Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_02_08-seq50> ?p ?o. }
Showing items 1 to 26 of
26
with 100 items per page.
- 2007_02_08-seq50 type Speech.
- 2007_02_08-seq50 number "50".
- 2007_02_08-seq50 date "2007-02-08".
- 2007_02_08-seq50 isPartOf 2007_02_08.
- 2007_02_08-seq50 spokenAs 5.
- 2007_02_08-seq50 spokenText "Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Ministru prezidenta kungs! Arī es apzinos, ka mēs runājam tikai par valdības pilnvarojuma likumu, turklāt par pilnvarām, kuras valdībai piekrīt tieši tāpēc, ka Saeima to ir apstiprinājusi. Tomēr es aicinu atbalstīt deputātes Ilmas Čepānes priekšlikumu, jo Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas spriedums lietā „Ždanoka pret Latviju” pašlaik ir pats augstākais starptautisko tiesību akts, kurā konstatēts Latvijas okupācijas fakts. Ieskatam es nocitēšu sprieduma 12. punktu: „1940. gada 16. -17. jūnijā padomju armija okupēja Latviju un pārējās divas neatkarīgās Baltijas valstis. Tika atlaista Latvijas valdība, tās vietā tika izveidota jauna valdība, kas darbojās pēc PSRS vienīgās partijas - Komunistiskās partijas - norādījumiem. Laika posmā no 1940. gada 21. jūlija līdz 1940. gada 3. augustam Padomju Savienība pabeidza savu aneksiju Latvijā, un tā kļuva par PSRS sastāvdaļu ar nosaukumu „Padomju Sociālistiskā Republika Latvija”. ” Ždanokas lietas izskatīšanas vēsture ir labs piemērs tam, cik savstarpēji saistītas jomas ir politika un jurisprudence un kāpēc būtu jāsargājas no sasteigtiem un paviršiem risinājumiem. 2004. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešu vairākums zemākajā instancē Ždanokas prasību apmierināja. Tikai diviem tiesnešiem bija atšķirīgs viedoklis, kuru viņi izklāstīja spriedumam pievienotajā deklarācijā. Latvijas valsts nolēma šo spriedumu pārsūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielajā palātā, un 2006. gada 13. martā Lielā palāta neapstiprināja iepriekšējās instances spriedumu, uzskatot, ka Latvijas noteiktie ierobežojumi ir bijuši pamatoti. Tā bija liela uzvara, jo beidzot bija radīts tiesisks precedents, uz kuru pamatojoties, turpmāk tiks spriestas līdzīgas lietas. Tomēr pats būtiskākais bija tas, ka Eiropas tiesībās tika konstatēts okupācijas fakts. Kas tad bija noticis laikā starp pirmās instances un otrās instances spriedumiem? Bija mainījusies politiskā izpratne! Līdz ar Austrumeiropas un Baltijas valstu pievienošanos Eiropas Savienībai un NATO 2004. gadā bija palielinājusies informācijas plūsma par komunisma noziegumu patiesajiem mērogiem. Jautājums par Eiropas pēckara vēsturi un par komunisma noziegumiem vairs nebija tikai akadēmisku pētījumu priekšmets. Tas beidzot bija kļuvis par politisko diskusiju tēmu. Ne Eiropas, ne ASV politiķi vairs nevarēja ignorēt faktu, ka aiz „dzelzs priekškara” gūstā turētās tautas bija samaksājušas baismu cenu par to, lai brīvā pasaule varētu netraucēti attīstīties. 2005. gada 5. maijā ar dziļu gandarījumu es klausījos ASV prezidentu Bušu Rīgā sakām: „Pieminot pirms 60 gadiem notikušo uzvaru, mēs paturam prātā paradoksu: lielākajai daļai Austrumeiropas un Centrāleiropas uzvara atnesa citas impērijas dzelzs dūri. Uzvaras diena apstiprināja fašisma sagrāvi, bet nebeidza apspiešanu. Jaltas līgums sekoja netaisnīgajai Minhenes un Ribentropa-Molotova pakta tradīcijai. Miljonu apspiešana Centrāleiropā un Austrumeiropā tiks pieminēta kā viena no vēstures lielākajām netaisnībām. ” Pēc Buša runas sekoja ASV Kongresa un Senāta rezolūcijas, kurās abas parlamenta palātas aicināja Krieviju atzīt Baltijas valstu okupāciju. Arī Eiropas Parlamenta Tautas partiju grupas rezolūcija nosodīja komunisma nesto postu Austrumeiropas un Baltijas tautām. Tad sekoja Eiropas Padomes rezolūcija Nr. 1481 „Par vajadzību starptautiski nosodīt totalitāro komunistisko režīmu pastrādātos noziegumus”. Kaut arī politiskām runām, deklarācijām un rezolūcijām nav saistoša spēka, tomēr šie dokumenti iemieso noteiktu politisko gribu. Sakarā ar starptautiskā līmenī skaidri pausto politisko nostāju Lielās palātas tiesneši 2006. gada martā daudz labāk nekā 2004. gadā apzinājās sarežģīto politisko un tiesisko kontekstu, kāds ir ietverts Latvijas likumdošanā attiecībā uz mūsu valsts pilsoņu aktīvajām un pasīvajām vēlēšanu tiesībām. Tāpēc Lielā palāta neapstiprināja zemākās instances spriedumu un Latvija uzvarēja tiesas spriedumā lietā „Ždanoka pret Latviju”.".
- 2007_02_08-seq50 language "lv".
- 2007_02_08-seq50 speaker Sandra_Kalniete-1952.
- 2007_02_08-seq50 mentions Q822919.
- 2007_02_08-seq50 mentions Q211.
- 2007_02_08-seq50 mentions Q2660080.
- 2007_02_08-seq50 mentions Q193089.
- 2007_02_08-seq50 mentions Q458.
- 2007_02_08-seq50 mentions Q8889.
- 2007_02_08-seq50 mentions Q39731.
- 2007_02_08-seq50 mentions Q159.
- 2007_02_08-seq50 mentions Q4459436.
- 2007_02_08-seq50 mentions Q7184.
- 2007_02_08-seq50 mentions Q15180.
- 2007_02_08-seq50 mentions Q8908.
- 2007_02_08-seq50 mentions Q128499.
- 2007_02_08-seq50 mentions Q122880.
- 2007_02_08-seq50 mentions Q1250133.
- 2007_02_08-seq50 mentions Q4511827.
- 2007_02_08-seq50 mentions Q130614.
- 2007_02_08-seq50 mentions Q1726.