Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_02_01-seq79> ?p ?o. }
Showing items 1 to 17 of
17
with 100 items per page.
- 2007_02_01-seq79 type Speech.
- 2007_02_01-seq79 number "79".
- 2007_02_01-seq79 date "2007-02-01".
- 2007_02_01-seq79 isPartOf 2007_02_01.
- 2007_02_01-seq79 spokenAs 37.
- 2007_02_01-seq79 spokenText "Godātie kolēģi! Godātais premjerministra kungs! Godātie ministri! Tas, ka šodien debates notiek tieši Saeimā, norāda gan uz jautājuma nozīmīgumu, gan arī uz politiķu vēlmi atrisināt robežas jautājumu iespējami korektā un atklātā veidā. Tas vieš zināmu optimismu, ka gandrīz jau desmit gadus risinātajai problēmai varētu tikt pielikts punkts. Jā, juristu viedokļi dalās, un tad atbildība ir jāuzņemas politiķiem. Vismaz līdz brīdim, kamēr jautājuma risināšanā tiek iedarbināti citi Satversmē noteiktie mehānismi. Runājot par kaimiņvalstu attiecībām, jāteic, ka, protams, ir labi, ja tās ir sakārtotas. Taču mums ir nepadarīti mājasdarbi - rindas robežpunktos, kuras nodara kaitējumu valsts prestižam un sagādā neērtības vietējiem iedzīvotājiem. Te nu jārausta pleci: kāpēc bija jāizbūvē robežpunkti uz robežas ar Igauniju un Lietuvu un kāpēc bija jāatliek austrumu robežas izbūve? Esmu vadījis Latgales pašvaldību, kuru ļoti sāpīgi skāra surogātalkohola kontrabanda, kas pāri it kā esošai robežai tomēr netraucēti tiek ievesta Latvijā. Un mūsu cilvēki joprojām mirst visā šīs robežas garumā - no Daugavpils līdz Alūksnei. Un izrādās, ka dabā šī robeža vietumis nav pat iezīmēta, kur nu vēl apsargāta! Taču cilvēki ir miruši. Kā paskaidrot viņu piederīgajiem, kā paskaidrot iedzīvotājiem, kuri gaida reālu rīcību, ka šāds stāvoklis faktiski ir iesaldēts un var saglabāties vēl daudzus gadus? Abi minētie pagājušā gada notikumi ir ļoti nopietns brīdinājums mums - likumdošanas varai un izpildvarai. No mums tiek gaidīta reāla un ātra rīcība. Diemžēl pat normatīvo aktu grozījumi, kas ļautu policijai efektīvāk cīnīties pret kontrabandu, nerunājot jau nemaz par robežas stiprināšanu, risinās ļoti lēni. Var jautāt: vai robežlīgums kaut kādā veidā sekmēs šo jautājumu risināšanu? Iespējams. Taču nevajag lolot īpašas cerības. Ļoti daudz kas atkarīgs no mūsu pašu lēmumiem un rīcības. Tomēr no politiskās darba kārtības mēs varam izsvītrot jautājumu, kas jau vairāk nekā desmit gadus rada augsni visdažādākajām politiskajām spekulācijām gan tepat Latvijā, gan arī lielajā kaimiņvalstī. Līdz šim lielā kaimiņvalsts ir apliecinājusi, ka tā nav īsti prognozējama un ka no tās puses iespējami visdažādākie mums nepieņemami demarši, paziņojumi un deklarācijas. Krievija pieņemas spēkā ekonomiski. Tā ir viena no nedaudzajām 21. gadsimta impērijām ar visām no tā izrietošajām sekām, un, nepārprotami, robeža ar šo valsti ir svarīga, vismaz no mūsu valsts drošības viedokļa. Latgale pēkšņi kļūst visiem svarīga, kad iespējams gūt kaut kādus iekšpolitiskus labumus. Arī Abrenes kontekstā galvenokārt dominē politiskie un juridiskie aspekti. Taču ir arī iekšpolitiski ekonomiskā puse. Un, analizējot gan komunistiskā režīma, gan atjaunotās valsts budžeta, gan Eiropas Savienības līdzekļu sadali, tajā pieļautās disproporcijas atspoguļojas šodienas Latgales sāpīgajās ekonomiskajās un sociālajās realitātēs, kas nevar atstāt vienaldzīgu. Es ceru, ka debatētāji to atcerēsies, ne tikai lemjot par līdzsvarotu valsts attīstību, bet arī balsojot par investīciju sadali. Pārāk daudz vēl ir darāmā Latgales faktiskajās robežās, lai reģiona kultūras savdabība un zilie ezeri nebūtu vienīgie dzinuļi apturēt migrāciju. Mūsu sabiedrību, kurā jau tā ir salīdzinoši liela labklājības plaisa starp lielāko tautas daļu un eliti, nemitīgi mēģina sašķelt - pārsvarā no ārzemēm inspirēti apvainojumi nacismā un fašismā, antisemītismā un ksenofobijā. Gan šis robežlīguma jautājums, gan līdzsvarota valsts attīstība ir nozīmīgi faktori sabiedrības konsolidācijas kontekstā. Un tas ir mūsu mājasdarbs - grūts, bet paveicams. Šodien nav jāuztraucas par to, no kā baidījās Satversmes tēvi pagājušā gadsimta 20. gados, proti, no Latgales atdalīšanās. Vēsturiski novads, no kura cēlusies latviešu valoda, visilgāk ir bijis svešu varu pakļautībā, un Latgales Māras piemineklī pausto „Vienoti Latvijai” var traktēt tikai ļoti viennozīmīgi. Un šo lozungu „Vienoti Latvijai” iespējams attiecināt arī uz visiem novadiem. Atrisināts robežjautājums nākotnē varētu būt mūsu sabiedrību vienojošs faktors. Paldies. (Aplausi.)".
- 2007_02_01-seq79 language "lv".
- 2007_02_01-seq79 speaker Janis_Eglitis-1961.
- 2007_02_01-seq79 mentions Q822919.
- 2007_02_01-seq79 mentions Q211.
- 2007_02_01-seq79 mentions Q37.
- 2007_02_01-seq79 mentions Q191.
- 2007_02_01-seq79 mentions Q193089.
- 2007_02_01-seq79 mentions Q458.
- 2007_02_01-seq79 mentions Q159.
- 2007_02_01-seq79 mentions Q80021.
- 2007_02_01-seq79 mentions Q16355792.