Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_02_01-seq81> ?p ?o. }

• 2007_02_01-seq81 type Speech.
• 2007_02_01-seq81 number "81".
• 2007_02_01-seq81 date "2007-02-01".
• 2007_02_01-seq81 isPartOf 2007_02_01.
• 2007_02_01-seq81 spokenAs 37.
• 2007_02_01-seq81 spokenText "Ministru prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es gribu šodien parunāt par patriotismu, par nacionālajām interesēm un arī par Abreni. Šajās dienās mēs, pozīcijas deputāti - un arī es personīgi, protams, - esam dažādā veidā „aplaimoti” (pēdiņās): mūs ir saukuši par nodevējiem, par kangariem, ir piesūtītas vēstules, ka mums tikšot piespriests augstākais soda mērs, ka Latvijas tauta mums nekad nepiedošot to, ko mēs izdarīsim. Protams, tādās reizēs ļoti vienkārši būtu teikt: „Jā, mēs stāvam kopā ar jums, dziedam „Daugav’s abas malas mūžam nesadalās”” un būtībā pakļauties to cilvēku spiedienam, kas, manā skatījumā, uz šo lietu raugās īstenībā daudz pragmatiskāk nekā mēs - raugās kā uz iespēju iegūt sev īstermiņa politisku labumu un būt tie vienīgie it kā īstie Latvijas aizstāvētāji. Nē, īstermiņa! Es šajā sakarā gribu pievērsties divām valstīm, jo mēs savā situācijā nebūt neesam unikāli. Šādas pašas problēmas ar robežu un līdzīga vēsture ir divām valstīm - Igaunijai un Somijai. Es gribu pieminēt tieši šīs valstis, jo abas šīs valstis, abu šo valstu pilsoņi savulaik ir lējuši asinis par Latvijas neatkarību. Latvijas neatkarība nebūtu bijusi iespējama bez Igaunijas armijas. Un Igaunijas armijas sastāvā karoja somu brīvprātīgo jēgeru bataljons, kura cilvēkiem piemiņas vietas ir daudzviet Ziemeļvidzemē. Un tieši tāpēc es gribu teikt: ko tad ir izdarījuši igauņi un somi? Ar ko mēs no viņiem atšķiramies? Te ir bijušas dažādas spekulācijas šajās dienās par to, ko tad ir nolēmusi Igaunija. Igaunija no Petseriem un tiem pagastiem ir sen atteikusies. Sen atteikusies! Igaunija ir ratificējusi līgumu, kur tas ir atrunāts, viņiem jau desmit gadus ir tehniski izbūvēta austrumu robeža, ar visiem tehniskajiem līdzekļiem. Un vienīgi iekšpolitisku motīvu dēļ viņi to ir formulējuši šādi: „Jaunais robežlīgums tikai daļēji maina Igaunijas un Krievijas valsts robežas līnijas konfigurāciju. ” Taču būtībā viņi ir izdarījuši to, ko mēs izdarām šajā robežlīgumā. Cita lieta, ka arī iekšpolitisku motīvu dēļ Igaunija jau pēc ratifikācijas (precīzāk, sakot, ratifikācijas laikā) pievienoja deklarāciju, un rezultāts ir tas, ka pašlaik viņi ir strupceļā. Vai mēs arī gribam nonākt tādā strupceļā? Es domāju, ka tas nav valsts interesēm atbilstoši. Vēl spilgtāks ir Somijas piemērs. Vakar televīzijas raidījumā atkal es dzirdēju dažādas spekulācijas par Somiju, ka, lūk, tāpēc, ka viņi ir kopā karojuši ar nacistisko Vāciju, viņiem godam, teiksim, šī teritorija ir atņemta un viņi ne uz ko nevarētu pretendēt, ja gribētu. Tā nav taisnība! Tas, ka Somijai šo teritoriju atņēma, bija 1939. gadā notikušā Ziemeļu kara rezultāts. Tā bija tīra agresija no Padomju Savienības puses. Un tikai Otrajā pasaules karā, ko viņi sauc par turpinājuma karu, viņi karoja kopā ar Vāciju. Un ne velti to arī atzinuši ir sabiedrotie. Un tomēr visos līgumos Somija nepretendē uz šo teritoriju. Vēl vairāk! 1992. gadā, kad beidzot bija izdevīgs brīdis, kad faktiski Krievija bija visvājākā, Somija noslēdza ar Krieviju, savu kaimiņu, līgumu, ar kuru abas puses apstiprināja robežu neaizskaramību. Un es gribu jautāt: vai tiešām jūs domājat, ka somi nav lepna tauta, ka viņiem neinteresē savas valsts intereses? Somi to izdarīja savas valsts nacionālo interešu vārdā. Un arī mūsu nacionālajās interesēs ir sakārtot šo jautājumu. Es gribu teikt, ka, protams, šis līgums nav panaceja. Šis līgums ir viens ceļa stabs uz normālākām attiecībām ar Krieviju, uz robežu sakārtotību. Vēl būs daudz citu ceļa stabu, un tie arī nebūs vienkārši. Bet šis ir viens ļoti būtisks un svarīgs. Un nav ko te šeit tēlot, ka mēs būtu nezin kādi… gudrāki par igauņiem vai somiem! Un par patriotismu. Man šeit kolēģi saka, ka nu notiks brīnums - Abreni atdos Latvijai, un no turienes visi krievi izvāksies atbilstoši savstarpējām tiesībām. Nu tad es gan gribētu redzēt, kuri tad no šeit klātesošajiem vai tiem, kas stāvēja uz ielas, brauktu dzīvot uz šo Abreni, uz šo tukšo teritoriju, un celt šīs Abrenes labklājību?! Mums ir daudz vairāk problēmu jau esošajos pagastos. Mums ir pagasti, kuros dzīvo pārsvarā vairs tikai pensionāri. Mūsu uzdevums ir pieņemt nacionālajām interesēm atbilstošus lēmumus, kas palīdz celt šo cilvēku labklājību. Un visbeidzot. Mēs šeit daudz runājam par Satversmes 3. pantu. Es gribētu zināt: ja notiktu referendums un tauta nobalsotu, ka Abreni nedrīkst atdot Krievijai, kaut gan, protams, tā jau sen Krievijai pieder, kā tad mēs formulētu šo pantu - 3. pantu? Kas tur būtu rakstīts? Būtībā vienīgais, kas tur varētu būt rakstīts, ir tas, ka pašlaik Latvijas teritorija ir Vidzeme, Kurzeme, Zemgale un Latgale bez Abrenes. Ko tas mums dod? Ko tas mainītu? Es domāju, ka tas ir pilnīgi vieglprātīgs uzstādījums. Bet pašās beigās es gribu pastāstīt kādu līdzību, jo arī ar līdzībām mēs šeit daudz ko mēģinām pateikt. Iedomāsimies tādu situāciju, ka kaimiņos dzīvo lapsa un lācis. Lācis ir izlicis slazdu, un lapsa šajā slazdā ir iekritusi un pavadījusi tur ilgāku laiku. Šī lapsa, lai tiktu brīvībā, ir nograuzusi daļu savas kājas. Nu viņa beidzot ir brīva un var iet, kur vien vēlas. Var iet, kur vēlas… (No zāles: „Kliba!”) Jā, viņa ir kliba, viņai tas nav vienkārši, bet viņa ir brīva! Un tagad mēs gribam pieprasīt no lāča šo sen apēsto kāju, kas jau sen ir pārstrādāta pilnīgi kādā citā… gribam šo kāju atpakaļ, pamatojoties uz to, ka žogu starp lāča un lapsas īpašumiem mēs bez tā nevaram uzcelt. Īstenībā tas žogs mums ir daudz vairāk vajadzīgs nekā tā apēstā kāja, kas sen vairs nav kāja…".
• 2007_02_01-seq81 language "lv".
• 2007_02_01-seq81 speaker Vents_Armands_Krauklis-1964.
• 2007_02_01-seq81 mentions Q822919.
• 2007_02_01-seq81 mentions Q211.
• 2007_02_01-seq81 mentions Q191.
• 2007_02_01-seq81 mentions Q33.
• 2007_02_01-seq81 mentions Q159.
• 2007_02_01-seq81 mentions Q183.
• 2007_02_01-seq81 mentions Q15180.