Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_02_08-seq117> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 2007_02_08-seq117 type Speech.
- 2007_02_08-seq117 number "117".
- 2007_02_08-seq117 date "2007-02-08".
- 2007_02_08-seq117 isPartOf 2007_02_08.
- 2007_02_08-seq117 spokenAs 22.
- 2007_02_08-seq117 spokenText "Paldies. Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Pēdējās nedēļās mēs dzīvojam asu diskusiju par robežlīgumu gaisotnē. Robežlīguma apspriešanas epopeja Latvijas vēsturē paliks kā laiks, kad kārtējo reizi pārāk bieži tika lietoti un vēl vairāk devalvēti tādi vārdi kā „nacionālā nodevība”, „verdzības politika”, „bezierunu pakļaušanās Kremļa diktātam” un tā tālāk. Visdrīzāk, ka pēc šodien izskanējušajām kaislīgajām runām Saeima nobalsos par pilnvarojuma piešķiršanu Ministru kabinetam parakstīt šo līgumu ar Krieviju. Pēc tam mūs sagaida vēl viena „slimības saasināšanās”, kad parakstītais līgums nonāks līdz ratifikācijai Saeimā. Tad mēs vēlreiz uzzināsim, ka līgums ir kaitīgs valsts pastāvēšanas pēctecībai un ka neviens īsts patriots nevar mierīgi gulēt un negulēs, kamēr nebūs atgūta Abrene. (No zāles dep. K. Leiškalns: „Par priekšlikumu!”) Vēl kādu laiku šī apšaubāmā izklaide var turpināties, bet galu galā viss beigsies: līgums stāsies spēkā, un divu nedēļu laikā kaislības norimsies. Brīnumainā kārtā īstie patrioti tomēr atklās sevī spēju mierīgi gulēt arī bez Abrenes atgūšanas, bet uzņēmēji no politiķu aprindām un naftas tirgoņi, kuri pašlaik aktīvi virza robežlīguma noslēgšanu uz priekšu, dabūs savu kāroto gāzes caurules atzaru Dobeles virzienā. Varbūt arī neko nedabūs, bet vairākums Latvijas iedzīvotāju nekādas izmaiņas savā dzīvē nepamanīs. (No zāles dep. K. Leiškalns: „Par priekšlikumu!”) Uzdrošinos apgalvot, ka pēc līguma noslēgšanas nepiepildīsies ne pārāk optimistiskie līguma aizstāvju solījumi, ne arī drūmie līguma pretinieku pareģojumi. Diemžēl nekas nemainīsies arī to Latvijas iedzīvotāju dzīvē, kuri ar cerībām sekoja līdzi sarunu gaitai starp Latviju un Krieviju. Es runāju par Latvijas nepilsoņiem, kuri cerēja, ka Latvija un Krievija, risinot starpvalstu problēmas, neaizmirsīs arī par viņu pensijām. Nepilsoņi gaidīja, bet viņi tika piemānīti. Līgumu pakete, kas jau sen bija sagatavota, lai vienlaicīgi atrisinātu gan robežas, gan dubultās aplikšanas ar nodokļiem, gan darba stāža savstarpējas atzīšanas problēmas, pēkšņi tika izjaukta, un no visas paketes palika pāri tikai viens vienīgs robežlīgums. Mūsu frakcija izmanto pašreizējo diskusiju, lai atgādinātu abām valstīm, ka šī rīcība ir nepareiza un necilvēciska. Tajā laikā, kad divu valstu politiķi turpināja vingrināties vēstures argumentu pielietošanā, 200 tūkstoši Latvijas pensionāru, kuriem nav mūsu valsts pilsonības, joprojām tiek diskriminēti pensiju jautājumā, jo - atšķirībā no Latvijas pilsoņiem - nesaņem pensijas daļu par gadiem, kuri savulaik tika nostrādāti Krievijas teritorijā. Vairākumam no šiem cilvēkiem naturalizācija nevar līdzēt, jo vecuma, veselības stāvokļa un atsvešināšanās no sabiedrības dēļ viņi nekad savā atlikušajā mūžā neiegūs Latvijas pilsonību naturalizācijas ceļā. Līdz ar to panākt taisnīgumu individuālā ceļā varēs tikai nedaudzi. Gatavojoties šodienas diskusijai, mēs iesniedzām priekšlikumu, kas paredz dot uzdevumu Latvijas valdībai atgriezties pie tā saucamā paketes principa, vienlaikus noslēdzot līgumu par robežu starp Latviju un Krieviju, līgumu par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem un sociālo līgumu. Pirms šodienas sēdes atbildot uz jautājumu, vai PCTVL atbalstīs pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt robežlīgumu, mēs paziņojām, ka tas atkarīgs no abu valstu amatpersonu reakcijas uz mūsu atgādinājumu par netaisnību, kas pieļauta attiecībā uz nepilsoņu pensijām. Un reakciju no abām pusēm mēs sagaidījām. Savu atbildi rakstiski sniedza labklājības ministre Staķes kundze, un mutiskus paskaidrojumus sniedza Krievijas Federācijas vēstnieks Kaļužnija kungs. Šī informācija nebija savstarpēji pretrunīga, bet, vērtējot attieksmi, esmu spiests atzīt ar rūgtumu, ka šoreiz tieši Latvijas ministres atbilde bija vairāk labvēlīga mūsu nepilsoņiem nekā tā informācija, kas saņemta no Krievijas vēstnieka. Izrādās, ka pusēm bija visas izredzes veiksmīgi noslēgt līgumu par sociālo palīdzību jau pirms sešiem mēnešiem. Vismaz Latvijas puse bija gatava līgumu parakstīt, bet Krievijas eksperti pēkšņi pārtrauca kontaktus ar Latvijas kolēģiem, paziņojot, ka Krievijā ir gaidāma viena - turklāt ne visai svarīga! - pensiju likuma grozīšana un jau saskaņotais līgums varētu teorētiski nonākt pretrunā ar topošajiem likuma grozījumiem. Pēc tam viss darbs ar starpvalstu vienošanos pensiju jomā pilnīgi apstājās. Bumba joprojām ir Krievijas ierēdņu un diplomātu lauciņā, un…".
- 2007_02_08-seq117 language "lv".
- 2007_02_08-seq117 speaker Miroslavs_Mitrofanovs-1966.
- 2007_02_08-seq117 mentions Q822919.
- 2007_02_08-seq117 mentions Q211.
- 2007_02_08-seq117 mentions Q159.
- 2007_02_08-seq117 mentions Q164226.
- 2007_02_08-seq117 mentions Q6454285.
- 2007_02_08-seq117 mentions Q1474490.
- 2007_02_08-seq117 mentions Q1004822.