Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_03_01-seq348> ?p ?o. }

• 2007_03_01-seq348 type Speech.
• 2007_03_01-seq348 number "348".
• 2007_03_01-seq348 date "2007-03-01".
• 2007_03_01-seq348 isPartOf 2007_03_01.
• 2007_03_01-seq348 spokenAs 40.
• 2007_03_01-seq348 spokenText "Cienītie kolēģi, es šodien jūs te tā klausos, klausos. (No zāles dep. A. Ziedone-Kantāne: „Mēs tāpat!”) Godīgi sakot, diezgan garlaicīgas runas klausos. Tās ir tik nodrāztas un banālas, kas šad un tad te skan. (No zāles dep. S. Āboltiņa: „Kā tad, par dzīvniekiem un kājām!”) Redziet, nervozē uzreiz, jau bļauj no vietas, jo zina, par ko es runāju… Lieta ir tāda. Nu šeit kaut kā, neilgu laiciņu uzturoties Saeimas telpās, man nākas konstatēt vienu: gadu no gada runas ir vienas un tās pašas. Vienas un tās pašas! (No zāles dep. S. Āboltiņa: „Par dzīvniekiem un kājām!”) Tikai tie ģīmīši mainās, saprotiet! Mainās partijas: nāk, piedzimst, nosprāgst un pazūd. Un nāk jauna. Šodien es ļoti daudz faktu dzirdēju no tām runām, kuras reiz skanēja no Zīgerista partijas mutes. Varētu gandrīz vai vienam otram vārds vārdā to nolikt priekšā. Kādas te kuram ir tiesības nākt un teikt: „Mēs tie godīgie, jūs tie negodīgie!” Paņemiet, lūdzu, kaut vai pagājušo vai aizpagājušo Saeimu, kad sākumā viens bija valdībā, tad bija otrs valdībā… Kādi tad bija balsojumi. Kas tika balsojis „par” Ždanokas izvirzīšanu uz Eiropas Parlamentu? Kurš balsoja „par” to un kurš balsoja „pret”? (No zāles dep. A. K. Kariņš: „Runā par likumu!”) Lūk, tādā veidā paanalizēsim visu to, kas ir noticis! Ir ļoti nožēlojami, ka atnāk tribīnē ar ārkārtīgi svarīgu ģīmi un nu sāk te kaut ko citēt… (No zāles: „Sāk stāstīt par dzīvnieku kājām!”) Kaut kāds godīguma etalons! Vai tiešām jūs domājat, ka lielais vairākums šeit nesaprot, kurš televīzijas kanāls kuram kalpo, kuras aģentūras kuram kalpo? Kuras runas tiek parādītas un kuras tiek apslēptas? Kariņa kungs atbrauc no ASV, kur it kā vajadzēja runāt tīrā latviešu valodā, bet viņam šeit ir „pielaišanas” problēmas. Lūk, katram no jums ir savas vājības, redziet! Un tāpēc, ja jau jūs šeit nākat… Šis ir pirmais lasījums, koncepcija, nu tad tiešām parunāsim, ja jau ir runa par to, ka „griestus” nevajadzētu atcelt. Tad ko jūs piedāvājat vietā? Piedāvājums gan skan tāds pabāls, kas jau gadiem ilgi ir skanējis, - valsts finansētas partijas. Jā, tas jau ir skanējis un varbūt skanēs vēl. Bet kāpēc tas parādās tagad, kad šeit notiek diskusijas? Kāpēc tas neparādījās pirms vēlēšanām? Tad gan es nedzirdēju, ka būtu kāds runājis par valsts finansējumu politiskajām partijām, tāpēc ka visi bija piesardzīgi, tāpēc ka tas nebija populāri, tāpēc ka bija bailes runāt. Lūk! Viens no valdības aiziet, otrs atnāk, bet, ja jūs kādreiz te, partneri, esat strādājuši vienā valdībā, tad man ir tā jocīgi klausīties šodien: „Oranžās briesmas!” (No zāles dep. K. Leiškalns: „Diktatūra!”) Bet jūs taču bijāt kopā ar šīm „oranžajām briesmām” un vēlāk aizlaidāties no turienes! Tātad nobijāties no šīm briesmām - vai tā iznāk? (No zāles dep. S. Āboltiņa: „Mēs ne no kā nebaidāmies!”) Jums bija iespēja strādāt valdībā, bet jūs aizmukāt - gļēvi pametāt valdību, cerēdami uz tautas atbalstu šādā sakarā. Es saku: ja jūs mūs šodien nebūtu aiztikuši, es nebūtu kāpis tribīnē, jo parasti es pirmais nevienu neaiztieku, bet es reaģēju. Es reaģēju uz bezjēdzīgiem izteikumiem! Šeit tiek pārmests tas un tas. Paklausieties! Kā jūs domājat: vai daudz prāta vajag, lai otram cilvēkam kaut ko pārmestu? Tur, man liekas, ļoti maz tā prāta vajag! (No zāles: „Labāk par priekšvēlēšanu aģitāciju pastāsti!”) Ja ir argumenti, tad, lūdzu, runāsim ar argumentiem! Argumentu šodien nav! Ir kaut kāda vispārīga pļāpāšana par eiropām, par NATO, es nezinu, vēl par ko… Kāds pagrābj vienu grāmatu, otru grāmatu, kaut ko pasaka… Ar kādu nolūku? Labi! Pieņemsim, ka ir jāierobežo šie tēriņu griesti. Var jau būt, ka šodien par to būs runa. Es nezinu. Labi! Cits jautājums: „Pierādiet, ka tie tādi ir vajadzīgi!” Ja jūs te smaidāt, draugi mīļie, tad kur jūsu birojs atrodas? Atrodas Sola Bukingolta telpās (No zāles: „Jā? O-o-o-!”), un jūs nebūt par to neuztraucaties. Tas jums ir pilnīgi pieņemams. Gadiem ilgi - gadiem ilgi! - jūs tur tupat iekšā, un nekādas vainas jums nav. Un tad jūs nākat un te mācāt citus, kā viņiem būtu jādzīvo. Ir vēl daži ļoti ietekmīgi uzvārdi, kas ir saistīti ar jūsu partiju, un tie nebūt nav latvieši… Ietekmīgi finanšu darboņi… Lūk! Un tāpēc nevajag, saprotiet, nākt šeit un pasniegt sevi kā kaut kādus… Es nezinu, šīs runas jau robežojas ar kaut kādām īpatnībām. Tiešām robežojas ar īpatnībām! Lūk! (No zāles dep. S. Kalniete: „Patiesi vārdi!”) Un tāpēc es atceros tos smaidošos ģīmīšus, kad viena dāma tika izvirzīta par Valsts prezidentes kandidāti. Es skatos: pilnīgi jau tek! Pilnīgi viss ģīmis, saprotiet, notecējis ir no raudāšanas… Nu, redziet, bet tad, kad pašam ir jāatbild par kaut ko, tad ieņem citas pozīcijas. Ja es paņemtu jūsu biogrāfijas un paskatītos, tad mēs varētu arī pastrīdēties. Un tāpēc - kas visvairāk raksturīgs šīm runām? Drausmīgākā liekulība! Visdrausmīgākā liekulība! Viens nāk un runā liekulīgāk par otru (un tas ir tas labais paņēmiens): „Es nebrīnos par tiem! Es nebrīnos par tiem! Par tiem gan es brīnos. ” Nu kas tie par tādiem izteikumiem? Tas ir… kaut kāda zīdaiņa līmeņa izrunāšanās tā ir! Es arī varbūt nebrīnos par jums! Sen jau es nebrīnos par jums! Es taču varu paredzēt, kad jūs nāksiet tribīnē. Man ir skaidrs, ko jūs te pateiksiet. Vairāk nekā skaidrs ir! Labi! Jūs iesākāt, varat turpināt. Turpināsim šitās spēlītes! Es šodien esmu koalīcijas partneris. Es mēģināšu strādāt koalīcijā - kā sanāks, tā sanāks, bet pateikt tā: „ Ja tu esi koalīcijā, tad tu tur esi pārdevies vai nopirkts!” (Vēl nezin ko!) „Mēs gan neesam koalīcijā!” Bet tad, kad jūs bijāt koalīcijā, vai arī jūs bijāt nopirkti toreiz? Ko? Lūk! Tāpēc šeit ir runa par attieksmi pret izskatāmo jautājumu. Es piekrītu - varu atbalstīt. Es nepiekrītu - varu neatbalstīt. Nāk argumenti „par”, nāk argumenti „pret”, bet tie ir argumenti. Taču nekad nebūs arguments tāds izteikums: „Jūs, tie negodīgie, jūs, tie „oranžie”, jūs, tie „zilie”!” Es nezinu, kas vēl jūs esat… Tie nav argumenti! Tie nav nekādi argumenti, ja jūs te gribat tiešām, kā daudzi to sakāt, par valsti runāt. Šķiet, ka jūs negribat par valsti runāt. Šeit neskan runas par valsti! Šeit skan runas sevis izrādīšanai: „Vienīgie godīgie! Vienīgie taisnīgie! Vienīgi malači!” Taču tad, kad es paskatos, kā katrs ir strādājis savā ministrijā, tad tur nav ne godīguma, ne taisnīguma! Tagad ir jāmet no Rīgas Domes ārā vesels bars, un tad arī viss kaut kas atklājas viens pēc otra. Tā ka es, kolēģi, aicinu: ja jūs gribat sastrādāties, ja gribat sastrādāties… Ja mēs turpināsim šādā veidā, ka te nāks vienīgie patiesības cīnītāji, tad kas citiem atliks - nolikt jūs pie vietas! Un nekas cits! (Aplausi. No zāles: „Paldies tev, Juri, tik saturīga runa!”)".
• 2007_03_01-seq348 language "lv".
• 2007_03_01-seq348 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 2007_03_01-seq348 mentions Q822919.
• 2007_03_01-seq348 mentions Q79820.
• 2007_03_01-seq348 mentions Q2660080.
• 2007_03_01-seq348 mentions Q193089.
• 2007_03_01-seq348 mentions Q1020384.
• 2007_03_01-seq348 mentions Q8889.
• 2007_03_01-seq348 mentions Q435407.
• 2007_03_01-seq348 mentions Q7184.
• 2007_03_01-seq348 mentions Q6454285.
• 2007_03_01-seq348 mentions Q236968.
• 2007_03_01-seq348 mentions Q3736499.