Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_03_01-seq201> ?p ?o. }

• 2007_03_01-seq201 type Speech.
• 2007_03_01-seq201 number "201".
• 2007_03_01-seq201 date "2007-03-01".
• 2007_03_01-seq201 isPartOf 2007_03_01.
• 2007_03_01-seq201 spokenAs 5.
• 2007_03_01-seq201 spokenText "Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Šis likums „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” ir speciāls likums, kas, citstarp, regulē valsts un pašvaldību tiesības uz tā saucamajām piekrītošajām zemēm. Uz šādu zemi likumā noteiktos gadījumos ir tiesīga pretendēt gan valsts, gan arī pašvaldība, piemēram, gadījumos, ja bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki nav pieprasījuši atjaunot zemes īpašuma tiesības vai ja šīs tiesības viņi nav varējuši atjaunot. Ja jūs paskatītos šā likuma 2. panta otrās daļas 3. punktu, tad redzētu, ka uz šādu zemi var pretendēt valsts, ja pašvaldības teritorijas plānojumā vai zemes ierīcības projektā no valsts institūciju puses ir iesniegti šādi pieprasījumi un ja šie zemes gabali ir paredzēti valsts funkciju realizēšanai. Ar Ministru kabineta Satversmes 81. panta kārtībā izdotajiem noteikumiem šī lieta netika grozīta, jo valsts institūcijām savulaik iesniegtie pieteikumi savu funkciju realizēšanai nevienā no valsts institūcijām nav jāpamato. Lai šajā jomā panāktu reālu līdzsvaru valsts un pašvaldību starpā, iepriekš analoga norma bija ietverta arī attiecībā uz pašvaldībām, taču, kā tas ir redzams pašreizējā redakcijā, atšķirībā no iepriekšējās tā paredz, ka, lai pašvaldības varētu pretendēt uz šīm piekrītošajām zemēm, tad tām šo zemes gabalu nepieciešamības pamatojums tagad ir jāsaskaņo ar divām ministrijām: proti, ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un ar Finanšu ministriju. Likuma grozījumu autori šos nepieciešamos grozījumus gan tad, kad šie noteikumi tika nodoti komisijām, gan arī Juridiskajā komisijā pamato galvenokārt ar divām tēzēm. Pirmā tēze: trūkst brīvas zemes, lai nodrošinātu bijušos zemes īpašniekus vai viņu mantiniekus ar līdzvērtīgu zemi, kā arī trūkst brīvas zemes, lai apmierinātu tos īpašniekus, kuru īpašumtiesības ir ierobežotas sakarā ar to, ka viņu zeme atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Otrā tēze: pašvaldības, piešķirot zemi lietošanā, tas ir, rezervējot to pašvaldību funkciju realizēšanai, ir rīkojušās nelikumīgi. Un faktiski šīs zemes slēptā veidā esot domātas privatizācijai. Es runāšu vispirms par pirmo tēzi. Izpētot valsts un pašvaldību zemes īpašumu un lietojumu procentuālo attiecību, redzams, ka uz pagājušā gada 1. janvāri (tie ir Valsts zemes dienesta mājaslapas dati) valsts zemes īpašumi un lietojumi ir 30,1 procents, pašvaldību zemes lietojumi un īpašumi ir 4,8 procenti, bet brīvā, valstij un pašvaldībām piekrītošā zeme ir tikai 0,2 procenti. Taču, neskatoties uz to, pagājušajā gadā, kā jūs zināt, stājās spēkā Privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, un neviens nedomāja par šīm vajadzībām, par to, ka vajadzēs šīs līdzvērtīgās zemes. Katrā ziņā vismaz šo kļūdu vajadzēja atzīt. Es domāju, ka, tikai izdarot spiedienu uz pašvaldībām, šī problēma nekādā ziņā netiks atrisināta. Tālāk. Par nākamo tēzi. Pašvaldības esot ļoti negodīgas. Nenoliedzami, zemes reformas laikā, kas rit jau 16 gadu, ir noticis ļoti daudz nelikumību no pašvaldību puses. Šodien laikrakstā „Diena”, piemēram, ir rakstīts: „Pārtraukt valsts izvazāšanu. ” Daļēji tam var piekrist, jo, piemēram, Valsts kontroles mājaslapā pēdējo divu gadu Revīzijas komisijas ziņojumos ir arī analizēta pašvaldību rīcība saistībā ar tās īpašumā esošo un arī ar brīvo zemi. Nerunājot par tiesu spriedumiem un nerunājot par šīm sensācijām plašsaziņas līdzekļos, es tomēr gribētu jums raksturot dažus piemērus, ka patiešām tas tā ir. Piemēram, 2006. gada 20. februārī tapušais Valsts kontroles Revīzijas komisijas ziņojums par Baltijas jūras piekrastes pašvaldību rīcību ar nekustamajiem īpašumiem. Tur ir teikts, ka Salacgrīvas pilsēta nodevusi lietošanā zemi bez nomas maksas, Kolkas pagasta padome nav ievērojusi likumā noteikto zemes iznomāšanas kārtību, Engures pagasta padomes rīcība neatbilst likumam un Rucavas pagasta pašvaldības vadītājs ir pārkāpis likumu. Paskatīsimies varbūt citā virzienā, no tām iekārojamām zemēm uz pavisam citu pusi! Piemēram, 2005. gada 14. jūlijā ir izdarīta revīzija Krāslavas rajona Bērziņu pagasta pašvaldībā. Un arī tur, kā ir secināts, ir ļoti rupji Zemes reformas likuma pārkāpumi. Savulaik man praksē nācās saskarties ar, piemēram, šādu gadījumu. Jūrmalas pašvaldība pirms dažiem gadiem vienai akciju sabiedrībai, kuras prezidents ir sabiedrībā pazīstams cilvēks, miljonārs, Bulduros bija iznomājusi tualeti (46,22 m2) un zemi (2160 m2) tualetes uzturēšanai un teritorijas labiekārtošanai. Protams, ne jau šis miljonārs, nomnieks, ar to nodarbojas un tagad attīsta „ķemertiņu” biznesu, bet katrā ziņā bija mērķis šo zemi privatizēt. Un sakarā ar to man ir vairāki jautājumi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Kāpēc tikai tagad sāk satraukties par pašvaldību nelikumīgu rīcību? Kāpēc nav tikušas izmantotas likumā „Par pašvaldībām” noteiktās viņu tiesības? Un kāpēc visām pašvaldībām ir jācieš no atsevišķu pašvaldību nelikumīgas rīcības? Un tagad pāriesim pie otrās tēzes otrās puses. Vai tiešām valsts institūcijas ir rīkojušās likumīgi? Paskatoties tajā pašā Valsts kontroles mājaslapā, mēs varam redzēt, ka ļoti nopietni pārmetumi ir arī attiecībā uz valsts pārvaldes institūcijām. Piemēram, 2006. gada 1. janvārī uz Satiksmes ministrijas vārda ir reģistrēti 7315,7 ha lieli zemes īpašumi, kas sastāv no vairāk nekā 12 000 zemes vienībām, bet ministrija kopā ir noslēgusi tikai 20 nomas līgumus par 17,2 ha. Kas ir noticis ar pārējiem? Kāds liktenis tos ir piemeklējis? Nu, visupirms, pārkāpjot likumu, zeme un meži tiek ieguldīti kapitālsabiedrībās. Un Valsts kontrole ir nonākusi pie atziņas, ka šo kapitālsabiedrību statūtos nav paredzēta meža un lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošana. Tas ir viens veids. Piemēram, valsts akciju sabiedrībā „Centrālā reģiona ceļi” ieguldīts īpašums Jelgavas rajona Sidrabenes pagastā, no tā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 19,1 ha un meži - 24,6 ha. Varētu minēt vēl daudz šādu piemēru. Otra metode jeb otrs veids, kādā Satiksmes ministrija ir rīkojusies ar šīm lielajām zemes platībām, ir tas, ka meži un zeme tiek nodota bezatlīdzības lietošanā. Piemēram, Alūksnes rajona Gaujienas pagastā - 14,8 hektāri meža, Talsu rajonā - 4,5 hektāri meža, un tā tālāk. Pirms dažiem gadiem Satversmes tiesa skatīja vienu lietu saistībā ar Baltijas jūras…".
• 2007_03_01-seq201 language "lv".
• 2007_03_01-seq201 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 2007_03_01-seq201 mentions Q822919.
• 2007_03_01-seq201 mentions Q4294791.
• 2007_03_01-seq201 mentions Q39731.
• 2007_03_01-seq201 mentions Q30268570.
• 2007_03_01-seq201 mentions Q2600136.
• 2007_03_01-seq201 mentions Q2498135.
• 2007_03_01-seq201 mentions Q179830.
• 2007_03_01-seq201 mentions Q44989.
• 2007_03_01-seq201 mentions Q23924694.