura ir lasāma arī mūsu Valsts valodas likuma 2. pantā: „Latvietim ir tiesības visā Latvijas teritorijā visās situācijās sazināties latviešu valodā. ” Tātad arī saņemt pakalpojumus latviešu valodā, taču mēs labi zinām, ka šī norma Latvijā tomēr vēl vienmēr un visur netiek ievērota. Šajā pirmdienā Valsts prezidentes izveidotā Valsts valodas komisija rīkoja apaļā galda sanāksmi „Valoda un patērētāju tiesības”. Un šajā gadījumā mēs runājām tieši par patērētāju tiesībām. Ikviens no mums nosauks ļoti daudzus gadījumus, kad mūsu iegādātajai precei trūkst instrukcijas vai tehniskās dokumentācijas valsts valodā. Ikviens, protams, savu reizi būs paironizējis, savu reizi būs juties satriekts par to, cik neveiklā latviešu valodā dažkārt mums nākas klausīties gan ierakstus kompaktdiskos, gan arī lasīt paziņojumus. Un, protams, ikviens no mums tomēr būs piedzīvojis gadījumus, kad latviešu valodā nevar sazināties ne ar pārdevēju, ne ar oficiantu, ne ar taksometra šoferi. Ko mēs darīsim? Vai atkal runāsim skaistus vārdus, atkal kaunināsim, atkal atgādināsim latviešu lingvistisko cilvēktiesību jēdzienus? Tas tiek darīts, un neviens jau pret to neprotestē. Tāpēc ir nepieciešams skaidrs, noteikts juridisks mehānisms, kas ietver atbildību par normatīvo aktu neizpildīšanu. Un tāds tiek piedāvāts. Vai perfekts? Nebūt ne. Pilnveidojams! Šis ir tikai pirmais lasījums, un kompetenta komisija, izvērtējot gan šo sodu samērīgumu, gan formulējumus, spēs šo likumu novest līdz perfektam stāvoklim. Taču mums tas noteikti ir jāatbalsta, jo galu galā mums ir jāievēro Satversmes 4. pants, mums ir jāievēro Valsts valodas likuma 2. pants. Un tāpēc es lūdzu dot zaļo gaismu šim likumprojektam, kas nodrošinās latviešu lingvistiskās cilvēktiesības viņu pašu valstī. Paldies.".
• 2007_03_15-seq126 language "lv".
• 2007_03_15-seq126 speaker Ina_Druviete-1958.
• 2007_03_15-seq126 mentions Q211.
• 2007_03_15-seq126 mentions Q193089.
• 2007_03_15-seq126 mentions Q16361176.
• 2007_03_15-seq126 mentions Q11815198.