Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_02_01-seq83> ?p ?o. }

• 2007_02_01-seq83 type Speech.
• 2007_02_01-seq83 number "83".
• 2007_02_01-seq83 date "2007-02-01".
• 2007_02_01-seq83 isPartOf 2007_02_01.
• 2007_02_01-seq83 spokenAs 40.
• 2007_02_01-seq83 spokenText "Godātie deputāti! Ministri! Un visi klātesošie, kā arī visi tie, kuri mūs klausās! Ņemot vērā to, ko teica mūsu ārlietu ministrs Artis Pabriks (viņš izteica tādu ieteikumu Saeimas deputātiem, kā runāt Saeimas tribīnē), es gribu apgalvot, ka man šobrīd ir vēss prāts, galva ir skaidra, un arī ar pašcieņu viss ir kārtībā. Vispirms es gribu izteikt savu viedokli par dažu juristu un arī politiķu izteikto domu, ka politiķiem - uzsveru, politiķiem! - robežlīguma jautājumā nav jāmeklē problēmas, bet ir jāatrod tikai politiskais risinājums, savukārt juristu pienākums esot vērtēt un atrast pareizo tiesisko risinājumu. Manuprāt, politiķu uzdevums ir ļoti rūpīgi izvērtēt juristu izteiktos viedokļus, bet šajā gadījumā mēs ļoti steidzamies. Un jāizvērtē tas ir tādēļ, lai politiķi savos balsojumos nākotnē nepieļautu grūti labojamas kļūdas. Tāpēc ir apsveicami, ka ir sākusies šī vispusīgā diskusija par Latvijai ļoti nozīmīgo problēmu - Latvijas austrumu robežas nostiprināšanu. Ir nepieciešams ļoti rūpīgi izanalizēt iespējas saglabāt 1920. gada 11. augustā parakstīto Miera līgumu starp Latviju un Krieviju, kura 3. pantā tika noteikta valsts robeža starp Latviju un Krieviju, kur Abrene un tās seši pagasti ar šā līguma tekstu tika iekļauta Latvijas teritorijā. Sabiedrībā tagad notiek diskusijas par Satversmes 3. pantu (un arī iepriekšējie runātāji to sacīja), kurā ir atsauce uz starptautiskos līgumos noteikto mūsu valsts ārējo robežu. Taču 3. panta satura izmaiņas ir jāapstiprina tautas nobalsošanā, kā to nosaka Satversmes 77. pants. Tas, manuprāt, visiem klātesošajiem ir saprotams. Tomēr gan juristu, gan citu sabiedrības pārstāvju diskusijās ir izskanējušas šaubas, vai 3. pants nosaka Abrenes apriņķa piederību Latgalei. Manuprāt, ja nedaudz ieskatīsimies vēsturē un notikumu secībā, tad mēs to sapratīsim, kas apstiprina Abrenes un sešu pagastu piederību Latvijai. Vispirms 1918. gadā, kā to visi zinām, 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, bet Pirmajā pasaules karā nomocītās un izpostītās Eiropas valstis Versaļas pils Spoguļzālē 1919. gada 28. jūnijā noslēdza Miera līgumu, un šajā Miera līgumā viens no noteikumiem saka: agrākajām Krievijas teritorijām - Somijai, Igaunijai, Latvijai un Lietuvai - ir jābūt neatkarīgām valstīm. Tālāk. 1919. gadā laikā no 11. līdz 19. novembrim beidzās karadarbība Eiropā, un tā beidzās ar Krievijas sakāvi. Latvijas un Polijas karaspēks sasniedza latviešu etniskās robežas un reizē arī saimnieciskās darbības robežas, ieskaitot Abreni un tās sešus pagastus Latvijas teritorijā. Krievija šajā mirklī izrādīja vēlmi ātrāk noslēgt Miera līgumu. Tie visi ir vēsturiskie dati! 1920. gada 11. augustā pulksten 12. 00 tika parakstīts Miera līgums starp Latviju un Krieviju, starp citu, ar speciāli izgatavotu zelta spalvu. Šā līguma, tātad šā Miera līguma, 3. pants nosaka precīzu robežu aprakstu, kā arī to, ka abas puses apņemas atvilkt savu karaspēku līdz šai noteiktajai robežai, tas ir, ieskaitot Abreni Latvijas teritorijā. Un tas tiek izdarīts. Pēc tam līguma tekstā ir ietverta vēl viena piezīme: „Ja rodas nesaskaņa starp tekstu un pievienoto karti…”, kas kādreiz var būt, steigā gatavojot miera līgumus, „…izšķirošā nozīme ir tekstam. ” Un tas ir Latvijai par labu. Secinājums: Abrene ir mūsu! Tā ir Latgales sastāvdaļa. 1920. gada Miera līgums ir noslēgts uz mūžīgiem laikiem, kā tas ir teikts šā paša līguma 2. pantā. Un ir, protams, arī speciāla procedūra, kā var atcelt uz mūžīgiem laikiem noslēgtus miera līgumus, bet tas nav šis gadījums, kā mēs to gatavojamies darīt. 1922. gada 7. novembrī spēkā stājās Latvijas Republikas Satversme, un tās 3. pantā ir teikts, ka Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos (es uzsveru - starptautiskos līgumos) noteiktajās robežās veido četri novadi, to skaitā Latgale, kuras robežas tik tiešām ir noteiktas ar starptautisko 1920. gada Miera līgumu. Turklāt Abrene un tās seši pagasti pēc ar Krieviju noslēgtā Miera līguma Krievijas sastāvā nonāca tikai pēc Otrā pasaules kara, kad Padomju Krievija bija okupējusi Latvijas teritoriju. Vai mēs gatavojamies legalizēt šo okupāciju? No tā izriet, ka nevajag atbalstīt Ministru prezidenta ierosināto un 9. Saeimas Ārlietu komisijā Andra Bērziņa vadībā izstrādāto likumprojektu… steigā nevajag to atbalstīt. Šajā likumprojektā Saeima it kā gatavojas pilnvarot Ministru kabinetu sagatavot jaunu… parakstīt jaunu starptautisku līgumu ar Krieviju, kurā būtu jauna Latvijas robeža, kas legalizētu Latvijas okupācijas sekas. Bez tam ir jāatceras, ka Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas kā PSRS mantinieces attiecības ir jāveido saskaņā ar joprojām spēkā esošo 1920. gada Miera līgumu, kurā uz mūžīgiem laikiem ir atzīta Latvijas neatkarība, bet vienoties ar Krievijas Federāciju par šobrīd funkcionējošo robežlīnijas pagaidu nostiprināšanu dabā mēs varam, neatsakoties no šā 1920. gada Miera līguma. Un tomēr: kas var sekot pēc tam, ja tiek nobalsots par šo Ministru prezidenta ierosināto likumprojektu? Manuprāt, mēs varam radīt ļoti lielas bažas, jo tas Krievijas Federācijai dod tiesības iejaukties un pieprasīt arī citus starptautiskos līgumus, kuri ne vienmēr Latvijai varētu būt izdevīgi; piemēram, legalizēt divvalodību, noliegt okupācijas faktu, neatzīt savu vainu Latvijas iedzīvotāju represijās, apstrīdēt īpašuma denacionalizācijas procesu, kas ir noticis Latvijā. Tā var arī pieprasīt Latvijas pusei citu nenormālu prasību izpildīšanu. Vai mēs gribam, lai tiek dotas investīciju aizsardzības dažādas garantijas tiem cilvēkiem, Krievijas pilsoņiem, kuri Latvijā, it sevišķi Jūrmalā un Rīgā, ir nopirkuši lielus nekustamos īpašumus? Tās jau nav investīcijas, tas ir viņu privātais bizness! Ir jāņem vērā arī tas, ka starptautiskā sabiedrība tieši Krievijai, kas, neapšaubāmi, ir PSRS juridiskā pēctece, ir uzlikusi par pienākumu likvidēt PSRS pastrādāto pārkāpumu sekas. Īpaši jānorāda, ka šīm saistībām Krievija jau ir piekritusi, iestājoties Eiropas Padomē. Arī tas mums ir jāņem vērā! Tomēr kompensācijas Latvijā represētajām personām joprojām par atņemto īpašumu maksā tikai Latvija. Un arī par Abrenē neatgūto zemi Centrālā zemes komisija līdz 2006. gada 1. janvārim bija piešķīrusi gan neko vairāk kā vien kompensācijas sertifikātus, taču to skaits uz to brīdi jau pārsniedza 31 tūkstoti sertifikātu, bet jaunāku datu man nav. Šis process vēl joprojām turpinās. Godātie deputāti! Ir apsveicami, ka šī diskusija noris, tomēr ir ļoti rūpīgi jāmēģina analizēt, kādas būs mūsu darbības sekas. Un, ja mēs šobrīd esam gatavi tik vieglprātīgi atdot divus procentus no savas valsts teritorijas svešai un neprognozējamai valstij (atcerieties, kā tiek veidotas attiecības gāzes jautājumā starp Baltkrieviju un Krieviju! Kur nu vēl - kā tās varētu attīstīties nākotnē starp Krieviju un Latviju!), tad es gribu atgādināt vienu četrrindu tautasdziesmu, kura padomju varas gados bija ļoti labi saglabājusies tautas atmiņā: „Pie Staļina durvīm Stāv Kirhenšteins bāls Ar lūgumu rokā Pēc maizes un sāls. ” Un es negribētu, ka mūsu šālaika tautasdziesmās šie vārdi, šie personvārdi, tiktu aizstāti ar citiem, laikmetīgākiem, tēliem. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2007_02_01-seq83 language "lv".
• 2007_02_01-seq83 speaker Anna_Seile-1939.
• 2007_02_01-seq83 mentions Q822919.
• 2007_02_01-seq83 mentions Q211.
• 2007_02_01-seq83 mentions Q3744607.
• 2007_02_01-seq83 mentions Q2660080.
• 2007_02_01-seq83 mentions Q37.
• 2007_02_01-seq83 mentions Q191.
• 2007_02_01-seq83 mentions Q193089.
• 2007_02_01-seq83 mentions Q33.
• 2007_02_01-seq83 mentions Q159.
• 2007_02_01-seq83 mentions Q36.
• 2007_02_01-seq83 mentions Q15180.
• 2007_02_01-seq83 mentions Q43070.
• 2007_02_01-seq83 mentions Q184.
• 2007_02_01-seq83 mentions Q8908.
• 2007_02_01-seq83 mentions Q713138.
• 2007_02_01-seq83 mentions Q621.
• 2007_02_01-seq83 mentions Q2946.