Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_03_01-seq303> ?p ?o. }

• 2007_03_01-seq303 type Speech.
• 2007_03_01-seq303 number "303".
• 2007_03_01-seq303 date "2007-03-01".
• 2007_03_01-seq303 isPartOf 2007_03_01.
• 2007_03_01-seq303 spokenAs 5.
• 2007_03_01-seq303 spokenText "Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es nerunāšu par riteņbraukšanas sacensībām, par kaut kādām ātrbraukšanas sacensībām. Taču, ja jūs man atļausiet un mani uzklausīsiet, es gribu uz šiem trijiem likumprojektiem, kas savā starpā ir ļoti cieši saistīti un savstarpēji pilnīgi neatraujami, paskatīties no konstitucionālo tiesību viedokļa. Visupirms es gribu teikt, ka demokrātiskajās valstīs tauta „savu politisko gribu pauž ne tikai vēlēšanās un nobalsojumos. Pilsoņa tiesības piedalīties politiskās gribas veidošanā izpaužas, ne tikai vēlēšanās nododot savu balsi, bet arī ietekmējot politiskā viedokļa, sabiedriskā viedokļa rašanās pastāvīgo procesu. ” Un tieši sabiedriskais process „ietekmē valsts institūciju lēmumus”. „Tautas gribas veidošanās un valsts gribas veidošanās visdažādākajā veidā ir savstarpēji saistītas. Demokrātijā gribai jāveidojas no tautas uz valsts institūcijām, nevis pretēji - virzienā no valsts institūcijām uz tautu. ” Pie tam „valsts institūcijām principā ir liegts iedarboties uz tautas viedokļa vai gribas veidošanās procesu”. Godātie kolēģi! Es nupat citēju Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas spriedumu par partiju finansēšanu un valdības sabiedrisko darbību. Ar šo spriedumu jūs varat iepazīties diezgan populārajā grāmatā, ko ir sarakstījis autoru kolektīvs - Hanss Jirgens Vildbergs un citi, - grāmatā „Pilsonis tiesiskā valstī”. Runājot par šo pirmo tēzi, rodas jautājums: vai tas mūsu valstī tā notiek? Palasīsim šo triju likumprojektu anotācijas, ieskatīsimies katras anotācijas sestajā nodaļā, kur ir jānorāda, kādas konsultācijas ir notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu! Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas? Kā jūs redzat, konsultācijas vispār nav notikušas. Tāpēc šeit, Latvijā, Satversmes tiesa nav skatījusi šīs problēmas saistībā ar partiju finansiālo darbību. Bet vismaz vācu izpratnē, Vācijas Konstitucionālās tiesas tiesnešu izpratnē, šī koalīcija būtu izdarījusi pārkāpumu. Vēlēšanu tiesību principi demokrātiskām valstīm tātad ir šādi: vēlēšanām jābūt vispārīgām, vienlīdzīgām, aizklātām un brīvām. Un tagad paskatīsimies, kādu pienesumu šajā sakarā ir devusi Latvijas Republikas judikatūra! Proti, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā Nr. SA-5/2006 viena no tēzēm skan šādi: „Lai gan brīvas vēlēšanas nav minētas Satversmē tiešā tekstā, neapšaubāmi, tas ir viens no vēlēšanu sistēmas pamatprincipiem, bez kura nav iedomājama demokrātija, jo valsts varas avots ir tautas griba, un šīs gribas izpaudumam ir jābūt brīvam. Brīvu vēlēšanu princips, pirmkārt, prasa, lai (..) būtu reāla iespēja šos dažādos viedokļus paust un darīt tos zināmus vēlētājiem, otrkārt, ka vēlētājs būtu aizsargāts no nepieļaujamas savas gribas iespaidošanas gan no valsts, gan no privātpersonu puses. ” Un nākamā tēze: „Brīvu vēlēšanu principa tvērums attiecas ne tikai uz balsošanas brīdi, bet arī uz vēlētāju gribas veidošanos priekšvēlēšanu periodā. ” Kā jau Kampara kungs tādā sadzīviskā veidā jeb formā teica, brīvas vēlēšanas demokrātiskā valstī nozīmē, pirmkārt, to, ka politiskās partijas vienojas par spēles noteikumiem vēlēšanās un pieņem likumus, kas to visu regulē. Otrkārt, partijas ne tikai pieņem šos likumus, bet pašas arī izpilda tos -tādus, kādus ir pieņēmušas. Likuma norma, kas daudzmaz radīja kaut kādu skaidrību šajā jomā, lai šie vēlēšanu tēriņi nesasniegtu astronomiskus apmērus, šodien tiek dažādu iemeslu dēļ uzskatīta par neatbilstošu Satversmes 100. pantam, kā mēs to redzam nākamajā anotācijā. Ārkārtīgi nemākulīgi tiek mēģināts to kaut kādā veidā interpretēt kopsakarā ar Satversmes 116. pantu. Šeit ir norādīts metodikas trūkums, mākslīgi veidoti ierobežojumi un tā tālāk. Katrā ziņā ir dažāda informācija, ka šie priekšnoteikumi tika pārkāpti. Taču faktiski tā vietā, lai atbildētu par šo likumu pārkāpumiem, koalīcijas partijas tagad uzskata, ka būtu jāatbrīvojas no šiem ierobežojumiem. Godātie kolēģi! Es jau redzu, ka jūs, protams, esat vienojušies nobalsot, kā jums tas ir paredzēts. Es esmu droši vien nogurdinājusi jūs ar konstitucionālo tiesību problēmu izklāstu. Es to vairs nedarīšu. Taču beigās es tomēr gan gribētu, lai jūs visi ieklausītos tajā, ko savulaik ir teicis Abrahams Linkolns. Un Abrahams Linkolns ir teicis šādus vārdus: „Dažreiz izdodas apmuļķot visu tautu, taču tikai uz neilgu laiku. Uz ilgāku laiku var apmuļķot daļu tautas, bet nevar visu laiku muļķot visu tautu!” Es lūgtu Tautas partiju atcerēties to! (Aplausi.)".
• 2007_03_01-seq303 language "lv".
• 2007_03_01-seq303 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 2007_03_01-seq303 mentions Q211.
• 2007_03_01-seq303 mentions Q183.
• 2007_03_01-seq303 mentions Q2498135.
• 2007_03_01-seq303 mentions Q1250133.
• 2007_03_01-seq303 mentions Q1743625.
• 2007_03_01-seq303 mentions Q130614.
• 2007_03_01-seq303 mentions Q180057.
• 2007_03_01-seq303 mentions Q91.