Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_03_15-seq113> ?p ?o. }

• 2007_03_15-seq113 type Speech.
• 2007_03_15-seq113 number "113".
• 2007_03_15-seq113 date "2007-03-15".
• 2007_03_15-seq113 isPartOf 2007_03_15.
• 2007_03_15-seq113 spokenAs 22.
• 2007_03_15-seq113 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi likumdevēji! Apspriežamā likumprojekta autoriem acīmredzot ir par maz ar tiem sodiem, kuri ir apkopoti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa speciālā daļā ar nosaukumu „Administratīvie pārkāpumi valsts valodas lietošanas jomā”. Tomēr arī bez „tēvzemiešu” līdzdalības likumdevēji ir kārtīgi pacentušies, ieviesdami kodeksā veselus vienpadsmit pantus. Trīs no šiem vienpadsmit pantiem likumprojekta autori vēlas padarīt pēc savas būtības daudz stingrākus, turklāt viņi vēl aicina pievienot divus jaunus pantus. Sākotnējais šā kodeksa nodalījuma teksts, kas sastāv no 5556 zīmēm, tiek pagarināts vēl par 1787 zīmēm jeb par vienu trešdaļu. Dāmas un kungi, varbūt tas arī nav visai politkorekti - vērtēt šo juridiskās domas šedevru pēc rakstu zīmju daudzuma, taču tā novērtējumu pēc būtības jau ir devusi Juridiskā komisija, kura ir noraidījusi šo likumprojektu. Es domāju, ka tās tautas pārstāvjiem, kuri šodien ir pulcējušies šajā Sēžu zālē, būtu interesanti uzzināt pavisam ko citu, proti, ja par vienu trešdaļu ir palielinājies sodu apjoms par valsts valodas nelietošanu pienācīgā kārtā, tad acīm redzami par vienu trešdaļu ir palielinājusies arī nepieciešamība pastiprināt šos sodus. Turklāt tā ir palielinājusies konkrētā laikposmā - kopš brīža, kad apspriežamajā nodaļā tika izdarīti pēdējie grozījumi. Pēdējo izdarīto grozījumu datums ir 2005. gada 22. decembris. Kā redzat, ārkārtējie draudi latviešu valodas eksistencei ir parādījušies pēdējo četrpadsmit mēnešu laikā. Ja mēs arī turpmāk tādos pašos tempos izdarīsim grozījumus šajā nodaļā, tad ir viegli aprēķināt, ka 9. Saeimas pilnvaru galaposmā šīs nodaļas apjoms palielinājies būs divas reizes. Kādus tad iemeslus, lai padarītu daudz bargāku ar valsts valodas lietošanu saistīto likumdošanu, min paši likumprojekta autori? Ar lielu nokavēšanos, bet viņi tomēr pievienoja savam likumprojektam anotāciju, ne tikai mutvārdos pastiprinādami latviešu valodas leksiku, kas „tēvzemiešiem” padodas visai ražīgi, bet arī rakstveidā šīs leksikas sastāvdaļu. Kolēģi deputāti anotāciju var izlasīt patstāvīgi, tāpēc es minēšu tikai to iemeslu, kuru autori ir nosaukuši kā pirmo: „…Valsts un pašvaldības iestādes ar bukletu, vienlapju, plakātu utt. palīdzību nereti sniedz informāciju par, piemēram, komunālo pakalpojumu apmaksas kārtību, līdzās valsts valodai lietojot arī svešvalodas gadījumos, kas nav paredzēti kā izņēmumi attiecīgos MK noteikumos. ” Acīmredzot „priecīgās” ziņas par sabiedriskā transporta biļešu cenu pieaugumu pusotras reizes vai par īres maksas pieckārtēju palielināšanos denacionalizētajos namos vislabāk būtu paziņot vienīgi valsts valodā. (No zāles dep. K. Leiškalns: „Neko nevar saprast!” Dep. I. Kalniņš: „Nevienu vārdu nevar saprast!”) Nezinu gan, cik stipri priecājas par šīm ziņām paši valsts valodas nesēji, kādā valodā un kādus lamuvārdus lietodami viņi pauž savas domas par šo jaunievedumu iniciatoriem. (No zāles dep. I. Kalniņš: „Neko nevar saprast!”) Patīkamais moments šeit ir tikai viens - šādas ziņas, kas ir izklāstītas vienīgi valsts valodā, lēnāk izplatās aiz mūsu valsts robežām. (No zāles dep. I. Kalniņš: „Cik labi!”) Tikai žēl, ka, izlasot anotāciju, tā arī īsti nevar saprast, kādi tad jauni draudi ir radušies valsts valodai pēdējo četrpadsmit mēnešu laikā. Vai nu izglītības reformu jau būtu atcēluši, vai arī atļāvuši iedzīvotājiem rakstīt dzimtajā valodā sūdzības vietējām pašvaldībām…".
• 2007_03_15-seq113 language "lv".
• 2007_03_15-seq113 speaker Vladimirs_Buzajevs-1951.
• 2007_03_15-seq113 mentions Q822919.
• 2007_03_15-seq113 mentions Q211.
• 2007_03_15-seq113 mentions Q6454285.
• 2007_03_15-seq113 mentions Q2306866.